Sākot ar šo gadu, līdzšinējā Jelgavas un Bauskas pašvaldību aģentūra «Zemgales Eko» kļuvusi par komercsabiedrību. Tiesa gan, iedzīvotāji aģentūras juridiskā statusa maiņu praktiski neizjuta un arī pašlaik «Zemgales Eko» turpina pildīt teju visas tās funkcijas, kuras nodrošināja līdz šim. Taču arī šajā jomā neiztikt bez novitātēm – jau pašlaik zināms, ka no nākamā gada par atkritumu apglabāšanu poligonā iedzīvotājiem nāksies maksāt vairāk, tāpēc «Jelgavas Vēstnesis» uz sarunu par aktualitātēm atkritumu apsaimniekošanā aicina SIA «Zemgales Eko» valdes locekli Zani Ķinci.
Sintija Čepanone
Aģentūra savulaik tika dibināta, realizējot Eiropas Savienības projektu, un tā bija iespēja iegūt papildu līdzekļus, lai sakārtotu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu visā Zemgales reģionā, tostarp Jelgavā. Taču aģentūra nedrīkstēja nodarboties ar komercdarbību, līdz ar to tai bija liegta iespēja nodrošināt projekta gaitā izbūvēto sadzīves atkritumu poligonu un izveidotās šķirošanas līnijas apsaimniekošanu. Tieši tādēļ arī pieņemts lēmums dibināt abu pašvaldību SIA, un proporcionāli ieguldījumam projektā Jelgavas pašvaldībai pieder 72 procenti kapitāldaļu, savukārt Bauskas – 28 procenti.
«Zemgales Eko» ir Jelgavas un Bauskas pašvaldību SIA, taču, piemēram, uz mūsu poligonu «Brakšķi» atkritumus ved arī no Jelgavas novada, Dobeles, Auces. Kurš tad galu galā ir ieguvējs – pašvaldības, kuras projektā ieguldīja līdzekļus, vai tās, kuras tagad, ja tā var teikt, tikai bauda paveiktā augļus?
Ieguvējs ir viss Zemgales reģions! Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Latvija ir sadalīta vairākos atkritumu apsaimniekošanas reģionos un katrā reģionā ir izbūvēts viens sadzīves atkritumu poligons. Taču Zemgales reģionā izņēmuma kārtā ir divi poligoni – «Brakšķi» Jelgavas novadā un «Grantiņi» Bauskas novadā, un uz turieni sadzīves atkritumi tiek vesti no visa reģiona. To, ka citas pašvaldības nav devušas nekādu ieguldījumu, gluži nevar teikt, jo Dobeles, Auces, Elejas, Tērvetes, Zaļenieku un Vecumnieku pašvaldības ieguldīja savus līdzekļus esošo izgāztuvju rekultivācijā. Visā Zemgales reģionā teju katrā pagastā kopumā arī tika izveidoti 313 šķiroto atkritumu punkti un izvietoti 919 konteineri dalītajiem atkritumiem, turklāt lielākā daļa pašvaldību piedalījās ar savu līdzfinansējumu. Līdz ar to iespēja šķirot atkritumus dota visiem reģiona iedzīvotājiem, taču, kā tiek organizēta šķiroto atkritumu apsaimniekošana, ir katras pašvaldības kompetencē.
Mūsu pilsētā sašķirotie atkritumi, tostarp tie, ko iedzīvotāji paši nogādā dalīto atkritumu vākšanas laukumos, nonāk atkritumu šķirošanas līnijā Ganību ielā un pēc tam tos realizē otrreizējās pārstrādes tirgū. Pagājušajā gadā ekonomiskās situācijas dēļ šis tirgus bija apstājies. Kā ir pašlaik?
Var teikt, ka šis tirgus pamazām ir sakustējies un nekādi būtiskie uzkrājumi vairs neveidojas. Cenas gan vēl nav atgriezušās 2008. gada līmenī, taču tās arī vairs nav tik zemas, lai realizēt otrreiz izmantojamo materiālu mums nebūtu izdevīgi.
