Pavisam tuvu ir Jāņi, un jelgavnieki gardas lietas svētku galdam tradicionāli varēs iegādāties Zāļu tirgū. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad tirgus notika pāris dienu pirms svētkiem, šoreiz Zāļu tirgus jelgavniekus Hercoga Jēkaba laukumā gaidīs tieši Līgo dienā, 23. jūnijā, no pulksten 9 līdz 14. Kā vienmēr, līdztekus andelei būs arī kultūras programma, sveiks mazos jelgavniekus un apbalvos sakopto sētu īpašniekus.
Ritma Gaidamoviča
Zāļu tirgus Hercoga Jēkaba laukumā tieši Līgo dienā, 23. jūnijā, sāksies pulksten 9, un iegādāties gardas un mājsaimniecībā noderīgas lietas šeit varēs līdz pat pulksten 14. Aģentūra «Kultūra» sola, ka te notiks ne tikai andelēšanās, bet jelgavnieki noteikti varēs sajust svētku gaisotni un, iespējams, vakaram iemācīties kādu Jāņu dziesmu vai deju. Arī šogad tirdziņā varēs nopirkt dāvanas Jāņiem un Līgām. Līgošanas neatņemama sastāvdaļa, protams, ir vainagi un pļavas puķes, un arī tās tirdziņā būšot plašā klāstā un dažādos veidos, tāpat kā viss svētku galdam nepieciešamais – aģentūras «Kultūra» kultūras darba speciāliste Santa Sīle teic – lai sagatavotos vareniem svētkiem, būs nopērkams gan siers, gan gaļa, gan citi gardumi.
Jāņus ielīgos pašdarbnieki Par lustīgu iesildīšanos pirms vakara brīvdabas pasākumiem Zāļu tirgū jau no pulksten 10 rūpēsies Jelgavas pašdarbības kolektīvi. Aģentūras «Kultūra» Mākslinieciskās daļas vadītāja Liāna Krūmiņa stāsta, ka par īstām Jāņu dejām gādās tautas deju kolektīvi «Lielupe» un «Diždancis», bet dziedāt aicinās folkloras kopa «Dimzēns». «Protams, neiztiksim arī bez jokiem, tos dzīs, anekdotes stāstīs un jautras dziesmas dziedās Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra dziedošie aktieri,» stāsta L.Krūmiņa, piebilstot, ka būs arī konkursi un atrakcijas, kurās varēs nopelnīt balvas. Bet pulksten 11 Hercoga Jēkaba laukumā tiks sumināti visi mazie jelgavnieki, kas pasaulē nākuši laikā no Lieldienām līdz jūnijam. Viņi no pilsētas mēra Andra Rāviņa saņems karotīti ar pilsētas simboliku, kas apliecina, ka mazais uzņemts Jelgavas saimē. Kopumā jelgavnieku saimi kuplinājuši 114 bērniņi, tostarp četri Jāņi.
Suminās sakopto objektu saimniekus Savukārt pulksten 12 labus vārdus par darbu un radīto skaistumu teiks saimniekiem, kuri kļuvuši par konkursa «Sakoptākais pilsētvides objekts» laureātiem. Šogad tiks apbalvoti saimnieki šādās nominācijās: «Zaļākais lodžijas vai balkona noformējums», «Sakoptākā privātmājas teritorija», «Sakoptākais daudzdzīvokļu nama pagalms» (tiks vērtēts pilsētas sētnieku darbs), «Sakoptākā iela», «Sakoptākā valsts vai pašvaldības iestāde, ražošanas uzņēmums vai sabiedriskais objekts» un «Interesantākais žoga risinājums». Un tad jau Līgo svētki mūsu pilsētā būs ieskandināti – pilsētniekiem vien atliks kārtīgi tos nosvinēt vakara daļā.
Zaļumballes nebūs Tiesa, par to, kur līgot, katram jādomā pašam, jo Jelgavā īpašs līgošanas pasākums ar zaļumballi netiks organizēts. «Koncerta un balles nebūs, jo tam nav finansējuma. Jau līdz šim esam atskārtuši, ka tieši Līgo balle izmaksā dārgi – pirmkārt, mākslinieki prasa dubultu honorāru, otrkārt, balle pilsētniekiem vienmēr bijusi par brīvu, līdz ar to izmaksas jāsedz mums. Skatoties uz ekonomisko situāciju, šobrīd nevaram atļauties to rīkot, maksāt honorāru un vēl nodrošināt bezmaksas ieeju, bet iedzīvotāji, visticamāk, nesaprastu, ja balli piedāvātu par maksu. Jāņem arī vērā, ka iepriekšējos gados Līgo nakts balles nav bijušas kupli apmeklētas. Taču es aicinu jelgavniekus doties līgot uz tuvākajām vietām Jelgavas un Ozolnieku novadā,» tā aģentūras «Kultūra» direktors Mintauts Buškevics.
Ko Jelgavā dzīvojošie ārzemnieki zina par Jāņu svinēšanu?
