Dabas gāzes cenas diktēts, apkures tarifs var pieaugt apmēram par 35 procentiem un vairāk – ar tik šokējošu ziņu pat tādā svelmainā vasarā kā šī Latvijas sabiedrība tiek piespiesta jau savlaicīgi satraukties par gaidāmo ziemu. Latvijas Pašvaldību savienība jau aprēķinājusi, ka tik krass cenu kāpums būs milzīgs papildu slogs pašvaldību jau tā izsmeltajiem sociālajiem budžetiem, savukārt atsevišķi siltumapgādes uzņēmumi neizslēdz bankrota iespēju, jo pie tik augstām cenām un tik zemas cilvēku maksātspējas ilgi noturēties nespēs. Par to, kā situāciju vērtē mūsu siltumapgādes uzņēmums «Fortum Jelgava», – saruna ar valdes priekšsēdētāju Gintu Cimdiņu.
Kristīne Langenfelde
Prognozēto siltuma cenu kāpumu nākamajā apkures sezonā ietekmē dabas gāzes tarifa pieaugums, ko praktiski mainīt nav pat valsts spēkos, un, no otras puses, valdības nodokļu politika, kas paredz akcīzes nodokļa ieviešanu dabas gāzei. Ja gāzes cenu ietekmēt nav iespējams, tad valsts iecerei piemērot dabas gāzei akcīzes nodokli jau šoziem siltuma ražotāji nepiekrīt un ir gatavi pierādīt, ka šis brīdis tam ir visnepiemērotākais.
«Fortum Jelgava» ir Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas biedrs un šobrīd kopā ar citiem siltuma ražotājiem cīnās pret akcīzes nodokļa ieviešanu. Vai jūtat, ka jūsos ieklausās?
Katrā ziņā mēs jūtam, ka šis jautājums nav aktuāls tikai mums – esam guvuši nepieredzētu atsaucību un vienprātību gan no Latvijas Pašvaldību savienības, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācijas un citām organizācijām. Pēc «Latvijas gāzes» publicētajām prognozēm, šoziem dabas gāzes tirdzniecības cena pieaugs par 40 procentiem, salīdzinot ar pagājušo apkures sezonu. No 115 Ls/1000 m3 šā gada janvārī, februārī uz 195 Ls/1000 m3, sākot jau ar šo mēnesi. Tas jau tāpat ir pietiekams trieciens patērētājiem, lai šādā situācijā šo cenu paaugstinātu vēl ar akcīzes nodokli, kas kopumā tarifam varētu dot pieaugumu vēl par vismaz pieciem procentiem. Mēs esam vērsušies gan valdībā, gan Saeimā ar savu izsvērtu pamatojumu atlikt akcīzes nodokļa piemērošanu. Jā, tā ir viena no Eiropas direktīvām, kas paredz šī nodokļa ieviešanu līdz 2014. gada 1. janvārim, taču Eiropa neparedz, ka tas būtu jāievieš jau tagad. Protams, no otras puses, mūsu valsts finanšu stāvoklis rada nepieciešamību ieviest jaunus nodokļus, taču mēs uzskatām, ka šis ir visnepiemērotākais brīdis, kad to īstenot, un ceram, ka mūsu aicinājums tiks sadzirdēts un akcīzes nodokļa ieviešanu atliks līdz 2014. gadam. Latvijā ap 70 procentiem siltumenerģijas tiek saražots, izmantojot dabas gāzi, un ir nevietā uzņēmumiem pārmest to, ka viņi savlaicīgi nav sagatavojušies pārejai uz citu kurināmā veidu.
Kāpēc šādi pārmetumi būtu nevietā – gāzes cenas kāpums tiek prognozēts gadu no gada, un tikpat seni ir uzstādījumi meklēt alternatīvus enerģijas veidus?
Latvijas siltumapgādes uzņēmumi to lieliski apzinās, taču ieguldījumi pārejai uz citu kurināmo ir milzīgi un reti kurš uzņēmums Latvijā ir spējīgs simtprocentīgi nodrošināt savu finansējumu. Turklāt bija skaidrs, ka šim mērķim kuru katru brīdi būs pieejams Eiropas fondu finansējums. Arī tagad, kad šie fondi ir atvērti, pašreizējā situācijā uzņēmumam izšķirties par tik vērienīgām investīcijām ir ārkārtīgi grūti.
Arī «Fortum Jelgava» bija šādā pašā gaidīšanas režīmā?
Kad 2008. gadā ienācām Jelgavā, mēs skaidri noteicām mērķi – gāze Jelgavā nebūs vienīgais kurināmais, ko izmantos siltuma ražotājs. Šobrīd jau esam veikuši visus priekšdarbus, lai Jelgavā varētu sākt nopietni domāt par jaunas koģenerācijas stacijas izbūvi, kur kā kurināmais tiks izmantota biomasa. Esam aprēķinājuši, ka stacijas izbūve un nepieciešamās infrastruktūras izveide izmaksās vairāk nekā 70 miljonus eiro, no kuriem Eiropas fondu finansējums būs 5,7 miljoni eiro, bet «Fortum» ieguldījums – ap 65 miljoniem eiro. Ceram, ka vēl šī gada nogalē mūsu koncerna «Fortum» vadība lems par būvdarbu uzsākšanu. Staciju plānots pabeigt divu gadu laikā, un 2012. gada apkures sezonā siltumenerģijas ražošanai mēs kā kurināmo varētu sākt izmantot galvenokārt biomasu.
