24.2 °C, 1.9 m/s, 72.7 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāBez cietuma – klusāk, bet ne tik droši
Bez cietuma – klusāk, bet ne tik droši
04/06/2010

Pusotru gadu pēc Pārlielupes cietuma slēgšanas tuvējās apkaimes iedzīvotāji atzīst, ka laikā, kad šeit atradies cietums, jutušies drošāk, taču ieguvums esot klusāka apkārtne.

Elīna Biseniece

Pusotru gadu pēc Pārlielupes cietuma slēgšanas tuvējās
apkaimes iedzīvotāji atzīst, ka laikā, kad šeit atradies cietums,
jutušies drošāk, taču ieguvums esot klusāka apkārtne.

Galvenais iemesls tam, ka savulaik jutušies drošāk, bija cietuma
tuvumā dežurējošie apsargi. «Varēja mierīgi iet pa ielu un zināt –
ja notiks kas bīstams vai uzbruks, kāds vienmēr būs tuvumā un varēs
briesmas novērst,» tā skolniece Madara. Sargi arī netieši
palīdzējuši novērst draudošas nekārtības: «Kad kāds dzērājs sāka
ārdīties vai meklēt nepatikšanas, varēja piesolīt, ka pasauksim
pāri ielai stāvošos uzraugus, un uzreiz iestājās miers,» stāsta
tuvējā veikala pārdevēja Ludmila. Cietumnieki lielākoties
apkārtējiem nav iedvesuši bailes, traucējis tikai viņu radītais
troksnis, it īpaši vakaros. «Tad te sabrauca ieslodzīto draugi un
paziņas, bļaustījās pāri mūrim, tagad pa vakariem var pastaigāties
klusumā,» saka Pārlielupes iedzīvotājs Uģis. Tas palicis atmiņā arī
pie cietuma strādājošajai sētniecei Zojai, kura stāsta – visgrūtāk
bijis izturēt ieslodzīto otrās pusītes, kas stundām ilgi skaļā
balsī apliecinājušas savu mīlestību un nelikās ne zinis par
apkārtējiem cilvēkiem. Tie iedzīvotāji, kam troksnis traucēja,
atzīst, ka šobrīd tomēr ir daudz labāk.

Vairāk par cilvēku radītajām neērtībām Garozas ielā
dzīvojošajiem nepatīk ēku izskats. Mārīte, kurai katru dienu jāiet
uz darbu slimnīcā, ir neapmierināta ar esošo situāciju: «Blakus
tādām iestādēm kā slimnīca, kultūras nams neiederas cietuma drātis
un sliktā stāvoklī esošās ēkas, tās tikai bojā skatu un priekšstatu
par apkaimi.» Turklāt ēkas gan Mārītei, gan citiem iedzīvotājiem
rada drūmu noskaņojumu, tāpēc lielākā daļa aptaujāto atzīst, ka
gribētu, lai tās nojauc. «Man pat vienalga, ko lai būvē vietā,
galvenais, ka šīs ēkas tur vairs nebūtu,» tā jelgavniece Laura.
Citu iedzīvotāju atbildes par iespējamo teritorijas izmantošanu ir
ļoti atšķirīgas, piemēram, sociālās mājas izbūve, ārvalstu uzņēmuma
ražotnes izveide, pilsētas slimnīcas paplašināšana, atpūtas centra
ierīkošana. Uģis, kurš visu mūžu dzīvojis Garozas ielā, ierosina
uzcelt kāda uzņēmuma telpas, jo tā izveidosies jaunas darba vietas.
To vēlētos arī pārdevēja Ludmila, piebilstot, ka tādā gadījumā
veikalam būtu lielāki ieņēmumi, jo darbinieki nāktu pirkt sev
pusdienas, tāpat kā to agrāk darīja cietumā strādājošie. Mārīte
savukārt uzskata, ka vislabākā izvēle būtu bērnu rotaļlaukuma
izveide, jo tuvākajā apkaimē nav vietas, kur vecāki varētu aiziet
ar saviem bērniem, bet kāda kluba vai tirdzniecības centra izveide
pašreizējā situācijā gan būtu lieka. Cietuma bijušais darbinieks
Gregorijs gribētu, lai izveidotu ēkas, kurās jaunieši varētu
izpausties dažādos klubos, pulciņos vai kolektīvos.

Vienīgais no aptaujātajiem Pārlielupes iedzīvotājiem, kurš
uzskata ēku nojaukšanu par lieku līdzekļu tērēšanu, ir cietumam
pretī dzīvojošais Pēteris, kurš, kā izrādās, pats savulaik kādu
brīdi pavadījis aiz šiem restotajiem logiem. Viņaprāt, būtu
lietderīgi, ja jau esošajos namos ļautu dzīvot bezpajumtniekiem.
«Viņiem pietiktu ar tagadējiem apstākļiem, kādā atrodas telpas, un
ziemā samazinātos to skaits, kas nosaluši uz ielām,» uzskata
Pēteris.

Neskatoties uz dzirdētām baumām vai pašu vēlmēm, visi aptaujātie
Garozas ielas apkaimes iedzīvotāji šaubās, ka tuvākajā laikā
cietuma teritorijā notiks kādas izmaiņas. To rādīšot tikai
laiks.

Tieši šobrīd Tieslietu ministrija uzsākusi cietuma ēku nodošanu
pašvaldībai. Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilis
Ļevčenoks skaidro, ka pēc valdības rīkojuma saņemšanas pašvaldība
novērtēs Pārlielupes cietuma ēku tehnisko stāvokli un tad pieņems
lēmumu, ko ar tām darīt. «Tiks izveidota komisija, kas novērtēs
pārņemamo īpašumu – formalitātes varētu ilgt mēnesi. Līdz pat ēku
pieņemšanas–nodošanas akta parakstīšanai cietuma teritorijas
apsardzi nodrošinās valsts, bet, tiklīdz to būsim pārņēmuši mēs, tā
šīs teritorijas apsardzi jau nodrošinās pašvaldība,» uzsver
V.Ļevčenoks.

Tikai pēc tam, kad ēkas būs pārņemtas, pašvaldība lems par to
tālāku izmantošanu.