Kaut arī bieži tiek uzsvērts, ka biznesā galvenais ir ideja, «JIC biznesa inkubatora» izpilddirektors Agris Ķipurs tam nepiekrīt. Viņš akcentē, ka galvenais ir cilvēks, kurš spējīgs veiksmīgi šo ideju realizēt.
Kristīne Langenfelde
Šobrīd līdz ar veiksmīgi piesaistītu finansējumu caur ES struktūrfondiem biznesa inkubators Jelgavā ir atguvis otro elpu. Kopējais piesaistītais budžets pieciem gadiem nu jau sasniedz 3,3 miljonus latu bez PVN, un tas ļaus sniegt atbalstu ne tikai Jelgavas uzņēmējiem, bet arī biznesa attīstītājiem Dobelē, Aizkrauklē un Jēkabpilī. A.Ķipurs piebilst, ka minētā summa ir tikai daļa no tā finansējuma, ko realitātē uzņēmēji var iegūt biznesa inkubatorā.
Līdz ar piesaistītiem līdzekļiem, parakstīto līgumu starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un «JIC biznesa inkubatoru» jūs būtiski paplašināt savu darbību. Vai tas nenozīmē, ka šobrīd, uzsākot jaunas aktivitātes Dobelē, Jēkabpilī un Aizkrauklē, Jelgava var mazliet zaudēt? Domāju, ka ne. Mūsu cilvēkresursu kapacitāte ir augusi – katrā novadā vai pilsētā ir savs reģionālais vadītājs, sava komanda. Manuprāt, gluži pretēji – Jelgava būs ieguvēja, jo tagad, strādājot vienoti visā reģionā, kopīgi ģenerējot idejas, to kvalitāte būs augstāka un tātad uzņēmējiem varēsim piedāvāt vairāk. Arī raugoties uz finansiālo atbalstu, nedomāju, ka Jelgavai varētu tikt mazāk. To jau apliecina statistika – uzņēmēju aktivitāte ir diezgan proporcionāla iedzīvotāju skaitam. Un, ņemot vērā, ka Jelgava neapšaubāmi ir lielākā pašvaldība, kurā darbojamies, viegli prognozēt, ka arī turpmāk šeit būs lielāks pieprasījums pēc mūsu pakalpojumiem, tātad arī lielāks novirzītais finansējums uzņēmējiem.
Taču tas nav vienīgais jaunums – jūs sakāt, ka turpmāk strādāsiet ne tikai ar jaunajiem uzņēmumiem, bet arī ar tiem, kas, veicot strukturālas izmaiņas savā līdzšinējā darbībā, pieņēmuši lēmumu dibināt jaunus uzņēmumus vai esošiem veidot meitassabiedrības. To jau ir sapratuši visi biznesa inkubatori, ka koncentrēties tikai uz jauniem uzņēmumiem vairs nevaram atļauties. Finansējuma pieejamība ir cieši saistīta ar sasniegtajiem rezultātiem – izveidotās darba vietas, budžetā iemaksāto nodokļu apmērs, apgrozījums utt. Un, manuprāt, tas ir pareizi, it sevišķi šajos ekonomiskajos apstākļos – palīdzību sniegt ne tikai jaunizveidotiem uzņēmumiem, bet arī pārējiem, kam šis atbalsts nepieciešams. Vai šāda klientu loka paplašināšana zināmā mērā nenorāda uz to, ka mums trūkst inovatīvu ideju sava jauna biznesa uzsākšanai, tāpēc ķeramies pie jau esošo atbalstīšanas? Iespējams, ka tā arī ir – no desmit mums iesniegtajiem projektiem labi ja pāris ir īsti oriģinālas idejas. Pārsvarā tomēr jaunie uzņēmumi, kas sāk darbu, vēlas īstenot aktivitātes, kas jau tirgū pastāv. Taču arī tas ir apsveicami, ja vien tam ir ekonomiskais pamatojums.
