«Ar Trīsvienības baznīcas torņa atklāšanu šā gada novembrī esam iecerējuši sākt plānveidīgu darbu pie kultūrtūrisma un citu pilsētas tūrisma produktu popularizēšanas. Šim mērķim tiks izveidota neliela iestāde, kura apsaimniekos torni un būs atbildīga par tūrisma attīstību pilsētā,» atzīst Jelgavas domes priekšsēdētāja vietnieks Aigars Rublis.
Jānis Kovaļevskis
Ir pagājis gads, kopš darbu uzsākuši jaunā sasaukuma domes deputāti. Aigaram Rublim šis gads bijis īpašs, jo nācies uzņemties atbildību par tādām jomām kā izglītība, kultūra, sports un sociālā aizsardzība. Domes priekšsēdētāja vietnieks gan ir pārliecināts, ka uzkrātā pieredze pašvaldības darbā iepriekšējā sasaukuma laikā ir ļāvusi ātri pārslēgties un jau no pirmās dienas pilnvērtīgi pārraudzīt minētās jomas.
Kā ir mainījies jūsu darbs kopš esat atbildīgs par izglītības, kultūras, sporta un sociālajiem jautājumiem? Iepriekšējā domes sasaukumā kā priekšsēdētāja vietnieks biju atbildīgs par komunālajiem jautājumiem, proti, pamatā darbs bija saistīts ar infrastruktūras attīstību. Jāatzīst, ka šīs sfēras ir grūti salīdzināt, jo izglītībā, kultūrā, sportā un sociālajos jautājumos būtiskākais ir procesa, kura rezultāti nav tik viegli pamanāmi kā sakārtota iela vai kāds cits infrastruktūras objekts, koordinēšana. Galvenais uzdevums gada laikā bija saglabāt nemainīgu sociālo pakalpojumu apjomu pilsētas iedzīvotājiem un uzsākt reformas pilsētas profesionālās izglītības sistēmā. Lielā mērā tas ir izdevies, jo pat šajos ekonomiski sarežģītajos apstākļos sociālais budžets ir pieaudzis par 17 procentiem salīdzinājumā ar 2009. gadu, bet profesionālās izglītības jomā esam uzsākuši darbu pie Zemgales reģionālā kompetenču centra izveides. Ko pilsēta un topošie profesionālo skolu audzēkņi iegūs no šī kompetenču centra? Atbilstoši valsts izstrādātajai profesionālās izglītības politikai Jelgavā turpmāk tiks attīstīti tādi profesionālās izglītības virzieni kā metālapstrāde, pārtikas produktu pārstrāde, būvniecība, informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, kā arī mašīnzinības. Zemgales reģionālais kompetenču centrs tiks veidots uz pašvaldības Amatu vidusskolas bāzes, kurai aptuveni 2014. gadā plānots pievienot šobrīd Izglītības ministrijas pārziņā esošo Amatniecības vidusskolu. Nozīmīga loma kompetenču centra izveidē būs arī Jelgavas reģionālajam Pieaugušo izglītības centram. Līdz abu skolu apvienošanai vienā struktūrā vēl jāveic būtiski priekšdarbi. Ar ES struktūrfondu atbalstu jāsakārto šo skolu infrastruktūra un materiāltehniskā bāze, jāsaskaņo un jāpielāgo mācību programmas darba tirgus vajadzībām. Noteikti jāceļ arī profesionālās izglītības prestižs, jo šobrīd aptuveni 70 procenti pamatskolas absolventu turpina mācīties vidusskolās, daudziem šī izglītošanās tā arī beidzas bez iegūtas profesijas un iespējām turpināt studijas augstskolā. Rietumeiropas prakse apliecina, ka sadalījumam starp profesionālajām skolām un vidusskolām jābūt pusei uz pusi. Arī vispārējās un interešu izglītības jomā būs nepieciešamas reformas, jo jau 2013. gadā būtiski samazināsies izglītojamo skaits. Jau nākošgad izmaiņas varētu skart Vakara maiņu un Mūzikas vidusskolu.