Un ar to tiktu apgādāta visa Jelgava?
Jā, tāds ir mūsu plāns, tāpēc papildus būs nepieciešams izbūvēt siltumtrašu savienojumu zem Lielupes, lai vienā sistēmā apvienotu abus pilsētas upes krastus. Tad līdz 80 procentiem no saražotā siltuma mēs varētu nodrošināt ar biomasu. Šobrīd arī plānojam, ka kurināmo biomasu – šķeldu, mizas u.c. – mēs varētu iegādāties tepat Latvijā. Šeit ražoto kurināmo biomasu jau ir novērtējuši skandināvi, tagad dzirdam, ka arī citas Eiropas valstis sniedz ievērojamu atbalstu alternatīvās enerģijas iegūšanai no biomasas, arī tās skatās Latvijas virzienā. Šobrīd pašu resursus vēl neesam iemācījušies pilnībā izmantot, bet tas ir tikai laika jautājums. Mēs prognozējam, ka pamatā izmantosim šķeldu, taču nākotnē tās varētu būt arī šķiroto atkritumu komponentes – papīrs, kartons u.c. –, ko iespējams tikpat veiksmīgi sašķeldot un kurināt.
Ko šī jaunā stacija dos jelgavniekiem?
Būtiskākais neapšaubāmi ir siltuma cena, kuru plānojam samazināt un ilgtermiņā nostabilizēt. Mūsu aplēses liecina, ka ar biomasu ražotā siltuma cena patērētājiem varētu būt aptuveni 35 – 40 lati par megavatstundu. Salīdzināšanai – šoziem prognozētā siltuma cena gāzes tarifa pieauguma dēļ var sasniegt pat 45 latus par megavatstundu. Taču ne mazāk svarīgi ir tas, ka jaunais apkures veids būs videi draudzīgs, ļaus izvairīties no straujiem cenu kāpumiem, kā tas ir gāzes gadījumā, un būtiski samazināsies izmaksas par CO2 emisijām. Jā, iespējams, nākotnē pieaugs arī biokurināmā cena, taču grūti iedomāties, ka vienas apkures sezonas laikā tā varētu augt par 35 – 40 procentiem. Tas dos lielāku stabilitāti, jo ilgtermiņā ir skaidrs, ka šoziem solītais noteikti nebūs pēdējais gāzes cenas kāpums. Manuprāt, šis projekts skaidri apliecina, ka mūsu uzņēmuma mērķi Jelgavā ir ilgtermiņa un mēs šeit neesam nākuši gūt vieglu peļņu.
Tomēr vairumā Latvijas pilsētu siltumapgādi nodrošina uzņēmumi, kuru pamatkapitāls pieder pašvaldībai. Vai jelgavnieki kaut ko iegūst no tā, ka mums siltumu ražo privāts uzņēmums ar skandināvu kapitālu?
Mēs esam liela koncerna sastāvdaļa – «Fortum» grupas uzņēmumi veiksmīgi strādā Somijas, Zviedrijas, Polijas, Baltijas valstu un Krievijas siltumapgādes tirgos. Mēs vienmēr varam paļauties uz savas grupas atbalstu, ja kādā brīdī ar vietējiem resursiem ir par maz. Kaut vai investīcijas – ne katrs Latvijas siltumapgādes uzņēmums būs spējīgs pats nodrošināt projekta finansējumu 65 miljonu eiro apmērā. Tāpat arī Jelgavas iecerētā biomasas koģenerācijas stacija būs pirmā šāda veida stacija Latvijā, taču ne pirmā «Fortum» grupai. Koncerns jau ir uzbūvējis un veiksmīgi darbina vairāk nekā 20 līdzīgas stacijas, tāpēc tehniskie risinājumi mums ir pilnīgi skaidri, nianses ir tikai katras valsts likumdošanā, normatīvajos aktos, dokumentācijā.
Taču tai pat laikā kā privātam uzņēmumam ir pilnīgi skaidrs, ka jūs savu ieguldījumu gribēsiet atpelnīt. Vai šajā kontekstā jūs nebaida arvien pieaugošais parādnieku skaits?