Kā tad ir ar to ekonomisko pamatojumu jeb, vienkārši sakot, cik gatavi jaunie uzņēmēji pie jums ierodas? Jāatzīst, ka tas gatavības procents gan ir pazems – visbiežāk tā ir ideja, ka es vēlos uzsākt kaut ko savu, taču ekonomiskā pamatojuma trūkst. Intervijās pirms uzņemšanas inkubatorā seko jautājumi, bet atbildes uz tiem nesaņemam. Tāpēc jau arī mēs te esam, lai rūpīgi izsvērtu katra vēlmi un saprastu, vai šāds bizness ir dzīvotspējīgs. Nevar taču gaidīt, ka cilvēkam viss uzreiz būs skaidrs. Katrā situācijā mēs cenšamies rast risinājumu.
Bieži uzsver, ka krīze ir īstais ideju ģenerēšanas un sava biznesa uzsākšanas laiks. Vai jūs to Jelgavā jūtat? Zināmā mērā noteikti – interesentu skaits ir audzis. Ja agrāk ar jaunajiem uzņēmējiem, kas vēlas iekļūt inkubatorā Jelgavā, intervijas rīkojām katru otro nedēļu, tad šobrīd jau reizi nedēļā. Un tie ir cilvēki, kuru biznesa projektu esam atzinuši par labu, tāpēc aicinām uz sarunu. Šādās sarunās atklājas, ka cilvēks sevi vairs neredz kā darba ņēmēju nedz publiskajā, nedz privātajā sektorā. Viņu vairs neapmierina darba alga, darba apstākļi, slodze, darba devēja attieksme, un kā vienīgo risinājumu viņš redz sava biznesa uzsākšanu. Un tās noteikti ir krīzes sekas, kas cilvēkam liek domāt šajā virzienā. Šobrīd no valsts puses izskan tāds kā aicinājums cilvēkiem, kas palikuši bez darba, sākt savu biznesu. Tiek piedāvāti kursi, citas aktivitātes. Valsts pat mazinājusi birokrātijas slogu mikrouzņēmumu izveidei. Vai jūs redzat, ka šis process varētu attīstīties? Tas ir ilgtermiņa process. Nedomāju, ka šī pirmā aktivitāte no valsts puses, kas tagad atvieglo mikrouzņēmuma reģistrēšanu un dažus citus soļus, atvērs tādas kā slūžas un masveidā taps mikrouzņēmumi. Tās nav brīnumzāles, ceļš uzņēmējam jāatrod pašam, valsts var tikai atvieglot darbu. Būtu naivi cerēt, ka valsts šobrīd spēj finansiāli stimulēt uzņēmējdarbību – no valsts tiek gaidīta galvenokārt birokrātisku šķēršļu likvidēšana. Un pamazām vismaz jūtams, ka kaut kas šajā jomā sakustas. Pirmām kārtām sociālie partneri ir kļuvuši spēcīgāki – arodbiedrības, Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Kamēr ekonomika attīstās, nevienam jau nav laika domāt – visiem ir jāpelna nauda, bet šobrīd tas laiks parādās, izskatās arī, ka pamazām sociālajiem partneriem izdodas pierādīt valdībai, kurā virzienā būtu jāsper soļi. Piemēram, mazinot birokrātiskus šķēršļus uzņēmējam, būtiski tiek atslogotas valsts iestādes – Ieņēmumu dienests, Darba inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests un citas, kas šobrīd viena paralēli otrai kaut ko kontrolē, bet ieguvums bieži ir neproporcionāls ieguldītajam darbam. Kaut vai šie paši mazie uzņēmumi, kas veido 80 procentus no visiem uzņēmumiem, – viņu pamatīgā kontrolēšana un uzraudzība valstij izmaksā neadekvāti dārgi, bet ko valsts saņem pretī nodokļos? Minimālu pienesumu. Tieši tie 20 procenti lielo uzņēmumu ir tie, kuri ienes valsts budžetā lielāko daļu līdzekļu. Tāpēc, manuprāt, lieka birokrātija mazajiem neatmaksājas.
