16.5 °C, 0.6 m/s, 86.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāJelgavā saulgriežus sveiks ar Zāļu tirgu
Jelgavā saulgriežus sveiks ar Zāļu tirgu
22/06/2010

Pavisam tuvu ir Jāņi, un jelgavnieki gardas lietas svētku galdam tradicionāli varēs iegādāties Zāļu tirgū. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad tirgus notika pāris dienu pirms svētkiem, šoreiz Zāļu tirgus jelgavniekus Hercoga Jēkaba laukumā gaidīs tieši Līgo dienā, 23. jūnijā, no pulksten 9 līdz 14. Kā vienmēr, līdztekus andelei būs arī kultūras programma, sveiks mazos jelgavniekus un apbalvos sakopto sētu īpašniekus.

Ritma Gaidamoviča

Pavisam tuvu ir Jāņi, un jelgavnieki gardas lietas svētku
galdam tradicionāli varēs iegādāties Zāļu tirgū. Atšķirībā no
iepriekšējiem gadiem, kad tirgus notika pāris dienu pirms svētkiem,
šoreiz Zāļu tirgus jelgavniekus Hercoga Jēkaba laukumā gaidīs tieši
Līgo dienā, 23. jūnijā, no pulksten 9 līdz 14. Kā vienmēr,
līdztekus andelei būs arī kultūras programma, sveiks mazos
jelgavniekus un apbalvos sakopto sētu īpašniekus.

Zāļu tirgus Hercoga Jēkaba laukumā tieši Līgo dienā, 23. jūnijā,
sāksies pulksten 9, un iegādāties gardas un mājsaimniecībā
noderīgas lietas šeit varēs līdz pat pulksten 14. Aģentūra
«Kultūra» sola, ka te notiks ne tikai andelēšanās, bet jelgavnieki
noteikti varēs sajust svētku gaisotni un, iespējams, vakaram
iemācīties kādu Jāņu dziesmu vai deju. Arī šogad tirdziņā varēs
nopirkt dāvanas Jāņiem un Līgām. Līgošanas neatņemama sastāvdaļa,
protams, ir vainagi un pļavas puķes, un arī tās tirdziņā būšot
plašā klāstā un dažādos veidos, tāpat kā viss svētku galdam
nepieciešamais – aģentūras «Kultūra» kultūras darba speciāliste
Santa Sīle teic – lai sagatavotos vareniem svētkiem, būs nopērkams
gan siers, gan gaļa, gan citi gardumi.

Jāņus ielīgos pašdarbnieki
Par lustīgu iesildīšanos pirms vakara brīvdabas pasākumiem Zāļu
tirgū jau no pulksten 10 rūpēsies Jelgavas pašdarbības kolektīvi.
Aģentūras «Kultūra» Mākslinieciskās daļas vadītāja Liāna Krūmiņa
stāsta, ka par īstām Jāņu dejām gādās tautas deju kolektīvi
«Lielupe» un «Diždancis», bet dziedāt aicinās folkloras kopa
«Dimzēns». «Protams, neiztiksim arī bez jokiem, tos dzīs, anekdotes
stāstīs un jautras dziesmas dziedās Ādolfa Alunāna Jelgavas teātra
dziedošie aktieri,» stāsta L.Krūmiņa, piebilstot, ka būs arī
konkursi un atrakcijas, kurās varēs nopelnīt balvas.
Bet pulksten 11 Hercoga Jēkaba laukumā tiks sumināti visi mazie
jelgavnieki, kas pasaulē nākuši laikā no Lieldienām līdz jūnijam.
Viņi no pilsētas mēra Andra Rāviņa saņems karotīti ar pilsētas
simboliku, kas apliecina, ka mazais uzņemts Jelgavas saimē. Kopumā
jelgavnieku saimi kuplinājuši 114 bērniņi, tostarp četri Jāņi.

Suminās sakopto objektu saimniekus
Savukārt pulksten 12 labus vārdus par darbu un radīto skaistumu
teiks saimniekiem, kuri kļuvuši par konkursa «Sakoptākais
pilsētvides objekts» laureātiem. Šogad tiks apbalvoti saimnieki
šādās nominācijās: «Zaļākais lodžijas vai balkona noformējums»,
«Sakoptākā privātmājas teritorija», «Sakoptākais daudzdzīvokļu nama
pagalms» (tiks vērtēts pilsētas sētnieku darbs), «Sakoptākā iela»,
«Sakoptākā valsts vai pašvaldības iestāde, ražošanas uzņēmums vai
sabiedriskais objekts» un «Interesantākais žoga risinājums».
Un tad jau Līgo svētki mūsu pilsētā būs ieskandināti –
pilsētniekiem vien atliks kārtīgi tos nosvinēt vakara daļā.

Zaļumballes nebūs
Tiesa, par to, kur līgot, katram jādomā pašam, jo Jelgavā īpašs
līgošanas pasākums ar zaļumballi netiks organizēts. «Koncerta un
balles nebūs, jo tam nav finansējuma. Jau līdz šim esam atskārtuši,
ka tieši Līgo balle izmaksā dārgi – pirmkārt, mākslinieki prasa
dubultu honorāru, otrkārt, balle pilsētniekiem vienmēr bijusi par
brīvu, līdz ar to izmaksas jāsedz mums. Skatoties uz ekonomisko
situāciju, šobrīd nevaram atļauties to rīkot, maksāt honorāru un
vēl nodrošināt bezmaksas ieeju, bet iedzīvotāji, visticamāk,
nesaprastu, ja balli piedāvātu par maksu. Jāņem arī vērā, ka
iepriekšējos gados Līgo nakts balles nav bijušas kupli apmeklētas.
Taču es aicinu jelgavniekus doties līgot uz tuvākajām vietām
Jelgavas un Ozolnieku novadā,» tā aģentūras «Kultūra» direktors
Mintauts Buškevics.

