Ilze Knusle-Jankevica
Būvvalde kopā ar speciālistiem no Valsts darba inspekcijas un Valsts vides pārvaldes pārbaudīja vairākus autoservisus, par kuriem ir aizdomas: tie darbojas nelikumīgi. Visus apmeklētos autoservisus vieno tas, ka to izveide veikta, nesaskaņojot to Būvvaldē. Valsts darba inspekcija servisos pārbaudīja darba apstākļus un to, vai tiek ievērotas darba drošības prasības. Valsts darba inspekcijas vecākā inspektore pārliecinājās, vai telpās ir siltums, aukstais un siltais ūdens, labierīcības, atpūtas telpa, kā arī par to, vai darbiniekiem pieejamas darba aprīkojuma un iekārtu lietošanas instrukcijas valsts valodā, darba aizsardzības instrukcijas veicamajiem darbiem, vai tiek lietots speciālais apģērbs, vai darbinieki ir nodrošināti ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Savukārt Vides pārvaldes vecākā inspektore pirmām kārtām pārbaudīja, vai uzņēmumam ir apliecinājums C kategorijas piesārņojošai darbībai, kā tiek uzglabāti bīstamie atkritumi, vai sakārtota notekūdeņu kanalizācijas sistēma. Šoreiz gan reidā nepiedalījās Valsts ieņēmumu dienests (VID), kura kompetencē būtu pārbaudīt to, kā un vai vispār šie uzņēmumi maksā nodokļus, taču pastāv aizdomas, ka arī te varētu atklāties ne viens vien pārkāpums, tādēļ VID informēts par šiem puslegālajiem servisiem, lai varētu veikt savas pārbaudes.
Komisiju sagaida atplestām rokām Viens no servisiem, par kuru pašvaldībā saņemtas sūdzības, ir «Dionix» Aspazijas ielā 31. Zeltīte Bīmane, Jelgavas Būvvaldes arhitekte-eksperte, norāda, ka īpašniekam izsniegta atļauja atvērt autoveikalu, bet pats servisa īpašnieks Dmitrijs Korņijenko neslēpj, ka te jau kopš maija darbojas serviss. «Saskaņā ar spēkā esošo pilsētas teritorijas plānojumu te ir daudzstāvu apbūves teritorija un tādi objekti kā autoserviss nav paredzēti un te nevar atrasties,» norāda Z.Bīmane, piebilstot, ka tuvumā ir arī skola un bērnudārzi. D.Korņijenko komisiju uzņēma ar vārdiem: «Es jau jūs gaidīju.» Izrādās, viņš zina, ka daudzi ir neapmierināti ar to, ka viņiem uzradies konkurents. Lai gan viņš labprāt komisijas locekļus izvadāja pa telpām un uzrādīja prasītos dokumentus, arī Vides pārvalde konstatēja dažus pārkāpumus. «Pirmkārt, uzņēmums nav izņēmis atļauju C kategorijas piesārņojošai darbībai, bet tā ir obligāta, ja te tiek veikti auto remontdarbi. Otrkārt, uz grīdas metāla bļodā bija ielieta eļļa. Īpašnieks gan skaidroja, ka tā ir no viņa mašīnas un ka klientiem viņš šāda veida pakalpojumus nesniedz, bet tas nav svarīgi. Būtiskākais ir tas, ka eļļa nebija atbilstošā traukā – tam noteikti jābūt noslēgtam,» stāsta Jelgavas reģionālās Vides pārvaldes vecākā inspektore Inese Daņiļeviča. Viņa piebilst, ka servisos jābūt arī tvertnēm ķīmiskajiem atkritumiem, kā arī nodošanas aktiem, kas apliecina – eļļa un citas vielas nav izlietas, kur pagadās, bet nodotas speciāli šim nolūkam paredzētās vietās. Savukārt Darba inspekcija pozitīvi novērtēja to, ka telpās izvietotas norādes un instrukcijas valsts valodā, ka tiek lietots speciālais apģērbs un individuālie darba drošības līdzekļi – cimdi, brilles, respirators.
