«Mūsu valsts Satversmē noteikts, ka valsts nodrošina iespēju bez maksas iegūt pamatizglītību un vidējo izglītību. Taču izglītība nav bezmaksas. Manuprāt, jēdziens «bezmaksas izglītība» jau pēc būtības tiek vienkāršots. Par izglītības ieguvi vienmēr kādam būs jāmaksā: jautājums tikai, kurš par to maksā – valsts, pašvaldība vai vecāki?» spriež Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza, uzsverot, ka jaunajā mācību gadā vecāki saņems krietni lielāku pašvaldības un valsts atbalstu mācību grāmatu, darba burtnīcu un mācību līdzekļu iegādei. Jau šobrīd ir zināms, ka Jelgavas skolēniem par savas ģimenes līdzekļiem nebūs jāiegādājas mācību grāmatas un arī darba burtnīcas.
Kristīne Langenfelde
G.Auza uzskata, ka tiesībsarga pagājušajā gadā uzsāktā diskusija par to, kas, kam un kādā apmērā ir jānodrošina un jāfinansē, lai izdevumi vecākiem par bērnu izglītošanu būtu pēc iespējas mazāki, vēl turpināsies. Taču šobrīd ir skaidra šā brīža situācija, ko nosaka grozījumi Izglītības likumā. Ar ko jārēķinās Jelgavas vecākiem, gatavojot bērnu skolai, – saruna ar Izglītības pārvaldes vadītāju G.Auzu.
Vēl atlicis nepilns mēnesis līdz jaunā mācību gada sākumam. Sabiedriskajā telpā gan mūsu valdības vadītājs, gan ministri turpina apmainīties ar viedokļiem par to, kas un kādā apmērā skolēniem ir jānodrošina bez maksas. Vai, jūsuprāt, brīdī, kad masu medijos vēl izskan šādas diskusijas, Jelgavas vecākiem ir skaidrs, ar kādu ieguldījumu jārēķinās ģimenei?
Es domāju, ka Jelgavas vecākiem šis jautājums ir skaidrs. Izglītības pārvalde jau kopš pagājušā mācību gada detalizēti izanalizēja situāciju un kopā ar skolu vadītājiem aprēķināja, kāds finansējums nepieciešams no pašvaldības budžeta, lai vecāku finansiālā līdzdalība bērna izglītošanā būtu pēc iespējas mazāka. Mācību gada otrajā semestrī sākās arī jaunais pilsētas budžeta gads, kurā izglītības jomai jau tika paredzēti līdzekļi, piemēram, mācību grāmatu iegādei. Jāuzsver, ka līdz ar šādu sistemātisku darbu ne tikai šogad, bet jau vairākus pēdējos gadus mēs esam panākuši to, ka nevienam skolēnam, kurš apmeklē Jelgavas pašvaldības izglītības iestādi, mācību grāmatas no ģimenes budžeta nav jāpērk. 2013. gadā pašvaldība piešķīra 10 latus katram skolēnam mācību grāmatu iegādei, savukārt 2011. gadā tie bija 5,12 lati, 2012. gadā – 7,25 lati. Šogad arī valsts finansē katram skolēnam 6,24 latus grāmatu iegādei. Un, saskaitot pašvaldības un valsts ieguldījumu, vienam skolēnam šogad var iegādāties mācību grāmatas par 16,24 latiem. Tas nozīmē, ka vidēji gadā ir iespējams nopirkt trīs četras jaunas mācību grāmatas vienam skolēnam. Valsts šajā procesā ar tik nozīmīgu finansējumu iesaistās pirmo gadu, taču Jelgavas pašvaldība jau pēdējos gadus līdzvērtīgu ieguldījumu ir sniegusi un visās pilsētas skolās ar grāmatām skolēni ir nodrošināti.
Bet kā ir ar darba burtnīcām, kas vairākos priekšmetos aizstāj mācību grāmatas?