Sociālais budžets ir vienīgais, kurš nav samazināts salīdzinājumā ar 2009. gadu. Vai tas nozīmē, ka Jelgavā sociālie pakalpojumi tiek sniegti iepriekšējā līmenī? Kā jau minēju, sociālais budžets, salīdzinot ar 2009. gadu, ir pat pieaudzis par 17 procentiem un kopā ir gandrīz trīs miljoni latu. Tas apliecina, ka tieši sociālā palīdzība šajā laikā ir pašvaldības prioritāte. Lielāko daļu no sociālajām izmaksām veido garantētā minimālā ienākuma pabalsts un dzīvokļu pabalsts. Pieprasījums pēc sociālās palīdzības nemazinās, tādēļ, iespējams, vēl šogad būs nepieciešami budžeta grozījumi. Tomēr iedzīvotājiem jārēķinās, ka sociālā palīdzība nav patstāvīgs ienākumu avots, bet gan palīdzība krīzes situācijā. Līdz šim gan visi, kas pamatoti vērsušies pēc sociālās palīdzības pašvaldībā, to arī ir saņēmuši. Tomēr situācija lēnām uzlabojas, arī bezdarba rādītājs pilsētā, salīdzinot ar 2010. gada janvāri, krities par diviem procentiem, un šobrīd Jelgavā ir 11,8 procenti reģistrēto bezdarbnieku. Valstī kopumā šis rādītājs ir 15,6 procenti. Arī pašvaldības realizētie būvniecības projekti, kuros iesaistījušies vietējie uzņēmumi, šobrīd nodrošina ar darbu jelgavniekus. Tas apliecina, ka arī krīzes apstākļos ir jāatrod iespējas turpināt strādāt pie pilsētas attīstības, veicinot jaunu darba vietu rašanos.
Kā vērtējat kopējo domes koalīcijas darbu? Ko gada laikā izdevies panākt un ko ne? Darbi jau parāda savu. Katrs var pārliecināties, ka visi uzsāktie projekti tiek turpināti un šogad pilsēta iegūs vairākus jaunus objektus. Redzamākie no tiem noteikti būs Zemgales Olimpiskais centrs (ZOC), Trīsvienības baznīcas tornis, promenāde gar Lielupes labo krastu un Dobeles šoseja no Atmodas ielas līdz Svētes tiltam. Tas apliecina, ka koalīcija strādā saskaņoti, lai gan opozīcija ik pa laikam mēģina dezorganizēt domes darbu, bet var saprast arī viņus, jo laikam jau citu veidu, kā pievērst sev uzmanību, nav spējuši atrast. Jāņem vērā arī tas, ka daļa opozīcijas deputātu šādā veidā sevi vēlas parādīt, kandidējot Saeimas vēlēšanās. Rindas uz vietām pašvaldības bērnudārzos joprojām ir aktuāls jautājums. Rīgā šobrīd izskata iespēju šo problēmu risināt, palielinot dotāciju privātajiem bērnudārziem. Kāds risinājums varētu būt Jelgavā? Dotācijas privātajiem bērnudārziem Jelgavai nav nekas jauns. Šobrīd no pašvaldības budžeta pilsētā strādājošās privātās pirmsskolas izglītības iestādes saņem dotāciju 72,6 procentu apmērā no vidējām bērna izmaksām pašvaldības bērnudārzos. Tie ir 53 lati uz vienu bērnu. Tas ir pietiekami liels atbalsts. Acīmredzot uzņēmējiem jādomā, kā samazināt savas izmaksas, kuras uz vienu bērnu ir būtiski lielākas nekā pašvaldības bērnudārzos. Tādā veidā būtu iespējams samazināt vecāku līdzmaksājumus un piesaistīt iestādei vairāk bērnu. Esam uzsākuši arī P.Brieža ielas bērnudārza renovāciju, kurā būs vēl 250 vietas. Līdz ar to rinda vēl būtiski samazināsies. Jāņem vērā arī tas, ka ikreiz, kad izsludinām bērnu uzņemšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, ap 20 līdz 30 vecāku neatsaucas. Tas apliecina, ka ne visiem, kas iestājušies rindā, šīs vietas ir vitāli nepieciešamas. Pašlaik gan vairāk nevienu bērnudārzu neplānojam atvērt vai pārņemt, jo tad patiešām virknei privāto pirmsskolas iestāžu vairs nebūtu darba. Jūsu atbildības lokā ir arī pilsētas sporta politika. Kas varētu mainīties pilsētas sporta dzīvē pēc Zemgales Olimpiskā centra atklāšanas, un kāda loma turpmāk būs Sporta servisa centram? Zemgales Olimpisko sporta centru plānots atklāt 2. septembrī ar futbola spēli starp FK «Jelgava» un Anglijas premjerlīgas klubu FC «Blackpool». Domāju, tas būs lielisks atklāšanas pasākums pilsētas stadionam. Jau šobrīd par spēli ir liela interese, tādēļ jāsaka liels paldies Blekpūles kluba direktoram jelgavniekam Normundam