23.2 °C, 4.7 m/s, 57.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāIedzīvotāji nelikumīgi apzāģē kokus
Iedzīvotāji nelikumīgi apzāģē kokus
10/10/2009

«Ja kokus vainago patvaļīgi, pēc četriem pieciem gadiem tie vienkārši aiziet bojā, tādēļ nav pieļaujams, ka privātmāju īpašnieki izkropļo kokus, tiem regulāri nozāģējot visus zarus vai, ļaunākajā gadījumā, atstājot tikai stumbru,» teic pašvaldības aģentūras «Pilsētsaimniecība» mežzinis Pēteris Vēveris.

Sintija Čepanone

«Ja kokus vainago patvaļīgi, pēc četriem pieciem gadiem tie
vienkārši aiziet bojā, tādēļ nav pieļaujams, ka privātmāju
īpašnieki izkropļo kokus, tiem regulāri nozāģējot visus zarus vai,
ļaunākajā gadījumā, atstājot tikai stumbru,» teic pašvaldības
aģentūras «Pilsētsaimniecība» mežzinis Pēteris
Vēveris.

Pilsētā ir vairāki ielu posmi, kuros no agrāk spēcīgajiem kokiem
palikuši vien stumbri. P.Vēveris akcentē, ka tā ir privātmāju
iedzīvotāju patvaļa. «Centieni saviem spēkiem vainagot kokus pēdējā
laikā ir kļuvusi ļoti aktuāla problēma, un cilvēki, noskatoties, ka
tā dara kaimiņš, kokus nozāģē un regulāri apgriež jaunās atvases
arī savai mājai piegulošajā teritorijā. Taču tādējādi viņi ne tikai
pārkāpj pašvaldības saistošos noteikumus, bet arī nodara postu
kokiem, jo pēc pāris gadiem tie vienkārši aiziet bojā,» tā
«Pilsētsaimniecības» mežzinis, akcentējot, ka jebkura darbība ar
kokiem, kas aug uz pašvaldības zemes, ir jāsaskaņo pašvaldības
Būvvaldē un, tikai saņemot atļauju, koku drīkst izzāģēt vai
vainagot, turklāt tas jādara profesionāļiem.
P.Vēveris norāda, ka viskritiskākā situācija pašlaik ir Kalnciema
ceļa posmā no Robežu ielas līdz Loka maģistrālei un Stadiona ielā,
taču atsevišķi gadījumi sastopami visā pilsētas teritorijā,
piemēram, Pionieru ielas posmos. «Acīmredzot visbiežākais iemesls
patvaļīgai koku vainagošanai ir nevēlēšanās rudenī grābt lapas, jo
saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem privātmāju
iedzīvotājiem kārtībā jāuztur arī mājai piegulošā teritorija, šajā
gadījumā – arī rudenī jānogrābj lapas. Lai tas nebūtu jādara,
cilvēki nedomājot nozāģē kokam lapotni, turklāt to dara vairākas
reizes gadā, pat ik pēc mēneša, un rezultātā no koka paliek vien
stumbrs, kas pakļauts augstam inficēšanās riskam un dažu gadu laikā
aiziet bojā,» skaidro P.Vēveris, rādot uz ošiem, kas nozāģēti abpus
brauktuvei pie privātmājām Kalnciema ceļā – oši, kam būtu jābūt ap
20 metrus augstiem, drīzāk līdzinās divmetrīgām palmām, jo
nozāģētie koki izdzinuši jaunas atvases. Līdzīga aina paveras arī
Stadiona ielā, kur pie 16. mājas liepas pašrocīgi vainagotas
pavisam nesen, jo aiz sētas vēl kaudzē samesti nozāģētie zari.
P.Vēveris skaidro, ka pilsētā koku vainagošana tiek veikta vidēji
ik pēc četriem gadiem, turklāt to veic sertificēta firma. «Koku
vainagošana pilsētā tiek veikta saskaņā ar grafiku, un galvenokārt
tiek vainagoti koki, kas, piemēram, aizsedz ceļa zīmes, apgaismes
stabus, luksoforus, aug zem elektrības gaisa līnijām,» skaidro
P.Vēveris.
Pašvaldības policijas priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecību un
juridiskajos jautājumos Sandra Reksce skaidro, ka par nelikumīgu
koku nociršanu vai pašrocīgu vainagu veidošanu pārkāpuma
izdarīšanas vietā bez protokola sastādīšanas, izsniedzot kvīti
pārkāpējam, var uzlikt naudas sodu līdz 10 latiem, sastādot
administratīvo protokolu, var noteikt naudas sodu līdz 50
latiem.
Pašvaldības policijas inspektori jau līdz šim ir sodījuši
iedzīvotājus, kas nelikumīgi veikuši koku vainagošanu un īpašu
uzmanību tam sola pievērst arī turpmāk.