Tirgus, kur realizēt otrreiz izmantojamos materiālus, piemēram, kartonu, stiklu, plēvi, PET pudeles, cieto plastmasu, jāmeklē mums pašiem, un pašlaik, lai gan izmantojam arī citas iespējas, mums izdevīgāks variants ir sadarbība ar «Zaļo punktu», jo, sašķirotos atkritumus realizējot caur viņiem, mēs papildus saņemam arī dotācijas. Jā, varbūt cena ne vienmēr ir tā augstākā, toties tā mums ir iespēja realizēt arī pašlaik mazvērtīgo stiklu. Proti, pašlaik to ir grūtības realizēt, taču «Zaļais punkts» līdztekus citiem materiāliem pie reizes uzpērk arī to, savukārt cits uzņēmums, kurš, piemēram, par kartonu būtu gatavs maksāt vairāk, mūsu stiklu nemaz neņemtu, un šāds scenārijs pašreizējā situācijā mums nebūtu izdevīgs.
Vai pašlaik šķirošanas līnija darbojas ar pilnu jaudu?
Kaut arī būtiski audzis dalīto atkritumu apjoms un līdz ar to arī šķirošanas līnijas noslogojums, ar pilnu jaudu vēl nestrādājam, jo kapacitāte šai līnijai ir ļoti liela. Tieši tādēļ meklējam papildu iespējas, lai noslogojumu palielinātu. Piemēram, pašlaik eksperimentālā kārtā sadarbojamies ar uzņēmumu «PET Baltija» – atbilstoši viņu vajadzībām sašķirojam un sapresējam materiālu, ko viņi iepirkuši, lai izmantotu otrreizējai pārstrādei. Mēs spējam nodrošināt uzņēmumam nepieciešamo augsto kvalitāti. Ja vienosimies par sadarbību, tiks slēgts pakalpojuma līgums, un tas nozīmē lielāku šķirošanas līnijas noslodzi, papildu darbu un ienākumus.
Ja vēl pagājušajā gadā šķirošanas līnijā darbs tika organizēts katru otro dienu, tad šobrīd kopumā seši darbinieki strādā katru dienu, dažkārt arī sestdienās, taču, ja vien būs tāda nepieciešamība, esam gatavi nodrošināt vēl intensīvāku darbu, arī maiņās.
Jau pagājušajā gadā tika rīkotas dažādas akcijas, lai iedzīvotājus rosinātu šķirot atkritumus, izglītotu, kā tas pareizi jādara, un informētu viņus par šī procesa lietderību. Vai var teikt, ka nu jelgavnieki atkritumus šķiro apzinīgi?
Ja raugās uz situāciju kopumā, tad var teikt, ka šis process ir «aizgājis» – atkritumus šķiro aizvien vairāk jelgavnieku, arī piemaisījums ir salīdzinoši neliels – ja pašā sākumā vismaz puse no it kā sašķirotajiem atkritumiem bija jāved uz poligonu piemaisījuma dēļ, piemēram, dzeltenajos konteineros samestas netīras PET pudeles, neizskaloti kefīra iepakojumi vai piejaukti citi sadzīves atkritumi, tad pašlaik šādi sabojātu sašķiroto atkritumu apjoms ir krietni mazinājies. Patiesībā jau tie jelgavnieki, kuri izvēlējušies šķirot atkritumus, to dara apzinīgi, taču vēl aizvien ir daļa sabiedrības, kas, piemēram, kartonu, kaut blakus ir speciāli tam paredzēts atkritumu konteiners, izmet kopējā sadzīves atkritumu konteinerā. Acīmredzot viņi vēl psiholoģiski nav nobrieduši atkritumu šķirošanai, varbūt arī neapzinās, ka, atkritumus šķirojot, paši ir ieguvēji.
Bet kāds tad īsti cilvēkam ir labums no atkritumu šķirošanas, jo to, ka tādējādi tiek saudzēta vide, ikdienā jau neviens neizjūt!?