Malnačam, kurš izrādīja iniciatīvu par šādas spēles organizēšanu. ZOC noteikti ienesīs pārmaiņas pilsētas sporta dzīvē. Īpaši jau tādos sporta veidos kā basketbols, futbols un vieglatlētika, kuriem tiks nodrošināti lieliski apstākļi treniņiem un sacensībām. Savukārt cīņas sporta veidiem turpmāk varēs izmantot «Daugavas» sporta nama zāli. Domājams, ka arī turpmāk galvenā iestāde, kas koordinēs sporta jautājumus pilsētā, būs Sporta servisa centrs, kura pārziņā varētu būt arī ZOC bāze. Savukārt sporta skolas paliks Izglītības pārvaldes paspārnē. Vēl tikai līdz galam jāatrisina centra finansēšanas jautājums. Ir skaidrs, ka pirmajos gados atpelnīt uzturēšanas izdevumus, kuri plānoti 250 tūkstošu latu apmērā, neizdosies, jo visi lielie pasākumi, kuri šādiem centriem ienes ienākumus, tiek plānoti vismaz gadu uz priekšu. Jārēķinās, ka arī viesnīcu piedāvājums pilsētā neatbilst starptautisku sporta pasākumu organizēšanas prasībām, tādēļ tuvākajā laikā būs jārisina arī jautājums par atbilstošas viesnīcas celtniecību pie centra. Vieta tam jau ir rezervēta. Runāsim ar uzņēmējiem, kuriem būtu interese iesaistīties šajā projektā. Arī pašiem sporta klubiem, kuri vēlēsies trenēties centrā, jārēķinās ar sporta kompleksa īres izdevumiem. ZOC paplašinās arī kultūras pasākumu piedāvājumu pilsētā, jo vismaz divas reizes gadā plānojam organizēt lielāka mēroga koncertus. Kā šobrīd tiek atbalstīti pilsētas sporta klubi? Sporta klubu atbalsta sistēma balstās uz trīs sadaļām. Ir īpaša programma augstu sasniegumu sportam, kuru administrē Zemgales Olimpiskais centrs. Šajā programmā finansējumu saņem potenciālie olimpieši. Tāpat sporta klubiem ir iespēja katru gadu pretendēt uz līdzekļiem pēc iegūtajiem punktiem par veiksmīgu dalību sacensībās. Trešā iespēja ir saņemt atbalstu konkrētam projektam sporta jomā. Protams, līdzekļi nevienā no šīm programmām nav pietiekami, lai apmierinātu visu vajadzības, bet labākie atbalstu saņem. Īpaši šogad mūs priecē FK «Jelgava», kurš ar savu sniegumu ir pelnījis atbalstu.
Jūs esat arī biedrības «Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra» valdes priekšsēdētājs. Kā vērtējat šīs aģentūras darbu, un vai tās izveide ir attaisnojusies? Biedrība strādā tikai mazliet ilgāk kā gadu, tādēļ nebūtu korekti mērīt atdevi pēc nosiltinātajām mājām. Šajā laika periodā sadarbībā ar apsaimniekotājiem gan jelgavniekiem, gan citu Zemgales pilsētu un novadu iedzīvotājiem ir sniegtas gan praktiskas konsultācijas par energoefektivitātes pasākumiem, gan palīdzēts ar dokumentācijas sakārtošanu, lai pieteiktos ES struktūrfondu atbalstam daudzdzīvokļu māju siltināšanai. No Zemgales reģiona Ekonomikas ministrijas pārraudzībā esošajai atbalsta programmai ir sagatavoti un iesniegti astoņi projekti, no kuriem četri jau ir apstiprināti. Zīmīgi, ka citās pašvaldībās atsaucība siltināšanas programmai ir lielāka nekā Jelgavā. Meklēsim iemeslus, kāpēc tie paši argumenti citur strādā labāk. Par aģentūras darbības efektivitāti liecina arī tas, ka savu vēlmi iestāties biedrībā ir izteikušas Krustpils un Tukuma novadu pašvaldības. Šobrīd aģentūra stādā pie projekta dalībai ES finansētajā programmā «ELANA», kurā plānots piesaistīt papildu līdzekļus aptuveni viena miljona eiro apmērā tehniskās dokumentācijas sagatavošanai ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Šī programma tiks realizēta visās Zemgales pašvaldībās, kuras iesaistījušās biedrībā.
Jau iepriekš esat izteicies, ka Saeimas vēlēšanās nekandidēsiet. Vai lēmums ir galīgs? Pēdējās vēlēšanās esmu guvis jelgavnieku uzticību, līdz ar to apņēmos šos četrus gadus strādāt pilsētas labā. Domāju, ka šeit savu vēlētāju labā varu izdarīt vairāk nekā kļūstot par Saeimas deputātu, tādēļ kandidēšana šobrīd patiešām nav aktuāla.
24.6 °C,
2.7 m/s,
67.5 % 
24.6 °C,
2.7 m/s,
67.5 %