22.8 °C, 6 m/s, 89.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā18. novembrī kopā ar Valsts prezidentu Latviju simboliski proklamēs pieci jelgavnieki
18. novembrī kopā ar Valsts prezidentu Latviju simboliski proklamēs pieci jelgavnieki
29/10/2008

Šodien konkursa «Latvija. Nākamie 90» organizētājs Latvijas Institūts atklāja to deviņdesmit jauniešu vārdus, kuri 18. novembrī uz Nacionālā teātra skatuves kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru simboliski no jauna proklamēs Latviju. Viņi arī vēstīs tās iedzīvotājiem nākotnes vīziju par savu valsti, vizuāli atveidojot Viļa Rīdzenieka vēsturisko fotogrāfiju, kas tika uzņemta Latvijas proklamēšanas brīdī. Jelgavu šajā svinīgajā un simboliski nozīmīgajā pasākumā pārstāvēs pieci jaunieši, kā arī vel viena Jelgavas rajona skolniece.

www.jelgavasvestnesis.lv 

Šodien konkursa «Latvija.
Nākamie 90» organizētājs Latvijas Institūts atklāja to deviņdesmit
jauniešu vārdus, kuri 18. novembrī uz Nacionālā teātra skatuves
kopā ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru simboliski no jauna
proklamēs Latviju. Viņi arī vēstīs tās iedzīvotājiem nākotnes
vīziju par savu valsti, vizuāli atveidojot Viļa Rīdzenieka
vēsturisko fotogrāfiju, kas tika uzņemta Latvijas proklamēšanas
brīdī. Jelgavu šajā svinīgajā un simboliski nozīmīgajā pasākumā
pārstāvēs pieci jaunieši, kā arī vel viena Jelgavas rajona
skolniece.

 

Ārlietu ministrijas organizācijas nodaļa
informē, ka, izvērtējot visus 515 konkursam pieteiktos jauniešus,
labāko 90 vidū nonākuši pieci Jelgavas pilsētas un viens Jelgavas
rajona skolēns. Tā izraudzīto jelgavnieku vidū ir Jelgavas valsts
ģimnāzijas skolnieks Mārtiņš Rubenis, Spīdolas ģimnāzijas skolnieks
Otto Tabuns, 6. vidusskolas skolniece Anna Beitāne, 4. vidusskolas
absolvents Gundars Caune, 4. pamatskolas skolnieks Jānis Ēriks
Grūtups, bet no Jelgavas rajona izraudzīta Glūdas pamatskolas
audzēkne Viktorija Matjuka.

Savā esejā Mārtiņš uzsvēra, ka Latvijas
lielākā bagātība ir tās iedzīvotāji, jo vesels un ar dzīvi
apmierināts Latvijas iedzīvotājs var nest maksimālu labumu valsts
kopējā attīstībā.

Otto rakstīja: «pirmais «baļķis» jāmeklē
pašu acīs – jāveic talkas, lai vējš varētu brīvi skriet caur tīriem
mežiem, jākļūst vienotākiem, iecietīgākiem un cilvēcīgākiem…»,
bet Anna iestājās par ideju – ««Brīvība, vienlīdzība un brālība» –
visās dzīves jomās un cilvēka darbībā, it sevišķi izglītībā.»
Gundars savā esejā rakstīja: «Es gribu redzēt agros rītos miglas
vālus pār pļavām, ne plastmasas maisiņu skrandas… Latvija būs tāda,
kādi būsim mēs,» bet Jānis Ēriks atzina, ka vēlētos, lai slimnīcas
kļūst tukšas, izņemot dzemdību nodaļu.

Savukārt Viktorija atzina, ka ir
«nepieciešams, lai jaunieši mīlētu un aizsargātu savu valsti un
lepotos ar to, lai zinātu Latvijas vēsturi, godinātu ļaudis par
veikumu valsts labā.

Kopumā konkursam bija pieteikti 515
talantīgi, spējīgi, domājoši, sabiedriski aktīvi, drosmīgi skolēni
no visas Latvijas. Lielāko daļu bērnu un jauniešu pieteica skolas,
taču ievērojams skaits pieteikumu tika saņemts arī no pašiem
bērniem, pieteicēju vidū bija arī jauniešu organizācijas un
pašvaldības.

Visus pieteikumus divās kārtās rūpīgi
izvērtēja žūrija. Vispirms savu atzinumu deva eksperti no Latvijas
Institūta, Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes
iniciatīvu centra, Valsts prezidenta kancelejas, kā arī Latvijas
90.gadadienas svētku organizētāji. Otrajā izvērtēšanas kārtā
žūrijas sastāvā bija tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā
dziedātāja Aisha, grupas «Prāta vētras» ģitārists Jānis Jubalts,
spēkavīrs Raimonds Bergmanis un aktrise Katrīne
Pasternaka.

Konkurss «Latvija. Nākamie 90» tiek
rīkots Latvijas 90. gadadienai veltīto pasākumu laikā sadarbībā ar
Latvijas Republikas proklamēšanas 90. gadadienas svētku
koordinatoriem. Projekta mērķis ir vēlēt valstij veiksmi, drosmi,
izdošanos un sirdsdegsmi turpmākajiem desmit gadiem.