Pats būtiskākais jaunums šogad ir tas, ka valsts ir apņēmusies par saviem līdzekļiem nodrošināt svešvalodu mācību grāmatu komplektu iegādi. Jau šā gada sākumā Izglītības un zinātnes ministrijas speciālistiem, strādājot dažādās darba grupās, vairākkārt uzsvērām, ka svešvalodu mācību grāmatu komplektus nedrīkst uztvert kā darba burtnīcas – tās ir mācību grāmatas, kas vecākiem izmaksā pietiekami dārgi, un to iegāde būtu jānodrošina valstij. Viens šāds komplekts svešvalodu apgūšanai sastāv no trim grāmatām, tā cena ir lielāka par 15 latiem, kas ir nozīmīga summa ģimenei, kurā varbūt aug ne tikai viens skolēns, kam jāapgūst svešvaloda, vai arī bērns jau ir tādā vecumā, kad apgūst vairākas svešvalodas. Tieši tāpēc šo uzskatām par ļoti būtisku ieguvumu ģimenēm – svešvalodu mācību grāmatu komplekti vecākiem par savu naudu vairs nav jāiegādājas. Jelgavā pašvaldība, pat vēl pirms valsts bija paziņojusi, ka segs šo grāmatu iegādes izdevumus, jau par saviem līdzekļiem iegādājusies visiem skolēniem svešvalodu mācību grāmatu komplektus. Tagad ceram, ka valsts mums šos izdevumus kompensēs un jaunā mācību gada 1. semestrī skolas varēs iegādāties papildu darba burtnīcas valodu apgūšanai.
Tomēr tās ir tikai darba burtnīcas svešvalodā. Kā ir ar pārējiem priekšmetiem un arī sākumsskolas klasēm, kur mācību grāmatas ir retajā priekšmetā, bet darba burtnīcu daudz?
Likuma grozījumi šobrīd paredz, ka pašvaldība no valsts budžeta piešķirtajiem līdzekļiem var iegādāties arī mācību grāmatai pielīdzinātas darba burtnīcas, kādas tās ir, piemēram, sociālajās zinībās. Tās gan nav tik dārgas kā svešvalodas, bet šāda iespēja atvieglot vecāku līdzmaksājumu ir. Mūsu pilsētā arī nodrošinājums ar darba burtnīcām ir labs. Vecākiem nav jāpērk darba burtnīcas. Vienlaikus pedagogi vērtē, kuros mācību priekšmetos darba burtnīcas ir iespējams aizstāt ar digitālajiem mācību līdzekļiem vai mainīt mācību metodes. Tomēr jāsaprot, ka pilnībā no darba burtnīcām atteikties nav iespējams, jo to izmantošana mācību procesā tomēr sniedz citas darba iemaņas nekā, piemēram, vienkārša līniju vai rūtiņu burtnīca.
Tātad izmaiņas tomēr šogad ir būtiskas! Vai jums šķiet, ka vecāki skaidri tajās orientējas?
Katram bērnam jau maijā, skolu beidzot, tika iedots saraksts ar tiem mācību piederumiem, kas jāiegādājas par ģimenes līdzekļiem, un tas arī ir pamats, pēc kura jāvadās vecākiem. Tā kā Jelgavā nopietni šo jautājumu risinām jau kopš pagājušā gada rudens, jau maijā mums bija skaidrs, ka neviena mācību grāmata vecākiem nav jāpērk, tāpēc tās arī sarakstos nedrīkst būt iekļautas. Tāpat arī darba burtnīcas skolās ir nodrošinātas – skolēniem izsniegtajos sarakstos tās nav atrodamas.
Turpmāk nepieciešams atvieglot vecāku finansiālo ieguldījumu bērnu izglītībā tieši vasaras periodā. Proti, mācību piederumu saraksts, ko maijā saņem vecāki, ir attiecināms uz visu nākamo mācību gadu. Taču bieži vien ir tā, ka atsevišķi mācību materiāli, piemēram, vizuālajā mākslā vai mājturībā, nepieciešami tikai mācību gada otrajā semestrī, tāpēc nav pamata steigt tos iegādāt jau vasarā, ja reāli tie būs nepieciešami tikai janvārī vai februārī. Pieļauju, ka tas arī varētu atslogot vecākiem ģimenes budžeta plānošanu.