Ko Jelgavā dzīvojošie ārzemnieki zina par Jāņu
svinēšanu?

Natanjels Veiss, futbolists no ASV:
«Kas tie Jāņi ir, es tā īsti vēl nezinu. Futbola komandas biedri
teica, ka tad Latvijā būs brīvdienas un visi ēdīs sieru, taču ticu,
ka tas noteikti nav viss, jo tie taču ir latviešu tradicionālie
svētki! Pagaidām man šķiet, ka Jāņus šeit atzīmē līdzīgi kā mēs 4.
jūliju, ASV Neatkarības dienu, kad katrā mājā visā valstī ir
pikniks un visi līksmo. Bildēs kaut kur esmu redzējis, ka Jāņos
meitenes un puiši ar vainagiem galvā sēž pie ugunskura. Vai man
tāds būs, es vēl nezinu. Šie būs mani pirmie Līgo Latvijā, un mēs
ar draugu Gintu Freimani un vēl dažiem komandas biedriem esam
ieplānojuši braukt uz Tukumu. Tur pa dienu makšķerēsim, bet vakarā
sarīkosim pikniku, kurā noteikti arī pamēģināšu lēkt pāri
ugunskuram. Patiesībā man šeit, Latvijā, ļoti patīk, es gribu tuvāk
iepazīt jūsu kultūru, tradīcijas, un šī man būs viena no iespējām.
O, ja vien būs tāda iespēja, noteikti iešu arī uz zaļumballi!»

Artjoms Stešanovs, LLU students no
Magadanas:
«Šie svētki man kā iebraucējam nebūt nav sveši. Mana mamma ir
latviete, tāpēc jau bērnībā Magadanā 23. jūnijā jūras krastā
tikāmies ar citiem tur dzīvojošiem latviešiem. Atceros, bija liels
ugunskurs, mēs lecām tam pāri, mamma ar draugiem dziedāja Līgo
dziesmas. Es atceros vien piedziedājumu «līgo, līgo», jo latviski
nepratu. Taču pērn man bija tā izdevība Līgo atzīmēt Latvijā.
Diezgan simboliski – arī mēs ar draugiem jūras krastā kūrām
ugunskuru. Arī šajos Jāņos palieku Latvijā. Man šķiet, ka šie ir
ļoti skaisti vasaras svētki, kad visa Latvija līksmo. Ar draugiem
jau esam vienojušies, ka Līgo nakti svinēsim Jūrmalā. Dziesmas?
Tomēr vēl tās nemāku, izņemot piedziedājumu «līgo, līgo». Jā, un
man ļoti garšo siers, ko šajos svētkos visi ēd uz nebēdu.»

Mihails Mražiks, brīvprātīgais no Čehijas, kurš
strādā «Jundā» un nometnē «Lediņi»:
«O, jā, es zinu, kas ir Līgo svētki – vasaras saulgrieži. Uzskatu,
ka šie svētki ir kaut kas līdzīgs Valpurģu naktij, ko Čehijā svinam
naktī uz 1. maiju. Tad gan mēs raganas dzenam prom, bet jūs Līgas
un Jāņus sumināt. Taču ugunskurs ir, dziedam, dejojam. Tad līksmo
katrā sētā, ir lielas balles. Arī pērn es uz Jāņiem biju atbraucis
uz Latviju – Rīgā notika dažādas atrakcijas, tirdziņi, kur varēja
iegādāties sieru, jāņuzāles. Šogad 23. jūnijā esmu iecerējis doties
uz Brīvdabas muzeju, lai Līgo nosvinētu pavisam latviskā garā.
Tieši tajās dienās pie manis atbrauks arī draugs no Čehijas, jo
teicu, ka šie svētki viņam ir jāredz. Interesanti, ka nemāku
nevienu čehu tautas deju, bet esmu sācis mācīties latviešu tautas
dejas. Man ļoti patīk, esmu sajūsmā arī par jūsu tautas tērpiem.
Paldies «Dimzēnam», kas man māca dziesmas un dejas, tās noteikti
likšu lietā šajos svētkos.»

Džareds Grellets, regbija treneris un
žurnālists no Jaunzēlandes:
«Jāņus esmu iecerējis svinēt kopā ar draugiem kādā saimniecībā
netālu no Jelgavas – īstā lauku sētā. Šo svētku tradīcijas man nav
svešas, jo reiz jau šos svētkus Latvijā esmu svinējis – zinu, ka
Līgo svētkiem piederas daudz alus, liels ugunskurs, kā arī jādzied
dziesmas. Tā ir diena, kad meitenes pin skaistus vainagus no pļavu
puķēm. Arī mums tas viss, protams, būs, lai radītu īsto svētku
gaisotni. Pirms septiņiem gadiem Jāņus es jau svinēju Latvijā –
Daugavpilī, taču, ja pavisam godīgi, vairs neatceros, ko īsti mēs
darījām. Bet man ļoti garšo šašliks, ko parasti Jāņos cep, un tas
noteikti būs arī šajā reizē. Jaunzēlandē šašlika nav – ir tikai
steiks un jēra stilbi, kas marinēti medus un piparu mērcē.
Visvairāk patīk, ka Jāņus svin mazās draugu grupiņās, jo, manuprāt,
tas ir tā personiskāk un mīļāk. Un Līgo vakarā visi dzied: «Līgo,
līgo!»»