Pēdējā laikā valstī krietni audzis saņemto patērētāju sūdzību skaits par dažādām lietām – garantiju remontiem, preču marķējumiem, negodīgiem līgumu nosacījumiem utt. «Jelgavas patērētāju interešu aizstāvības kluba» vadītāja Tekla Žabova skaidro, ka no jelgavniekiem visvairāk sūdzību šobrīd tiek saņemtas par negodīgiem banku līgumiem un jautājumiem, kas saistīti ar kredītiem.
Ritma Gaidamoviča
T.Žabova stāsta, ka vēl pirms pāris gadiem populārākā lieta, par ko sūdzējās, bija komunāliem pakalpojumi, taču šobrīd tā pilsētā vairs nav tik aktuāla. «Protams, sūdzēties sūdzas un galvenais, par ko šobrīd tiek saņemtas sūdzības, ir jautājumi, kas saistīti ar kredītiem. Cilvēki bieži vien steigā paņēmuši kredītus, bet tagad cīnās ar problēmām, kas rodas atmaksājot tos. Nāk uz konsultācijām, interesējas, ko tālāk darīt, kādas ir viņa kā patērētāja tiesības, ko atbildēt kredītiestādēm. Otrs klupšanas akmens šobrīd ir banku un kredītiestāžu noslēgtie līgumi. Jāatzīst gan, ka nereti cilvēki pie šādiem starpgadījumiem vainīgi ir paši. Es gribētu aicināt ikvienu, ja slēdz līgumu, neskatoties uz to, ka tajā ir daudz mazu burtu un lasīšana aizņem ilgu laiku, tomēr to izdarīt. Standarta līgums nav tas, kas uzreiz jāparaksta, neskatoties uz to, ka šis pakalpojums nepieciešams steidzami. Ir jāizlasa un līdzko kaut kas nav skaidrs, uzreiz jājautā speciālistam. Nevar parakstīt to, ko pats nesaprot. Tas tāpēc, lai pēcāk nav pašam jācieš no tā, ka līgums parakstīts un tas apliecina, ka cilvēks piekrīt visiem šiem noteikumiem,» tā T.Žabova. Viņa vien piebilst, ka patērētāju tiesību aizstāvji jau runājuši ar bankām, lai cilvēkiem tomēr izskaidro arī mutiski noteikumus un atbildību, nevis tikai iedod rakstisku līgumu, kuru viņš vēl neizlasa.
Pēdējā laikā aktuālas kļūstot arī sūdzības par apdrošinātājiem. «Apdrošināšanas kompānijas cilvēkiem neizmaksā kompensāciju, kad nozagta mašīna vai arī tā apskādēta. Cilvēkiem grūtības atgūt līdzekļus, jo nereti apdrošināšanas kompānijas veic lielu pētīšanu un skaidro, vai pats šo automašīnu nav nozadzis un kaut ko pats tai nodarījis,» tā T.Žabova.
«Pozitīva iezīmē tieši pēdējā laikā ir tā, ka pie mums uz konsultāciju vēršas ne tikai patērētāji, bet arī uzņēmēji. Jā, viņi zvana un interesējas par to, kādas ir viņu tiesības. Šogad diezgan daudz uzņēmējiem sniegtas konsultācijas par pareizu preču marķēšanu un citiem jautājumiem, lai netiktu pārkāptas patērētāju tiesības un uzņēmums sev neradītu sliktu tēlu,» stāsta T.Žabova. Vadītāja atklāj, ka no janvāra līdz šim laikam klubā pēc palīdzības vērsušies vairāk nekā 3 500 jelgavnieku un tuvāko pilsētu iedzīvotāji.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra patērētāju informēšanas un komunikāciju daļas vadītāja Sanita Gertmane informē, ka arī centrā tiek saņemtas jelgavnieku sūdzības, taču nav pieejamas statistika tieši cik sūdzību pieņemts no mūsu pilsētas. «Protams, lielākais skaits sūdzību jau nāk tepat no Rīgas, taču arī jūsu pilsētas iedzīvotāji zvana mums, lai konsultētos un mēģina rast risinājumu konfliktā ar pārdevējiem uz uzņēmējiem. To sūdzību tendence un iemesli, kāpēc sūdzas, visā Latvijā ir vienādi – neapmierina apsaimniekotāji, sūdzības par precēm – apavi, elektropreces un mobilie telefoni, kur nereti cilvēku viedoklis atšķiras no pārdevēju viedokļa un palīdzība tiek meklēta pie mums, kā arī pakalpojumi – kabeļtelevīzija, mobilie sakari, internets un citas lietas. Šogad, tas noteikti saistīts ar ekonomisko situāciju, taču par sešām reizēm vismaz sarucis sūdzību skaits par dažādām lietām, kas saistīta ar būvniecību,» atzīst S.Gertmane.
Patērētāju tiesību aizstāvji gan aicina cilvēkus rīkoties, ja uzskata, ka pārkāptas viņa kā patērētāja tiesības, nevis atmest tam ar roku.
27.9 °C,
6.4 m/s,
43.2 % 
27.9 °C,
6.4 m/s,
43.2 %