Kā ir ar pārējiem mācību līdzekļiem, par kuru nodrošinājumu joprojām diskutē pat valdības līmenī. Kultūras ministre spriež, ka dejotājiem būtu jānodrošina dejošanas apavi, kas ir salīdzinoši dārgi, bet Ministru prezidents tam nepiekrīt, sakot, ka tad jau arī sporta čības katram skolēnam būtu jāpērk valstij.
Izglītības likumā skaidri ir definēti ne tikai tādi mācību līdzekļi kā grāmatas un darba burtnīcas, metodiskā literatūra, bet arī noteikti individuālie mācību piederumi, kuru iegāde ir ģimenes līdzatbildība bērna izglītošanā. Par individuālajiem mācību līdzekļiem tiek nosaukts mācību procesā nepieciešamo priekšmetu kopums, ko bērns individuāli izmanto mācību darbā: kancelejas preces, apģērbs, apavi, specifisks apģērbs, materiāli, ar materiāliem saprotot individuālus mācību materiālus, kas arī pēc mācību procesa nonāk atpakaļ bērna īpašumā. Piemēram, mājturībā skola nodrošina nepieciešamās iekārtas mācību darbam, bet individuālos mācību piederumus – skolēns. Lai to būtu vieglāk uztvert: skolā ir iegādātas šujmašīnas un cits aprīkojums, bet, ja stundā ir jāšuj salvetītes, skolēnam var lūgt iegādāties audumu, jo izgatavotā salvetīte nonāks atpakaļ ģimenē. Tāpat arī dzija adīšanas prasmju apgūšanai – uzadītās zeķes bērns nesīs mājās. Turpretim, ja skola, piemēram, lemj izcept piparkūkas, ko pēc tam dāvināt Ziemassvētkos, lai sagādātu prieku cilvēkiem, tad gan piparkūku mīkla jāpērk skolai.
Jūs jau sarunas sākumā minējāt, ka izglītība nav bez maksas un bieži vien varbūt katrs no mums neaizdomājas, cik tā patiesībā maksā.
Par bezmaksas izglītību visbiežāk runā, ar to domājot, ka tās ieguve neprasa papildu līdzekļus ģimenēm, tomēr es uzskatu, ka vecāku līdzdalība izglītības apguvē būs vienmēr. Diezin vai mēs varam iedomāties situāciju, ka bērns uz skolu atnāk pat bez skolas somas… Tā jau var aiziet galējībās un nonākt līdz tam, ka valstij un pašvaldībai jānodrošina arī apavi vai apģērbs. Tā jau būtu pārprasta atbildība par izglītības pieejamības nodrošināšanu un mācību procesu. Tas, ko šobrīd veic pašvaldība, ir maksimāli samazināt vecāku izdevumus par bērnu izglītošanu, bet to izslēgt pavisam nav iespējams.
Izglītība ir dārga, tā ir resursu ietilpīga – pašvaldība lielāko sava budžeta daļu atvēl izglītībai, lai nodrošinātu izglītības infrastruktūru un mācību materiālo bāzi, valsts maksā pedagogiem algas un līdzfinansē mācību grāmatu iegādi, un tas, ka arī vecāki iesaistās savu bērnu izglītošanā, ir tikai loģiski.
Jūs pieminējāt pedagogus. Pēdējā laikā pedagogus samulsinājušas ziņas, ka plānotā algas pielikuma vietā viņi savos kontos var saņemt pat mazāku algu nekā līdz šim. Vai tas varētu skart arī Jelgavas skolotājus?
Jelgavas pedagogiem satraukumam nav pamata – paredzētās izmaiņas mūsu skolotājus neskars. Šobrīd uzskatu, ka tiks saglabāta esošā pedagogu darba algas likme.
Foto: Vineta Zelča
19.1 °C,
2.3 m/s,
64.1 % 
19.1 °C,
2.3 m/s,
64.1 %