Ja nerunājam par globālām lietām, tad galvenais ieguvums ir tas, ka, šķirojot atkritumus, katrā mājsaimniecībā samazinās atkritumu daudzums. Privātmāju iedzīvotājiem tas nozīmē, ka retāk nepieciešams izvest atkritumu konteineru, līdz ar to par šo pakalpojumu jāmaksā mazāk, jo sašķirotos atkritumus bez maksas var nodot dalīto atkritumu savākšanas laukumos. Arī uzņēmumi, kuri rada otrreiz izmantojamos atkritumus, piemēram, veikali, maksā mazāk, jo sadzīves atkritumu konteineri pildās krietni lēnāk nekā tad, kad tajos līdztekus citiem izmeta arī kartona kastes vai citus apjomīgus atkritumus. Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju ieguvumi gan vairāk atkarīgi no tā, kā šo jautājumu organizē apsaimniekotājs. Taču arī šajā gadījumā sadzīves atkritumu daudzums sarūk, tādēļ, ja vien apsaimniekotājs ir ieinteresēts un iedzīvotāji apzinīgi šķiro, par atkritumu izvešanu būs jāmaksā mazāk.
Ne viens vien jelgavnieks uzskata, ka mūsu pilsētā atkritumu izvešana ir dārgs «prieks», piesaucot citu pilsētu pieredzi, kur par to maksājot krietni mazāk. Kā tad īsti ir ar šī pakalpojuma cenu Jelgavā?
Patiesībā jau pašlaik Jelgavā ir viena no zemākajām cenām valstī. Kopējās izmaksas veido atkritumu savākšana, ko nodrošina SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi», un atkritumu apglabāšana poligonā, ko nodrošinām mēs. Jāpiebilst, ka šajā tarifā arī iekļauts dabas resursu nodoklis, un tā likmes tuvākajā laikā saskaņā ar Dabas resursu nodokļa likumu augs. Pašlaik šis tarifs ir 14,26 lati par tonnu, un tas tika noteikts ar domes lēmumu.
Tas nozīmē, ka līdz ar dabas resursu nodokļa paaugstināšanos pieaugs arī atkritumu apglabāšanas tarifs?
Jā, par atkritumiem iedzīvotājiem nāksies maksāt vairāk, taču, kad jaunais tarifs stāsies spēkā, pagaidām precīzi vēl nevar pateikt. Jau minēju, ka līdz šim par atkritumu apglabāšanu poligonā maksājam mazāk, taču jāņem vērā, ka atsevišķās pozīcijās izmaksas aug, piemēram, par projekta gaitā izbūvētās infrastruktūras apdrošināšanu, speciālās tehnikas nomu. Taču dabas resursu nodokļa kāpums šo pakalpojumu sadārdzina visvairāk. Nodokļa likme saskaņā ar likumu šogad ir trīs lati, savukārt no nākamā gada 1. janvāra – jau pieci lati. Laika posmā no 2012. gada 1. janvāra tā būs jau septiņi lati par tonnu sadzīves atkritumu.
Pašlaik gatavojam dokumentāciju, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtu jauno tarifu, un provizoriski jau nākamgad tas palielināsies par 12 – 15 procentiem. Tas neapšaubāmi ir vēl viens no iemesliem, kādēļ vērts šķirot atkritums, jo dabas resursu nodokli maksā piesārņotājs jeb atkritumu radītājs, tātad – ikviens iedzīvotājs. Jo mazāk atkritumu būs jāapglabā, jo mazāk cilvēkiem būs jāmaksā.
Taču, kamēr daļa iedzīvotāju godprātīgi maksā par atkritumu izvešanu, citi tos vienkārši izmet, radot nelegālās atkritumu izgāztuves. Pilsētā vairākas tādas likvidētas, taču tur atkritumu kalni rodas no jauna.
