Tiesa apelācijas instancē izskatījusi kāda Jelgavas cietuma ieslodzītā prasību nodrošināt viņa reliģiskajai pārliecībai atbilstošu uzturu – proti, ticība viņam neatļauj ēst gaļu un citus produktus. Spriedums šajā lietā tiks paziņots tuvākajā laikā. «Ieslodzītie šādā veidā izklaidējas un mēģina tikt pie ienākumiem,» šādu tiesāšanās praksi vērtē Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Ināra Makārova.
Ilze Knusle-Jankevica
Šobrīd IeVP tiesvedībā ir vairāk nekā 600 prasību, ko tiesā cēluši ieslodzītie, un I.Makārova lēš, ka vidēji gadā tiek iesniegtas ap 200 prasību. Galvenokārt tā ir disciplinārsodu pārsūdzēšana, žēlošanās par sadzīves apstākļiem, veselības aprūpi. «Galvenais iemesls ir vēlme saņemt kompensācijas, turklāt tas ir arī izklaides veids,» ieslodzīto motīvus vērtē IeVP pārstāve, piebilstot, ka viens ieslodzītais ir iesniedzis tiesā pat 80 pieteikumus, cerot, ka gan jau kādu prāvu vinnēs un tiks pie naudas.
Šādu izklaides veidu piekopj arī Jelgavas cietumā ieslodzītie. Viens no skaļāk izskanējušajiem gadījumiem ir O.S. prasība nodrošināt viņam veģetāru ēdināšanu. Ieslodzītais izcieš septiņus gadu ilgu cietumsodu par narkotisko vielu piegādi ieslodzītajiem un saskaņā ar savu reliģisko pārliecību (krišnaīts) uzturā nedrīkst lietot gaļu, zivis, olas, taukus, sīpolus, ķiplokus, tēju, kafiju un sēnes. Pirmās instances tiesa uzdeva cietuma administrācijai nodrošināt ieslodzītajam veģetāru uzturu, bet IeVP spriedumu pārsūdzēja.
Pārskatot šajā gadā izskatīto lietu 1. instances tiesas spriedumus, kas pieejami publiskajā tiesu portālā www.tiesas.lv, var minēt vēl dažas Jelgavas cietuma ieslodzīto prasības. Piemēram, kāds ieslodzītais, kurš slimo ar C hepatītu, sūdzējās par to, ka cietuma Medicīnas daļā nebija medikamentu šīs slimības ārstēšanai un mediķi viņam ieteikuši medikamentus iegādāties par personīgajiem līdzekļiem. Viņš par nodarītu personisko kaitējumu vēlējās piedzīt 1000 latus. Savukārt cits ieslodzītais sūdzējās par to, ka izolatorā netika nodrošināts apgaismojums un karstais ūdens dušā. Ieslodzītais prasības pieteikumā bija norādījis, ka tas viņam rada miega traucējumus, pasliktina ēstgribu un izraisa baiļu sajūtu. Viņš par nodarīto morālo kaitējumu vēlējās saņemt 2500 latu.
Vēl šogad 1. instances tiesa skatījusi ieslodzīto sūdzības par to, ka nav izsniegts tualetes papīrs (pieprasītā morālā kompensācija – 3000 latu), ka, guļot divstāvu gultā, tiek traucēts miegs un nav nodrošināts astoņu stundu naktsmiers (pieprasītā morālā kompensācija – 500 latu), ka atņemts radio un televizors (pieprasītā morālā kompensācija – 20 000 latu). Vēl ieslodzītie apstrīd cietuma administrācijas lēmumus, piemēram, aizliegumu par nesaklātu gultu mēnesi iepirkties cietuma veikalā.
Jāpiebilst, ka lielākoties tiesa prasības noraida – ieslodzījuma vietu administrācijas lēmumus un rīcību atzīst par tiesisku, bet ieslodzīto pieprasītās kompensācijas – par nepamatotām.
Foto: Ivars Veiliņš