Atkalredzēšanās prieks, ziedi bijušajiem skolotājiem, atmiņas par kopā piedzīvoto – Jelgavas 1. ģimnāzija šodien, 25. aprīlī, atzīmē savu 90. gadadienu. Pirmajās stundās, kopš ar aizlūgumu Sv.Annas katedrālē atklāts 1. ģimnāzijas salidojums, reģistrējušies ap 500 cilvēku. Taču absolventu pulks ar katru mirkli kļūst kuplāks un kuplāks.
Sintija Čepanone
Ar aizlūgumu Sv.Annas katedrālē un skolas karoga iesvētīšanu sācies Jelgavas 1. ģimnāzijas salidojums. «Kā lai nebrauc uz šejieni, ja tieši šeit esmu gājis skolā. Tiesa gan – pašreizējā ēka man ir sveša, jo tajā neesmu mācījies nevienu dienu – mana ģimnāzija bija Sarmas ielā -, taču klasesbiedri gan aizvien tie paši!» prieku par atkalredzēšanos neslēpj Uldis Priednieks no Jaunpils, kurš šo izglītības iestādi absolvējis 1976. gadā. Viņš stāsta, ka arī ikdienā ceļi ar agrākajiem klasesbiedriem mēdzot krustoties, taču visiem satikties skolā ir pavisam kas cits. «Mūsu klase bija vislabākā. Nu, vismaz, kamēr mēs mācījāmies, mēs bijām labākie!» teic Uldis. Un līdzīgi par savu klasi domā ikviens.
Jolanta Pāne un Dace Mukāne ir jelgavnieces, kas 1. ģimnāziju absolvējušas 1990. gadā. «Mēs bijām pirmā klasīte un līdz ar to arī pirmais izlaidums jaunajā skolā, jo mācīties sākām, tiklīdz uzcēla jauno skolas ēku,» stāsta absolventes, kas savulaik sēdējušas vienā solā. Viņas vienu otru agrāko klasesbiedru jau redzējušas, taču tāda īsta parunāšanās būs iespējama klasē, kad visi satiksies vienuviet. Taujāta, kā dzīve izvērtusies pēc 1. ģimnāzijas absolvēšanas, Jolanta stāsta, ka te savulaik atgriezusies jau kā skolotāja un vienpadsmit gadus arī nostrādājusi. «Mūsu klases audzinātājs bija skolotājs Sālzirnis. Fantastisks cilvēks!» atceras absolventes.
Kā norāda salidojuma organizatori, kopumā reģistrēti jau ap 500 absolventu, kas ieradušies uz salidojumu, taču reģistrēšanās turpināsies līdz pusnaktij, tādēļ precīzs skaitlis būs zināms krietni vēlāk. Pēc svinīgā koncerta ikviens aicināts ar saviem «cīņu» biedriem satikties klasē – katram izlaiduma gadam atvēlēta viena telpa.
Pulksten 17 1. ģimnāzijas sporta zālē viesi tika aicināti uz koncertu. Līdztekus pašreizējiem un bijušajiem skolēniem pārsteigumu klātesošajiem sarūpēja, kā viņi paši sevi dēvē, «vokāli instrumentālais ansamblis no 1. ģimnāzijas «Prāta vētra»». Viņi koncertā izpildīja vairākas savas dziesmas un solīja uzstāties arī svētku ballē, kas norit aktu zālē. «Jo tieši tur – nelielā būcenītī pie aktu zāles – radās grupa «Prāta vētra»,» tā Renārs Kaupers. Protams, «prātnieku» uzstāšanās izraisīja neviltotas emocijas, un gan veci, gan jauni cēlās kājās un dziedāja līdzi viņu dziesmām.
Uzrunas klātesošajiem teica kā skolas bijušie darbinieki, tā absolventi. Emocionāls izvērtās skolas bijušā direktora Elmāra Saknes apsveikums – viņš gan savai skolai, gan pilsētas muzejam uzdāvināja unikālus vēstures materiālus – lēmumu protokolus par Hercoga Jēkaba ģimnāzijas darbinieku un audzēkņu dzīvi. Savukārt agrākais skolēns, tagadējais žurnālists un sporta komentētājs neslēpa savu prieku par to, ka valstī valda krīze. «Tikai pateicoties krīzei, es esmu šeit! Citādi man būtu jābūt Šveicē, komentētu ASV un Latvijas hokeja maču,» tā G.Jēkabsons, kurš arī absolvējis Jelgavas 1. ģimnāziju jeb tolaik Jelgavas 1. vidusskolu, kur mācījušies zēni.
1. ģimnāzijas dzimšanas dienas svinības turpināsies līdz rītam, un, kā norādīja skolas pašreizējā direktore Valentīna Maido, šajā laikā netrūks ne smieklu, ne asaru…