Pusotru gadu pēc Pārlielupes cietuma slēgšanas tuvējās apkaimes iedzīvotāji atzīst, ka laikā, kad šeit atradies cietums, jutušies drošāk, taču ieguvums esot klusāka apkārtne.
Elīna Biseniece
Galvenais iemesls tam, ka savulaik jutušies drošāk, bija cietuma tuvumā dežurējošie apsargi. «Varēja mierīgi iet pa ielu un zināt – ja notiks kas bīstams vai uzbruks, kāds vienmēr būs tuvumā un varēs briesmas novērst,» tā skolniece Madara. Sargi arī netieši palīdzējuši novērst draudošas nekārtības: «Kad kāds dzērājs sāka ārdīties vai meklēt nepatikšanas, varēja piesolīt, ka pasauksim pāri ielai stāvošos uzraugus, un uzreiz iestājās miers,» stāsta tuvējā veikala pārdevēja Ludmila. Cietumnieki lielākoties apkārtējiem nav iedvesuši bailes, traucējis tikai viņu radītais troksnis, it īpaši vakaros. «Tad te sabrauca ieslodzīto draugi un paziņas, bļaustījās pāri mūrim, tagad pa vakariem var pastaigāties klusumā,» saka Pārlielupes iedzīvotājs Uģis. Tas palicis atmiņā arī pie cietuma strādājošajai sētniecei Zojai, kura stāsta – visgrūtāk bijis izturēt ieslodzīto otrās pusītes, kas stundām ilgi skaļā balsī apliecinājušas savu mīlestību un nelikās ne zinis par apkārtējiem cilvēkiem. Tie iedzīvotāji, kam troksnis traucēja, atzīst, ka šobrīd tomēr ir daudz labāk.
Vairāk par cilvēku radītajām neērtībām Garozas ielā dzīvojošajiem nepatīk ēku izskats. Mārīte, kurai katru dienu jāiet uz darbu slimnīcā, ir neapmierināta ar esošo situāciju: «Blakus tādām iestādēm kā slimnīca, kultūras nams neiederas cietuma drātis un sliktā stāvoklī esošās ēkas, tās tikai bojā skatu un priekšstatu par apkaimi.» Turklāt ēkas gan Mārītei, gan citiem iedzīvotājiem rada drūmu noskaņojumu, tāpēc lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka gribētu, lai tās nojauc. «Man pat vienalga, ko lai būvē vietā, galvenais, ka šīs ēkas tur vairs nebūtu,» tā jelgavniece Laura. Citu iedzīvotāju atbildes par iespējamo teritorijas izmantošanu ir ļoti atšķirīgas, piemēram, sociālās mājas izbūve, ārvalstu uzņēmuma ražotnes izveide, pilsētas slimnīcas paplašināšana, atpūtas centra ierīkošana. Uģis, kurš visu mūžu dzīvojis Garozas ielā, ierosina uzcelt kāda uzņēmuma telpas, jo tā izveidosies jaunas darba vietas. To vēlētos arī pārdevēja Ludmila, piebilstot, ka tādā gadījumā veikalam būtu lielāki ieņēmumi, jo darbinieki nāktu pirkt sev pusdienas, tāpat kā to agrāk darīja cietumā strādājošie. Mārīte savukārt uzskata, ka vislabākā izvēle būtu bērnu rotaļlaukuma izveide, jo tuvākajā apkaimē nav vietas, kur vecāki varētu aiziet ar saviem bērniem, bet kāda kluba vai tirdzniecības centra izveide pašreizējā situācijā gan būtu lieka. Cietuma bijušais darbinieks Gregorijs gribētu, lai izveidotu ēkas, kurās jaunieši varētu izpausties dažādos klubos, pulciņos vai kolektīvos.
Vienīgais no aptaujātajiem Pārlielupes iedzīvotājiem, kurš uzskata ēku nojaukšanu par lieku līdzekļu tērēšanu, ir cietumam pretī dzīvojošais Pēteris, kurš, kā izrādās, pats savulaik kādu brīdi pavadījis aiz šiem restotajiem logiem. Viņaprāt, būtu lietderīgi, ja jau esošajos namos ļautu dzīvot bezpajumtniekiem. «Viņiem pietiktu ar tagadējiem apstākļiem, kādā atrodas telpas, un ziemā samazinātos to skaits, kas nosaluši uz ielām,» uzskata Pēteris.
Neskatoties uz dzirdētām baumām vai pašu vēlmēm, visi aptaujātie Garozas ielas apkaimes iedzīvotāji šaubās, ka tuvākajā laikā cietuma teritorijā notiks kādas izmaiņas. To rādīšot tikai laiks.
Tieši šobrīd Tieslietu ministrija uzsākusi cietuma ēku nodošanu pašvaldībai. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis Ļevčenoks skaidro, ka pēc valdības rīkojuma saņemšanas pašvaldība novērtēs Pārlielupes cietuma ēku tehnisko stāvokli un tad pieņems lēmumu, ko ar tām darīt. «Tiks izveidota komisija, kas novērtēs pārņemamo īpašumu – formalitātes varētu ilgt mēnesi. Līdz pat ēku pieņemšanas–nodošanas akta parakstīšanai cietuma teritorijas apsardzi nodrošinās valsts, bet, tiklīdz to būsim pārņēmuši mēs, tā šīs teritorijas apsardzi jau nodrošinās pašvaldība,» uzsver V.Ļevčenoks.
Tikai pēc tam, kad ēkas būs pārņemtas, pašvaldība lems par to tālāku izmantošanu.