«Ir patiess prieks, ka mums ir tradīcija sanākt kopā gada sākumā, lai pateiktos Dievam par aizgājušo gadu un izlūgtos svētību. Un pašreizējā situācijā Dieva svētība Latvijai ir ļoti vajadzīga – ar gudru prātu un labu gribu bieži vien nepietiek, vajag kaut ko dziļāku, un to mums var dot Dievs,» ekumēniskajā Ziemassvētku eglītē, ko tradicionāli rīko Jelgavas Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrāles draudze un Jelgavas bīskaps Antons Justs, norādīja bīskaps.
Sintija Čepanone
Šī tradicionālā Ziemassvētku eglīte bija īpaša ar to, ka tieši šodien, 6. janvārī, A.Justs pirms piecpadsmit gadiem iecelts bīskapa kārtā, un uz svētku pusdienām bija aicināta kā Jelgavas pilsētas, tā novada vadība un citi lūgtie viesi. «Bīskapijas piecpadsmit gadi mūsu pilsētā bijuši ļoti darbīgi, un par to mēs sakām paldies. Bīskapam piemīt apbrīnojama prasme saliedēt tradicionālo konfesiju draudzes, un, tieši pateicoties viņam, starp tām šo gadu laikā izveidojusies lieliska sadarbība,» tā Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Kā portālam www.jelgavasvestnesis.lv atklāj bīskaps A.Justs, par savu svarīgāko uzdevumu viņš vienmēr uzskatījis saliedēt cilvēkus. «Saliedēt cilvēkus – tā ir mana misija. Man ir svarīgi, lai cilvēki palīdzētu cits citam, lai gādātu viens par otru. Katrs cilvēks var kaut mazumiņu izdarīt otra cilvēka, savas pilsētas labā. Jā, protams, tik lielā pilsētā kā Jelgava tas nav viegli, bet mums kopā tas tomēr lieliski izdodas,» tā A.Justs, paužot gandarījumu, ka pilsētā iesakņojusies tradīcija sanākt kopā ekumēniskajās Ziemassvētku eglītēs. «Šajā reizē esmu vienkopus aicinājis pilsētas un novada vadību, lai mēs pabūtu visi kopā garīgā gaisotnē, ārpus ikdienas rūpēm, pēc tam mēs būsim kopā ar uzņēmējiem, ārstiem, izglītības darbiniekiem un citu nozaru pārstāvjiem, daudzbērnu ģimenēm,» stāsta bīskaps. Viņš norāda, ka prieks ir svētku pusdienās uzņemt arī pilsētas bezdarbniekus un bezpajumtniekus, un šogad pusdienas tiks rīkotas 19. un 25. janvārī.
«Pirms piecpadsmit gadiem Svētā Pētera bazilikā Romā mani iesvētīja par bīskapu, un Jānis Pāvils II man pasniedza gredzenu un rokās iedeva zizli. Atceros, tobrīd man prātā atausa manas tēva mājas Varakļānos. Bērnībā ar rīksti rokās man vajadzēja ganīt govis, taču šis darbiņš man kaut kā nevedās – vienmēr nāca miegs, un vienā šādā reizē, kad pamodos, govis jau bija iegājušas runkuļos… Taču pāvests man uzticēja ganīt cilvēkus,» runājot par saviem piecpadsmit gadiem bīskapa kārtā, atceras A.Justs.
Tradicionāli viesus A.Justs cienāja ar svētītām oblātām jeb dievmaizītēm – cilvēki cits citam teica laba vēlējumus un kā apstiprinājumu šo vārdu patiesumam viņi nolauza un apēda dievmaizītes gabaliņu. «Aizvadītais gads Jelgavai bijis skaists – mums radies Zemgales Olimpiskais centrs, cilvēkiem būs skaista pastaigu vieta gar Lielupes krastu, taču vislielākais prieks ir par atjaunoto Svētās Trīsvienības baznīcas torni un par to, ka saglabāti vārdi «Svētā Trīsvienība». Lai mēs augam, veidojamies un lai Jelgavā vienmēr godā tiktu turētas garīgās vērtības!» A.Rāviņam un visiem pilsētniekiem vēlēja bīskaps.
Foto: Ivars Veiliņš
11.2 °C,
3 m/s,
90.5 % 
11.2 °C,
3 m/s,
90.5 %