Jau pašlaik Pašvaldības policija veic pastiprinātas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka iedzīvotāji ir noslēguši līgumus par atkritumu izvešanu. Situācija kopumā ir krietni uzlabojusies salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem – gan atkritumu apjoms nelegālajās izgāztuvēs kļuvis mazāks, gan līgumi noslēgti vairāk, taču problēma joprojām pastāv. Pieļauju, ka daļa iedzīvotāju līgumus ir noslēguši, taču uzrādītais atkritumu apjoms ir krietni mazāks nekā reāli radītais, tāpēc šajā jomā darbs vēl turpināsies. Ir svarīgi saprast, ka, atkritumus izmetot tiem neparedzētās vietās, būtiski ietaupīt līdzekļus nevar – vienalga iedzīvotāji par to maksā. Piemēram, lai likvidētu vairākas nelegālās izgāztuves Prohorova, Neretas, Staļģenes ielā, Ošu ceļā, no pašvaldības līdzekļiem bija nepieciešami vidēji 3000 lati. Gadā šim mērķim pašvaldības budžetā atvēlēti ap 30 000 latu, kādi 10 000 šogad jau izlietoti – un tā ir pašu nodokļu maksātāju nauda. Tie ir līdzekļi, kurus tikpat labi varēja tērēt, lai pilsētā izveidotu jaunu rotaļu laukumu, uzstādītu soliņus vai citādi labiekārtotu teritoriju. Turklāt nereti ir tā, ka izgāztuve ierīkota pavisam netālu no šim mērķim paredzētā laukuma, un sanāk, ka cilvēks tērējis naudu, lai nokļūtu līdz tai vietai, pāri grāvjiem, pa taciņām stiepis atkritumus, jo visbiežāk ar transportu šajās vietās piebraukt nav iespējams, un rezultātā tos izmetis pārdesmit metru attālumā no atkritumu konteineriem.
Jau pašlaik vietās, no kurām atkritumi aizvesti, kopumā uzstādītas divpadsmit zīmes ar aicinājumu atkritumus neizmest. Vienas šādas zīmes uzstādīšana izmaksā vidēji 22 latus, un tie atkal ir līdzekļi, kurus varēja tērēt lietderīgāk. Turklāt šīs zīmes itin ātri tiek sabojātas, tāpēc tās regulāri jāmaina. No pēdējo trīs četru gadu laikā uzstādītajām zīmēm tikai divas palikušas neskartas…
Vai tiešām nelegālo atkritumu izgāztuvju radītājus nav iespējas saukt pie atbildības?
Tas ir Pašvaldības policijas kompetencē, taču līdz šim pūliņi diemžēl nav vainagojušies panākumiem, jo likumos ir nepilnības. Piemēram, pirms pāris gadiem kādā izgāztuvē atradām izmestu pasi, taču tās īpašnieks, kad policija viņu uzmeklēja, noliedza faktu, ka izmetis atkritumus tam neparedzētā vietā. Skaidrojums visai vienkāršs – viņš esot pārdevis māju un tās jaunie saimnieki viņa pasi acīmredzot izmetuši, to kārtojot. Pie atbildības saukt viņu nebija iespējams, jo neko nevarējām pierādīt – pie rokas pieķēruši, izmetot atkritumus, mēs viņu nebijām… Un līdzīgi tas ir jebkurā citā situācijā, kad atkritumos atrodam kādus dokumentus ar personas vārdu un uzvārdu. Tieši tādēļ pašlaik kā reālāko iespēju, lai cīnītos ar nelegālo izgāztuvju radītājiem, apsveram domu izmantot mobilās videonovērošanas kameras. Tajās fiksētais ļautu atklāt cilvēkus, kas tur izmet atkritumus, un gūt pierādījumus, lai viņus sauktu pie atbildības.
Taču es negribētu teikt, ka viss rādās drūmās krāsās – jau Lielā talka apliecināja, ka mūsu pilsētā aizvien mazāk kļūst teritoriju, kas ir piemēslotas. Es tiešām ceru, ka pēc pāris gadiem Spodrības mēneša laikā mums vairs nebūs jācīnās ar atkritumu kalniem, bet tā vietā varēsim pievērsties tikai labiekārtošanai.
14.6 °C,
4.3 m/s,
92.3 % 
14.6 °C,
4.3 m/s,
92.3 %