Bankas skandina, ka grūtībās nonākušajiem klientiem nāk pretim un piedāvā dažādus risinājumus, bet reāli šie risinājumi reti kad ir izdevīgi abām pusēm. Kredītņēmēji šajā situācijā ir ķīlnieka lomā – kredītu atmaksāt nevar, īpašumu pārdot nav izdevīgi, banka piedāvā atlikt pamatsummas maksājumu, bet ilgtermiņā uz procentiem nopelna divtik. Rezultātā pieaug tādu gadījumu skaits, kad īpašums nonāk bankas rokās. Speciālisti uzskata – tirgu glābs tieši tas, ka bankas šos īpašumus izīrēs.
Ilze Knusle-Jankevica
Viens no variantiem, ko bankas iesāk ar atsavināto īpašumu, – to izīrē. Piemēram, Hipotēku un zemes banka no grūtībās nonākuša klienta dzīvokli atpērk un pēc tam bijušajam īpašniekam to izīrē. Jelgavā šādu iespēju izmanto seši bankas klienti. Bankas Jelgavas filiāles vadītāja vietnieks Gints Bucis uzsver, ka ieguvēji ir abas puses – banka ik mēnesi saņem noteiktu summu, savukārt klientam nav jāmeklē jauna mājvieta, samazinās ikmēneša maksājumu nasta, turklāt paliek iespēja pēc laika mājokli izpirkt. «Īres maksa, ko prasām klientiem, ir simboliska un nekādā gadījumā nepārsniedz tirgus cenu. Katrā situācijā īres maksa tiek noteikta individuāli, bet šobrīd vidējā maksa varētu būt 20 – 40 lati atkarībā no mājokļa stāvokļa, atrašanās vietas,» skaidro G.Bucis. Galvenais, par īri jāmaksā, lai īpašumu varētu apsaimniekot. Šāda politika bankai ir tāpēc, lai cilvēkam paliktu līdzekļi, par ko maksāt atlikušo kredītu, ja mājoklis pārdots par mazāku summu nekā aizņēmuma summa, nosegt komunālos maksājumus un iegādāties pirmās nepieciešamības preces. Tomēr ne vienmēr bankas klientam piedāvā tieši šo risinājumu. Liene savulaik paņēma bankā (ne Hipotēku un zemes bankā) kredītu un iegādājās Jelgavā trīsistabu dzīvokli. Vienīgais risinājums, ko banka ir piedāvājusi, – kredīta pārstrukturizācija. Variants apmainīt esošo dzīvokli pret mazāku teju gadu ilgajā pārrunu procesā ar banku nav pieminēts ne reizi. Liene atzīst, ka šādam solim būtu gatava, bet ne pārdot mājokli. «Pēc kredīta restrukturizācijas summa, ko esmu bankai parādā, ir 72 tūkstoši eiro jeb apmēram 50 tūkstoši latu. Tā kā vienubrīd apsvēru iespēju dzīvokli pārdot, bija nepieciešams vērtējums. Mana īpašuma vērtība ir kritusies katastrofāli! Šobrīd īpašums, kuru savulaik nopirku par vairāk nekā 50 tūkstošiem latu, ir vērts 12 000,» stāsta Liene. Nu doma par pārdošanu atmesta, jo viņa nav gatava būt parādniece visu mūžu. «Saprotu, ka esmu ķīlniece – īpašumu pārdot nav izdevīgi, samaksāt kredītu pat pēc pārstrukturizācijas kļūst arvien grūtāk, turklāt kredīta pārstrukturizācijas rezultātā esmu krietni pārmaksājusi,» secina sieviete. Viņa apzinās, ka ir aizņēmusies, saprot, ka bankai ir likumiskas tiesības prasīt atpakaļ naudu, tomēr Lienei nav skaidrs, kāpēc kredītņēmēji likumīgi ir tik neaizsargāti. Tagad viņa ir nolēmusi cīnīties par to, lai ģimenei ir jumts virs galvas, bet skaidrs ir viens – bez juristu palīdzības izredzes ir niecīgas. Uz banku ieinteresētību īpašumu atgūšanā norāda arī «Latio» nekustamo īpašumu tirdzniecības speciālists Viktors Svirkovskis. Tā domāt vedina atsevišķu banku rīcība procentu likmju noteikšanā – nereti bankas palielina procentu likmes, jo klients esot nedrošs, viņa maksātspēja ir apdraudēta. Viņaprāt, tā sauktais nedrošais klients pēc procentu likmes dubultošanas noteikti nekļūst drošāks, un šāda rīcība, iespējams, ir tikai iegansts, lai vēlāk atsavinātu īpašumu. Nekustamā īpašuma tirgus speciālisti atzīst – šobrīd situāciju cik necik glābj tas, ka ir ļoti aktīvs īres tirgus. Un, viņuprāt, tieši tajā bankas iepludinās īpašumus, ko atsavinājušas. «Atdzīvošanās sāksies, tieši pateicoties īres tirgum, jo tajā ieplūdīs banku atsavinātie īpašumi. Kaut arī bankas vēlas nogaidīt, kamēr pieaugs cenas, tām neatmaksājas turēt īpašumus «zem pūra», tāpēc domāju, ka šie īpašumi tiks iepludināti vispirms īres tirgū, bet pārdoti tikai tad, kad tam būs piemērots brīdis,» pārliecināts «Arco Real Estate» nekustamo īpašumu vērtētājs Uģis Skrupskis.