29.4 °C, 3.2 m/s, 41.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāKā vērtējat izmaiņas likumā, kas ļautu bērniem noteikt piespiedu uzvedības ierobežojumus?
Kā vērtējat izmaiņas likumā, kas ļautu bērniem noteikt piespiedu uzvedības ierobežojumus?
19/11/2009

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstījusi priekšlikumu atjaunot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli – uzvedības ierobežojumus bērniem, ko paredz grozījumi likumā «Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem». Uzvedības ierobežošana kā audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis tika piemērots līdz 2006. gadam, kad Saeima lēma par šīs normas izslēgšanu, jo pašvaldības bija norādījušas uz nespēju rast šim mērķim nepieciešamo finansējumu.

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli
atbalstījusi priekšlikumu atjaunot audzinoša rakstura piespiedu
līdzekli – uzvedības ierobežojumus bērniem, ko paredz grozījumi
likumā «Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu
bērniem». Uzvedības ierobežošana kā audzinoša rakstura piespiedu
līdzeklis tika piemērots līdz 2006. gadam, kad Saeima lēma par šīs
normas izslēgšanu, jo pašvaldības bija norādījušas uz nespēju rast
šim mērķim nepieciešamo finansējumu.

Aģentūra LETA ziņo, ka grozījumi paredz
iespēju bērnam noteikt uzvedības ierobežojumus uz laiku no 30
dienām līdz 12 mēnešiem. Bērnam varēs aizliegt apmeklēt noteiktas
sabiedriskās vietās, satikties ar noteiktām personām, uzlikt par
pienākumu noteiktā diennakts laikā atrasties savā dzīvesvietā, kā
arī periodiski ierasties uz reģistrāciju Valsts policijā. Tāpat kā
audzinoša rakstura piespiedu līdzekli bērnam varēs noteikt
pienākumu piedalīties pašvaldības sociālās korekcijas un sociālās
palīdzības programmās, turpināt pamatizglītības apguvi, kā arī
ierasties uz konsultāciju pie psihologa, ārsta vai cita
speciālista. 

Saskaņā ar likumprojektu tiesnesis vai
administratīvā komisija varēs uzlikt bērnam par pienākumu ārstēties
no alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu vai citādas
atkarības arī tad, ja bērns vai viņa vecāki tam nepiekrīt.

Portāls www.jelgavasvestnesis.lv noskaidroja,
ko par šiem grozījumiem un to nepieciešamību domā jelgavnieki.

 

Flandere Tatjana, Valsts Policijas
Zemgales reģionālās
pārvaldes
Jelgavas iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā
inspektore:

«Šajā likumā bija punkts par piespiedu
uzvedības ierobežojumiem bērniem, bet pirms kāda laika tas tika
izslēgts. Acīmredzot tagad nākusi atklāsme, ka tomēr tas ir
nepieciešams.

Uzskatu, ka tas ir labs veids, kā strādāt ar
nepilngadīgajiem un kaut ko arī panākt, turklāt šis likums ir kā
alternatīva kriminālsodam, administratīvajam sodam. Vienīgi
jāsakārto kontroles mehānisms, jo, ja neviens nekontrolēs, vai
bērns tiešām uzlikto aizliegumu ievēro, tam zudīs jēga. Agrāk to
uzraudzīja pašvaldība, bet tagad likumā noteikti vajadzētu konkrēti
norādīt, kam jāveic kontroles funkcijas. Tāpat jāparedz mehānisms,
kas notiks, ja bērns ierobežojumus neievēro. Tikai tad, ja būs
sakārtots kontroles mehānisms un atrunāts, kas notiek, ja bērns
ierobežojumus neievēro, likums nesīs augļus.»

 

Lilita Caune, Psihiatriskās slimnīcas
«Ģintermuiža»
Narkoloģiskā dienesta
vadītāja:

«Līdz šim normai par nepilngadīgo ārstēšanu bijis tikai ieteikuma
raksturs, bet Latvijā ārstēšanās ir brīvprātīga, tas nozīmē, ka
nepieciešama bērna vai viena vecāka piekrišana. Jāsaka, ka nekur
Eiropā nav tik liberāla attieksme pret šiem jautājumiem kā Latvijā.
Manuprāt, grozījumi likumā situāciju tikai uzlabos, bet ir viens
«bet»: kur šos bērnus ārstēs un kas par to maksās?»

 

 

 

 

 

Boldiševics Kārlis, biedrības «Vecāki
Jelgavai»
priekšsēdētājs: 

«Tas ir labs instruments, kas nemaz tik dārgi
neizmaksā, turklāt to varēs piemērot pat tad, ja vecāki vai bērns
nepiekrīt. Tas pašvaldību Administratīvajām komisijām ļaus uz
notiekošo paskatīties atbildīgāk un plašāk un rīkoties situācijās,
kad pat vecāki saka, ka netiek galā ar saviem bērniem.

Vēl viena laba lieta ir sociālās palīdzības
programmas, ko varētu izstrādāt pašvaldības un nevalstiskās
organizācijas. Līdzīgi kā tagad autovadītājiem pie noteikta soda
punktu skaita jāapmeklē drošas braukšanas skola un jāatkārto
satiksmes noteikumu zināšanas, arī šo programmu apmeklēšanu varētu
uzlikt par pienākumu brīdī, kad situācija sāk pasliktināties. Vēl
labāk, ja šīs programmas bērni apmeklētu kopā ar vecākiem.

Tagad atliks izdomāt, kā šos instrumentus
piemērot, lai mazinātu pusaudžu vidū esošo nesodāmības sajūtu.»

 

Līvija Vilcāne, Jelgavas Izglītības
pārvaldes galvenā speciāliste bērnu tiesību aizsardzības
jautājumos: 

«Tas ir apsveicami, turklāt uzskatu, ka šī
norma būs arī realizējama dzīvē. Noteiktie ierobežojumi ir
konkrētas lietas, kas jāizdara. Ja tagad situācijā, kad bērns
neapmeklē skolu, tiekas ar «sliktiem» draugiem vai tamlīdzīgi,
viņam tiek noteikts, piemēram, atvainoties, nereti jaunietis to
neuztver kā sodu, varbūt pat vēl pasmejas. Līdz ar to arī savu
rīcību viņš neuzskata kā pārkāpumu, bet domāju, ka reāli
ierobežojumi, ko viņš izjutīs, liks viņam padomāt. Manuprāt, līdz
ar likuma grozījumiem situācija Jelgavā tikai uzlabosies.»