Divi servisi – dzīvojamā zonā Teorētiski telpas Aspazijas ielā ir izveidotas saskaņā ar Būvvaldē apstiprinātu projektu un nodotas ekspluatācijā, bet ir viens «bet» – serviss atrodas teritorijā, kur to nepieļauj zemes zonējums. «Tas ir ļoti nopietns pārkāpums un īpašniekam par to var uzlikt sodu. Turklāt pats serviss būtu jāslēdz,» secina Būvinspekcijas vadītāja Natālija Ļubina, piebilstot, ka to, piemērot vai nepiemērot sodu, izlems Administratīvā komisija. Līdzīga situācija ir arī uzņēmumā «Mārtiņa riepu serviss», kas atrodas Pērnavas ielā 36. Arī tas atrodas vietā, kur to nepieļauj zemes zonējums, turklāt tam nav projekta, tas nav nodots ekspluatācijā un nav nokārtota atļauja Vides pārvaldē. «Mēs vispirms uzņēmumiem liksim nokārtot C kategorijas apliecinājumus un tikai tad, ja viņi to norādītajā termiņā neizdarīs, ķersimies pie administratīvās sodīšanas,» norāda Valsts vides dienesta Jelgavas reģionālās Vides pārvaldes vadītāja vietniece Biruta Puķīte.
Privātīpašums nav neaizskarams Tiesa, Jelgavā ir arī tādi «uzņēmumi», kas atrodas privātmājas pagalmā vai garāžu kooperatīvā. Viens tāds autoserviss atrodas garāžu pudurī Atmodas ielā 97. Izrādās, te savus pakalpojumus piedāvā pašnodarbināta persona, kura garāžu nomā. Arī šajā 94. boksā ierīkotajā servisā manāmas nepilnības, piemēram, tas izveidots, apvienojot divas garāžas, starp kurām nesošā siena ir izgāzta. «Pat nojaucot starpsienu dzīvoklī, nepieciešama saskaņošana Būvvaldē, bet te patvaļīgi izgāzta nesošā siena. Tas ir ļoti nopietns pārkāpums,» norāda N.Ļubina. Viņa piebilst, ka pie atbildības tiks saukts tas, kurš saskaņā ar telpu nomas līgumu atbild par telpām – vai nu nomnieks, vai telpu īpašnieks. Tiesa, arī uz šādu servisu attiecas vides prasības un tam nepieciešams C kategorijas apliecinājums, bet Darba inspekcija saskaņā ar darba likumu kontrolē darba devējus. «Pašnodarbināta persona mūsu redzeslokā nonāk tikai tad, ja nodarbina vēl kādu personu, piemēram, palīgu, jo tad tā kļūst par darba devēju,» skaidro vecākā darba inspektore Dace Šuksta. Savukārt Darba aizsardzības likums nosaka, ka par darba drošību un darba aizsardzību pašnodarbinātās personas atbild pašas. Jāpiebilst, ka šādi «kaktu servisi» aizsargājas ar frāzi: «Tas ir privātīpašums, jums nav tiesību te atrasties!» Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecību un juridiskajos jautājumos Sandra Reksce norāda, ka privātīpašuma loma bieži tiek pārspīlēta. «Kaut arī serviss atrodas privātā garāžā, ikvienam taču ir tiesības tur atrasties. Pretējā gadījumā veidojas absurda situācija – pakalpojums nav pieejams. Gan klientam, gan kontrolējošām iestādēm ir tiesības pārliecināties, vai pakalpojuma sniedzējam ir nepieciešamie dokumenti, licences,» tā S.Reksce.