Jebkuram uzņēmumam – kā privātam, tā pašvaldības – ir jāstrādā bez zaudējumiem, tāpēc darbs ar parādniekiem ir ārkārtīgi svarīgs. Noslēdzot pagājušo apkures sezonu, patērētāji mums bija palikuši parādā 1,13 miljonus latu. Maijā un jūnijā šī summa ir sarukusi par 250 000 latu, un mēs ceram, ka patērētāji atlikušajos vasaras mēnešos turpinās apzinīgi kārtot savas saistības. Mēs ļoti labi apzināmies, ka daudziem šobrīd ir ārkārtīgi grūti norēķināties par siltumu, jo iepriekšējā ziema bija barga, rēķini lieli (pie salīdzinoši zemas gāzes cenas), bet ienākumi arvien saruka. Aicinām katru mūsu klientu grūtību gadījumā nākt uz «Fortum Jelgava» un kopā ar speciālistiem vienoties par parādu apmaksas kārtību. Parādu apjomam pieaugot, grūtības ir ne tikai iedzīvotājiem un citiem patērētājiem, bet arī uzņēmumam, jo mums par piegādāto gāzi ir jānorēķinās ik pa desmit dienām un šo maksājumu nevar atlikt atkarībā no tā, vai siltumenerģijas patērētāji ir ar mums norēķinājušies vai nav.
Mēs vairāk runājam par tādiem tālejošiem mērķiem un ieguvumiem perspektīvā, bet kādi ir uzņēmuma darbi šovasar, neskaitot vērienīgos projektus?
Mēs sistemātiski turpinām rekonstruēt siltumtrases pilsētā. Divu gadu laikā, kopš darbojamies Jelgavā, esam nomainījuši siltumtrases 5,6 kilometru garumā. Tūlīt darbi sāksies Asteru, Aspazijas, Pasta un Blaumaņa ielā, kur tiks rekonstruētas siltumtrases, lai mazinātu siltuma zudumus.
Jūs minējāt, ka Ministru kabineta noteikumi paredz, ka līdz 2018. gadam valstī vairs nedrīkst būt siltumtrases, kurās zudumi ir lielāki par 22 procentiem. Kā Jelgavā ar siltuma zudumiem ir šobrīd?
Tā kā mēs šim jautājumam ļoti nopietni pievērsāmies līdz ar darba uzsākšanu Jelgavā, tad šobrīd mums ir izdevies panākt, ka vidēji pilsētā siltuma zudumi ir 17 procenti, bet mūsu mērķis, turpinot siltumtrašu nomaiņu, ir sasniegt 15 procentus.
Siltuma zudumi vienmēr cilvēkos ir radījuši neapmierinātību – labi atceramies vēl pirms gadiem zaļo zālīti ziemā virs siltumtrasēm. Jums ir tā iespēja salīdzināt situāciju Jelgavā ar situāciju citās «Fortum» grupas apkalpotajās pilsētās ārpus Latvijas. Kā tur ir ar siltuma zudumiem?
Ir jāsaprot, ka pilnībā no siltuma zudumiem izvairīties nav iespējams. Un arī tādās valstīs kā, piemēram, Skandināvijā, šobrīd siltuma zudumi ir līdz 13 procentiem, kas tiek uzskatīts par labu rādītāju.
Saprotams, ka jūs kā siltuma ražotājs esat ieinteresēts vairāk saražot un vairāk arī pārdot, taču tai pat laikā jūs esat vieni no Zemgales reģionālās Enerģētikas aģentūras dibinātājiem, kuru galvenais uzdevums ir siltuma taupība.
Jā, kā uzņēmums mēs, protams, esam ieinteresēti vairāk saražot, taču mēs esam par racionālu siltuma patēriņu, nevis bezjēdzīgiem siltuma zudumiem, par kuriem iedzīvotāji tāpat nav spējīgi norēķināties. Tieši tāpēc arī mēs savu iespēju robežās skaidrojam māju siltināšanas lietderību – siltuma cena ir tikai daļa no apkures izmaksas veidojošajām komponentēm, ko cilvēks maksā. Ja mājai ir pamatīgi siltuma zudumi, tad ne jau mūsu saražotā siltuma cena ir vainojama dārgajā apkurē. Nosiltinātām mājām siltumenerģijas patēriņš un attiecīgi arī izmaksas var samazināties pat līdz 30 – 40 procentiem. Un tas ir tas, kas jāsaprot iedzīvotājiem.
Vai jūs savā darbībā Jelgavā saskatāt arī kādus mīnusus, nepadarītus darbus?
Manuprāt, jebkura uzņēmuma, arī siltumapgādes, un vienalga, vai tas ir privāts vai pašvaldības, veiksmīgas darbības pamatā ir klientu uzticība – tas, cik patērētājiem saprotami uzņēmums darbojas. Vai jelgavnieki mums uzticas? «Fortum» Jelgavā darbojas salīdzinoši nesen un par mūsu darbu esmu dzirdējusi dažādas atsauksmes – no ļoti pozitīvām līdz pat negatīvām.Iespējams, savas darbības sākumā mēs visu uzmanību veltījām tehniskiem darbiem, investīcijām, projektiem un par maz esam izskaidrojuši dažādus jautājumus saviem klientiem, skaidrojuši procesus. Iespējams, ka tam nākotnē mums jāpievērš lielāka uzmanība, lai mūsu darbs jelgavniekiem būtu labāk izprotams.
25 °C,
2.5 m/s,
53.4 % 
25 °C,
2.5 m/s,
53.4 %