Natanjels Veiss, futbolists no ASV: «Kas tie Jāņi ir, es tā īsti vēl nezinu. Futbola komandas biedri teica, ka tad Latvijā būs brīvdienas un visi ēdīs sieru, taču ticu, ka tas noteikti nav viss, jo tie taču ir latviešu tradicionālie svētki! Pagaidām man šķiet, ka Jāņus šeit atzīmē līdzīgi kā mēs 4. jūliju, ASV Neatkarības dienu, kad katrā mājā visā valstī ir pikniks un visi līksmo. Bildēs kaut kur esmu redzējis, ka Jāņos meitenes un puiši ar vainagiem galvā sēž pie ugunskura. Vai man tāds būs, es vēl nezinu. Šie būs mani pirmie Līgo Latvijā, un mēs ar draugu Gintu Freimani un vēl dažiem komandas biedriem esam ieplānojuši braukt uz Tukumu. Tur pa dienu makšķerēsim, bet vakarā sarīkosim pikniku, kurā noteikti arī pamēģināšu lēkt pāri ugunskuram. Patiesībā man šeit, Latvijā, ļoti patīk, es gribu tuvāk iepazīt jūsu kultūru, tradīcijas, un šī man būs viena no iespējām. O, ja vien būs tāda iespēja, noteikti iešu arī uz zaļumballi!»
Artjoms Stešanovs, LLU students no Magadanas: «Šie svētki man kā iebraucējam nebūt nav sveši. Mana mamma ir latviete, tāpēc jau bērnībā Magadanā 23. jūnijā jūras krastā tikāmies ar citiem tur dzīvojošiem latviešiem. Atceros, bija liels ugunskurs, mēs lecām tam pāri, mamma ar draugiem dziedāja Līgo dziesmas. Es atceros vien piedziedājumu «līgo, līgo», jo latviski nepratu. Taču pērn man bija tā izdevība Līgo atzīmēt Latvijā. Diezgan simboliski – arī mēs ar draugiem jūras krastā kūrām ugunskuru. Arī šajos Jāņos palieku Latvijā. Man šķiet, ka šie ir ļoti skaisti vasaras svētki, kad visa Latvija līksmo. Ar draugiem jau esam vienojušies, ka Līgo nakti svinēsim Jūrmalā. Dziesmas? Tomēr vēl tās nemāku, izņemot piedziedājumu «līgo, līgo». Jā, un man ļoti garšo siers, ko šajos svētkos visi ēd uz nebēdu.»
Mihails Mražiks, brīvprātīgais no Čehijas, kurš strādā «Jundā» un nometnē «Lediņi»: «O, jā, es zinu, kas ir Līgo svētki – vasaras saulgrieži. Uzskatu, ka šie svētki ir kaut kas līdzīgs Valpurģu naktij, ko Čehijā svinam naktī uz 1. maiju. Tad gan mēs raganas dzenam prom, bet jūs Līgas un Jāņus sumināt. Taču ugunskurs ir, dziedam, dejojam. Tad līksmo katrā sētā, ir lielas balles. Arī pērn es uz Jāņiem biju atbraucis uz Latviju – Rīgā notika dažādas atrakcijas, tirdziņi, kur varēja iegādāties sieru, jāņuzāles. Šogad 23. jūnijā esmu iecerējis doties uz Brīvdabas muzeju, lai Līgo nosvinētu pavisam latviskā garā. Tieši tajās dienās pie manis atbrauks arī draugs no Čehijas, jo teicu, ka šie svētki viņam ir jāredz. Interesanti, ka nemāku nevienu čehu tautas deju, bet esmu sācis mācīties latviešu tautas dejas. Man ļoti patīk, esmu sajūsmā arī par jūsu tautas tērpiem. Paldies «Dimzēnam», kas man māca dziesmas un dejas, tās noteikti likšu lietā šajos svētkos.»
Džareds Grellets, regbija treneris un žurnālists no Jaunzēlandes: «Jāņus esmu iecerējis svinēt kopā ar draugiem kādā saimniecībā netālu no Jelgavas – īstā lauku sētā. Šo svētku tradīcijas man nav svešas, jo reiz jau šos svētkus Latvijā esmu svinējis – zinu, ka Līgo svētkiem piederas daudz alus, liels ugunskurs, kā arī jādzied dziesmas. Tā ir diena, kad meitenes pin skaistus vainagus no pļavu puķēm. Arī mums tas viss, protams, būs, lai radītu īsto svētku gaisotni. Pirms septiņiem gadiem Jāņus es jau svinēju Latvijā – Daugavpilī, taču, ja pavisam godīgi, vairs neatceros, ko īsti mēs darījām. Bet man ļoti garšo šašliks, ko parasti Jāņos cep, un tas noteikti būs arī šajā reizē. Jaunzēlandē šašlika nav – ir tikai steiks un jēra stilbi, kas marinēti medus un piparu mērcē. Visvairāk patīk, ka Jāņus svin mazās draugu grupiņās, jo, manuprāt, tas ir tā personiskāk un mīļāk. Un Līgo vakarā visi dzied: «Līgo, līgo!»»
18.1 °C,
1.9 m/s,
90.4 % 
18.1 °C,
1.9 m/s,
90.4 %