Rokas par īsu Pat tad, ja skaidri redzams, ka uzņēmējs darbojas nelikumīgi, nav nemaz tik viegli panākt, lai viņš to pārtrauc. Būvinspekcijas darbu būtiski apgrūtina tas, ka likumdošana nav pielāgota reālajiem apstākļiem. No 1. jūlija tika likvidēta Valsts būvinspekcija, bet izmaiņas likumdošanā, kas regulē būvniecības jomu, vēl nav veiktas. N.Ļubina norāda, ka ir grūti strādāt, ja nav īsti skaidrs, kas un kā turpmāk pildīs likvidētās institūcijas funkcijas. Arī Vides pārvalde nevar apturēt autoservisu darbību. «Mēs varam apturēt to uzņēmumu darbību, kuri vairāk piesārņo vidi un kuriem ir A un B piesārņojošas darbības atļaujas. Uz uzņēmumiem, kam nepieciešams C kategorijas apliecinājums, šis aizliegums neattiecas,» skaidro B.Puķīte. Vides pārvalde uzņēmumiem dod laiku, kurā jāsakārto dokumentācija, un tikai tad, ja tas netiek izdarīts, piemēro administratīvos sodus. Vienīgi Darba inspekcija var pieņemt stingrākus mērus – izteikt brīdinājumu par uzņēmuma darbības apturēšanu un nepieciešamības gadījumā to arī apturēt. D.Šuksta piebilst, ka saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu par pārkāpumiem, kas konstatēti atkārtoti gada laikā, var piemērot lielāku sodu. Viņa norāda – šogad Zemgales Valsts darba inspekcija apsekojusi 1627 uzņēmumus, no kuriem 272 piemēroti administratīvie sodi kopsummā par 34 395 latiem. Divu celtniecības uzņēmumu darbība apturēta. V.Ļubina piebilst, ka jau tuvākajā laikā par reidā konstatētajiem pārkāpumiem tiks informēts arī VID, un tad jau viņu kompetencē būs pārbaudīt, vai šie servisi godprātīgi maksā nodokļus.
Krīze dara savu Vēl apmēram pirms trim nedēļām Dobeles ielā 68 vārtus rotāja reklāmas plakāts, kas vēstīja – te darbojas autoserviss. Tagad plakāta vairs nav un nolaistajā teritorijā valda klusums. Tāpat durvis slēdzis riepu serviss Dobeles šosejā 2, bijušās ādas fabrikas teritorijā. Vecākā valsts darba inspektore D.Šuksta norāda, ka minētais riepu serviss jau bija nonācis Darba inspekcijas redzeslokā un par dažādiem pārkāpumiem uzņēmumam piemērots sods. Visticamāk, tas ir tāpēc, ka pietrūcis naudas, nevis tāpēc, ka uzņēmējiem ierunājusies sirdsapziņa. Lai kā arī būtu, nav teikts, ka uzņēmēji, kas piekopj «netīru rūpalu», servisu neatvērs kur citur un neturpinās iet pa iemīto taciņu, apgrūtinot darbu godīgiem uzņēmējiem.
Padomi – bez maksas Tā kā reida mērķis bija nevis iznīcināt uzņēmējdarbību, bet panākt, lai likumus ievēro visi, speciālistes uzsver – uzņēmēji neskaidrību gadījumos aicināti apmeklēt konsultācijas, kas ir bez maksas. «Lai gan mūsu funkcija ir uzraudzīt un kontrolēt, galvenais ir panākt, ka lietas tiek sakārtotas un tiek ievērotas ar likumu noteiktās prasības, kas attiecas uz visiem vienādi,» uzsver komisijas pārstāves. Atgādinām, ka Būvvaldē pieņemšana ir pirmdienās no pulksten 15 līdz 19 un trešdienās no pulksten 8 līdz 12; Darba inspekcijā (Skolotāju ielā 3) – pirmdienās no pulksten 13 līdz 18 un ceturtdienās no pulksten 9 līdz 12; Vides pārvaldē – pirmdienās no pulksten 13 līdz 17 un piektdienās no pulksten 8 līdz 12.