Otrs kritiskais punkts – Eiropas struktūrfondu līdzekļi. Skaļi izskan frāzes, ka uzņēmēji nespēj paņemt to, ko viņi varētu, – līdzekļi paliek neapgūti. Un es gribu teikt, ka šie līdzekļi arī paliks neapgūti. Patiesība ir tāda, ka tik nepieejami kā šobrīd šie fondu līdzekļi uzņēmējiem nav bijuši nekad. Mums jau skandina, ka struktūrfondu apguve ir viena no prioritātēm, bet realitātē tas tā gluži nav. Pirmkārt, nepieciešams priekšfinansējums, bet banku smagnējā kredītpolitika šobrīd praktiski to liedz. Ir ļoti daudz gadījumu, kad pat pēc pozitīva lēmuma un vinnēta projektu konkursa uzņēmējs projekta īstenošanu neuzsāk, jo nevar saņemt priekšfinansējumu. Nākamais solis – valsts, saprotot, ka bankas kredītus tik vienkārši vairs neizsniedz, paziņo fantastiskos jaunumus par priekšapmaksas garantēšanu, taču, ja iedziļināmies šajos noteikumos, ir skaidrs, ka tas ir nereāli, jo, lai saņemtu finansējumu, no uzņēmuma tiek pieprasīts tādas pašas summas depozītnoguldījums bankā. Iespējams, ka valsts gribēja panākt pretī uzņēmējam, var jau būt, ka ieviesusies kāda ierēdņa nepiefiksēta kļūda, taču situācija ir absurda.
Bet biznesa inkubators, kā jūs apgalvojat, ir tāds pats komersants kā jebkurš cits un tā mērķis ir nopelnīt. Tātad, neraugoties uz visu minēto, jūs sakāt, ka šajā jomā tomēr var pelnīt? Ir jārīkojas gudri – mums ir jāpanāk, lai mēs kopsolī ar uzņēmumu, kas iestājas inkubatorā, pelnītu. Tātad, ja šis uzņēmums aug – darba vietas, apgrozījums, eksports –, tad arī mēs pelnām. Tieši tāpēc mūsu interese ir visiem spēkiem palīdzēt uzņēmumam izdzīvot un attīstīties. Ir jāmeklē jauni veidi, jaunas iespējas.
Un vairākas jaunas iespējas jums ir ne tikai padomā, bet tūlīt tiks arī īstenotas? Neapšaubāmi, papildu minētajam finansiālajam atbalstam, lai sekmētu biznesa inkubatora uzņēmumu izaugsmi, esam izveidojuši ekspertu paneli – to veidos vairāku Latvijā pazīstamu uzņēmumu («SAF tehnika», «AMO Plant», PAA, «Madara Cosmetics» u.c.) vadītāji, kuri ir piekrituši sanākt kopā reizi mēnesī un dalīties zināšanās ar mūsu inkubatora uzņēmumiem. Ideja ir vienkārša – šie savas jomas profesionāļi uzklausīs katra konkrētā jaunā inkubatora uzņēmuma problēmas un piedāvās savu risinājumu. Patiesībā mūsu mērķis ir kļūt par tādu kā vienas pieturas aģentūru, kur jaunajiem uzņēmējiem būtu iespēja uzzināt jebkuru sev interesējošu jautājumu. Es pats labi atceros laiku, pirms kļuvu par inkubatora vadītāju, – tas ir tāds organizāciju, fondu un iespēju juceklis, kurā uzņēmējam ir jāspēj orientēties. Un, ja savs bizness ir tikko sākts, tad saprast, kur un pie kā var vērsties, ir bezgala grūti. Tad nu, lūk, mēs šo jomu vēlamies apgūt – uzņēmējam pietiktu atnākt pie mums un tikt skaidrībā, kā vienu vai otru jautājumu risināt. Un es nedomāju tikai mūsu inkubatora uzņēmumus vien, bet arī jebkuru citu. Mums rūp, kas ar uzņēmumu notiek, un mēs labprāt savus pakalpojumus piedāvājam ne tikai tajos trijos gados, kad tas ir pie mums, bet arī tad, kad uzņēmums izaug un inkubatora sniegtais finansējums tam vairs nav nepieciešams.
22.9 °C,
2.3 m/s,
73.6 % 
22.9 °C,
2.3 m/s,
73.6 %