Šodien svētku tortē svecītes, kas sastāda gada skaitli 100, klātesot ģimenes locekļiem un Jelgavas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam, nopūta jelgavniece Jefrosija Mironova. Īstā svētku diena J.Mironovai bija vakar, 28. februārī, bet šodien simtgadnieci sveica pašvaldība, dāvinot ziedus, īpašu rakstu un 100 latus veselības uzlabošanai.
Ritma Gaidamoviča
J.Mironova par ziediem un saņemtajām dāvanām izrādīja lielu prieku. Lai arī kundze izskatās žiperīga, māsasmeita Dzintra Sproģe teic, ka nu jau ar to aktivitāti ir švakrāk. «Nāku pie viņas divas reizes nedēļā, tad viņa mani izjautā par to, kāds laiks, ko es daru, ko darīšu. Tāpat atceras par visiem saviem mazbērniem un uzdot jautājumus, kā iet mazmeitai Amerikā, kā mazmazbērniem,» teic Dz.Sproģe. Viņa arī izsaka minējumu, ka tik ilga mūža noslēpums noteikti slēpjas viņas dzimtas gēnos. «Viņas mamma nodzīvoja pāri pa 90 gadiem, mammas māsa 95 gadus, arī visas trīs Jefrosijas māsas nodzīvoja pāri pa 90 gadiem. Jefrosija nu palikusi vienīgā no māsām un sasniegusi jau 100 gadu vecumu,» teic Dz.Sproģe. Mazdēls Armands Pantelis piebilst, ka ar vecmāmiņu līdz pērnā gada oktobrim bijis pavisam labi, viņa pati pa māju darbojusies, ēst gatavojusi, kārtojusi un darījusi. «Bet kopš apslima, mums iet grūtāk. Kā tik ilgi izdevies nodzīvot? Šķiet viņai liktenis to lēmis, neskatoties uz to, ka pārdzīvoti divi kari, dižķibele un citas lietas. Tāpat ģimene par viņu ļoti rūpējas,» teic A.Pantelis.
Lielajos svētkos šodien kundzi sveica arī Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš, kurš vēlēja veselību un izturību arī turpmāk, dāvāja ziedus. Jefrosija, saņemot ziedus, ļoti smaidīja.
Jāpiebilst, ka simtgadniece īpašu apsveikumu saņēmusi arī no Valsts prezidenta Valda Zatlera.
Kundze dzimusi Jelgavā un dzīves pirmos gadus dzīvojusi kādā no mājām Sakņudārza un Svētes ielas krustojumā. Sākoties 1. Pasaules karam un tuvojoties vācu armijai, ģimene bēgļu gaitās devusies uz Krieviju, aizceļojot gandrīz līdz pašiem Urālu kalniem. Te arī uzsāktas pirmās skolas gaitas. Mācības padevušā labi. Pie Jaungada eglītes skaitīts pantiņš un saņemts liels ābols no revolūcijas vadoņa Ļeņina rokām. Kad karš beidzies, ģimene mēroja ceļu mājup uz Latviju. Divdesmit gadu vecumā, virsnieku namā rīkotajā Jelgavas kājnieku pulka instruktoru ballē, Jefrosija iepazinās ar kaprāli Sergeju Mironovu. Pēc kāzām jaunie pārcēlās uz dzīvokli Dīķa ielas koka namā, un 1933. gada septembrī pasaulē nāca meita Vera. Sergejs nopietni pievērsās fotomākslai un Jelgavā atvēra fotodarbnīcu, kurā Jefrosija vīram piepalīdzēja. Drīzumā sekoja 2. Pasaules karš, taču šoreiz ģimene Jelgavu nepameta. Pēc Jelgavas atbrīvošanas, 1944.gada septembrī, Jefrosija apguva telefonistes profesiju un trīs gadus nostrādāja dzelzceļa sakaru mezglā, līdz 1947. gadā uz Karēliju izsūtīja Sergeju, kur viņu apciemoja arī Jefrosija. Vīrs atgriezās pēc pieciem gadiem un sāka dzīvot Kazarmes ielā mājā ar plašu dārzu. No tā laika dārzkopība abiem kļuva par būtisku dzīves sastāvdaļu. Sergejs strādāja par galveno grāmatvedi dzelzceļa sakaru distancē, vadīja fotostudiju, nodarbojās ar sportu. Jefrosija vienmēr un visur viņam bija palīgs un padomdevējs, arī fotomodele. Pati Jefrosija daudz adīja un šuva, apģērbjot visus radus. Vēl tagad kundzes dzīvoklī stāv «Zinger» šujmašīna, uz kuras darināti daudzi skaisti tērpi.
Jefrosija izaudzinājusi meitu, palīdzējusi audzināt divus mazdēlus, viņai ir trīs mazmazbērni, un šobrīd jau arī sagaidīti trīs mazmazmazbērni. Bērniem un mazbērniem iemācītas gan dziesmas un dzejolīši, gan darba tikums.
Foto: JV