«Ja kokus vainago patvaļīgi, pēc četriem pieciem gadiem tie vienkārši aiziet bojā, tādēļ nav pieļaujams, ka privātmāju īpašnieki izkropļo kokus, tiem regulāri nozāģējot visus zarus vai, ļaunākajā gadījumā, atstājot tikai stumbru,» teic pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» mežzinis Pēteris Vēveris.
Sintija Čepanone
Pilsētā ir vairāki ielu posmi, kuros no agrāk spēcīgajiem kokiem palikuši vien stumbri. P.Vēveris akcentē, ka tā ir privātmāju iedzīvotāju patvaļa. «Centieni saviem spēkiem vainagot kokus pēdējā laikā ir kļuvusi ļoti aktuāla problēma, un cilvēki, noskatoties, ka tā dara kaimiņš, kokus nozāģē un regulāri apgriež jaunās atvases arī savai mājai piegulošajā teritorijā. Taču tādējādi viņi ne tikai pārkāpj pašvaldības saistošos noteikumus, bet arī nodara postu kokiem, jo pēc pāris gadiem tie vienkārši aiziet bojā,» tā «Pilsētsaimniecības» mežzinis, akcentējot, ka jebkura darbība ar kokiem, kas aug uz pašvaldības zemes, ir jāsaskaņo pašvaldības Būvvaldē un, tikai saņemot atļauju, koku drīkst izzāģēt vai vainagot, turklāt tas jādara profesionāļiem. P.Vēveris norāda, ka viskritiskākā situācija pašlaik ir Kalnciema ceļa posmā no Robežu ielas līdz Loka maģistrālei un Stadiona ielā, taču atsevišķi gadījumi sastopami visā pilsētas teritorijā, piemēram, Pionieru ielas posmos. «Acīmredzot visbiežākais iemesls patvaļīgai koku vainagošanai ir nevēlēšanās rudenī grābt lapas, jo saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem privātmāju iedzīvotājiem kārtībā jāuztur arī mājai piegulošā teritorija, šajā gadījumā – arī rudenī jānogrābj lapas. Lai tas nebūtu jādara, cilvēki nedomājot nozāģē kokam lapotni, turklāt to dara vairākas reizes gadā, pat ik pēc mēneša, un rezultātā no koka paliek vien stumbrs, kas pakļauts augstam inficēšanās riskam un dažu gadu laikā aiziet bojā,» skaidro P.Vēveris, rādot uz ošiem, kas nozāģēti abpus brauktuvei pie privātmājām Kalnciema ceļā – oši, kam būtu jābūt ap 20 metrus augstiem, drīzāk līdzinās divmetrīgām palmām, jo nozāģētie koki izdzinuši jaunas atvases. Līdzīga aina paveras arī Stadiona ielā, kur pie 16. mājas liepas pašrocīgi vainagotas pavisam nesen, jo aiz sētas vēl kaudzē samesti nozāģētie zari. P.Vēveris skaidro, ka pilsētā koku vainagošana tiek veikta vidēji ik pēc četriem gadiem, turklāt to veic sertificēta firma. «Koku vainagošana pilsētā tiek veikta saskaņā ar grafiku, un galvenokārt tiek vainagoti koki, kas, piemēram, aizsedz ceļa zīmes, apgaismes stabus, luksoforus, aug zem elektrības gaisa līnijām,» skaidro P.Vēveris. Pašvaldības policijas priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecību un juridiskajos jautājumos Sandra Reksce skaidro, ka par nelikumīgu koku nociršanu vai pašrocīgu vainagu veidošanu pārkāpuma izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot kvīti pārkāpējam, var uzlikt naudas sodu līdz 10 latiem, sastādot administratīvo protokolu, var noteikt naudas sodu līdz 50 latiem. Pašvaldības policijas inspektori jau līdz šim ir sodījuši iedzīvotājus, kas nelikumīgi veikuši koku vainagošanu un īpašu uzmanību tam sola pievērst arī turpmāk.