Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījusi priekšlikumu atjaunot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – uzvedības ierobežojumus bērniem, ko paredz grozījumi likumā «Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem». Uzvedības ierobežošana kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis tika piemērots līdz 2006. gadam, kad Saeima lēma par šīs normas izslēgšanu, jo pašvaldības bija norādījušas uz nespēju rast šim mērķim nepieciešamo finansējumu.
Aģentūra LETA ziņo, ka grozījumi paredz iespēju bērnam noteikt uzvedības ierobežojumus uz laiku no 30 dienām līdz 12 mēnešiem. Bērnam varēs aizliegt apmeklēt noteiktas sabiedriskās vietās, satikties ar noteiktām personām, uzlikt par pienākumu noteiktā diennakts laikā atrasties savā dzīvesvietā, kā arī periodiski ierasties uz reģistrāciju Valsts policijā. Tāpat kā audzinoša rakstura piespiedu līdzekli bērnam varēs noteikt pienākumu piedalīties pašvaldības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmās, turpināt pamatizglītības apguvi, kā arī ierasties uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita speciālista.
Saskaņā ar likumprojektu tiesnesis vai administratīvā komisija varēs uzlikt bērnam par pienākumu ārstēties no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu vai citādas atkarības arī tad, ja bērns vai viņa vecāki tam nepiekrīt.
Portāls www.jelgavasvestnesis.lv noskaidroja, ko par šiem grozījumiem un to nepieciešamību domā jelgavnieki.
Flandere Tatjana, Valsts Policijas Zemgales reģionālās pārvaldes Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā inspektore:
«Šajā likumā bija punkts par piespiedu uzvedības ierobežojumiem bērniem, bet pirms kāda laika tas tika izslēgts. Acīmredzot tagad nākusi atklāsme, ka tomēr tas ir nepieciešams.
Uzskatu, ka tas ir labs veids, kā strādāt ar nepilngadīgajiem un kaut ko arī panākt, turklāt šis likums ir kā alternatīva kriminālsodam, administratīvajam sodam. Vienīgi jāsakārto kontroles mehānisms, jo, ja neviens nekontrolēs, vai bērns tiešām uzlikto aizliegumu ievēro, tam zudīs jēga. Agrāk to uzraudzīja pašvaldība, bet tagad likumā noteikti vajadzētu konkrēti norādīt, kam jāveic kontroles funkcijas. Tāpat jāparedz mehānisms, kas notiks, ja bērns ierobežojumus neievēro. Tikai tad, ja būs sakārtots kontroles mehānisms un atrunāts, kas notiek, ja bērns ierobežojumus neievēro, likums nesīs augļus.»
Lilita Caune, Psihiatriskās slimnīcas «Ģintermuiža» Narkoloģiskā dienesta vadītāja: «Līdz šim normai par nepilngadīgo ārstēšanu bijis tikai ieteikuma raksturs, bet Latvijā ārstēšanās ir brīvprātīga, tas nozīmē, ka nepieciešama bērna vai viena vecāka piekrišana. Jāsaka, ka nekur Eiropā nav tik liberāla attieksme pret šiem jautājumiem kā Latvijā. Manuprāt, grozījumi likumā situāciju tikai uzlabos, bet ir viens «bet»: kur šos bērnus ārstēs un kas par to maksās?»
Boldiševics Kārlis, biedrības «Vecāki Jelgavai» priekšsēdētājs:
«Tas ir labs instruments, kas nemaz tik dārgi neizmaksā, turklāt to varēs piemērot pat tad, ja vecāki vai bērns nepiekrīt. Tas pašvaldību Administratīvajām komisijām ļaus uz notiekošo paskatīties atbildīgāk un plašāk un rīkoties situācijās, kad pat vecāki saka, ka netiek galā ar saviem bērniem.
Vēl viena laba lieta ir sociālās palīdzības programmas, ko varētu izstrādāt pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Līdzīgi kā tagad autovadītājiem pie noteikta soda punktu skaita jāapmeklē drošas braukšanas skola un jāatkārto satiksmes noteikumu zināšanas, arī šo programmu apmeklēšanu varētu uzlikt par pienākumu brīdī, kad situācija sāk pasliktināties. Vēl labāk, ja šīs programmas bērni apmeklētu kopā ar vecākiem.
Tagad atliks izdomāt, kā šos instrumentus piemērot, lai mazinātu pusaudžu vidū esošo nesodāmības sajūtu.»
Līvija Vilcāne, Jelgavas Izglītības pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzības jautājumos:
«Tas ir apsveicami, turklāt uzskatu, ka šī norma būs arī realizējama dzīvē. Noteiktie ierobežojumi ir konkrētas lietas, kas jāizdara. Ja tagad situācijā, kad bērns neapmeklē skolu, tiekas ar «sliktiem» draugiem vai tamlīdzīgi, viņam tiek noteikts, piemēram, atvainoties, nereti jaunietis to neuztver kā sodu, varbūt pat vēl pasmejas. Līdz ar to arī savu rīcību viņš neuzskata kā pārkāpumu, bet domāju, ka reāli ierobežojumi, ko viņš izjutīs, liks viņam padomāt. Manuprāt, līdz ar likuma grozījumiem situācija Jelgavā tikai uzlabosies.»
19.6 °C,
1.9 m/s,
89 % 
19.6 °C,
1.9 m/s,
89 %