14.7 °C, 3.7 m/s, 65.4 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā1994. gadā Jelgavā reģistrēti plus 36 grādi. Vai šo rekordu pārspēsim?
1994. gadā Jelgavā reģistrēti plus 36 grādi. Vai šo rekordu pārspēsim?
09/07/2010

No Centrāleiropas uz Baltijas valstīm pārvietojas anticiklons, kas nes sev līdzi ievērojami sakarsušu gaisu, tādēļ tuvākajā nedēļā Latvijā gaidāms pārsvarā saulains, sauss un ļoti karsts laiks, vēsta Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) māja lapa internetā.

www.jelgavasvestnesis.lv

No Centrāleiropas uz Baltijas valstīm pārvietojas
anticiklons, kas nes sev līdzi ievērojami sakarsušu gaisu, tādēļ
tuvākajā nedēļā Latvijā gaidāms pārsvarā saulains, sauss un ļoti
karsts laiks, vēsta Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas
centra (LVĢMC) māja lapa internetā.

Jau šajā nedēļas nogalē gaiss dienas laikā iesils līdz plus 25,
plus 30 grādiem, bet nākamajā darba nedēļā karstums sasniegs pat
plus 27 līdz plus 32 grādus.

Arī naktis būs tveicīgas un gaisa temperatūra nebūs zemāka par
plus 16, plus 21 grādu, bet perioda beigās termometra stabiņš
nenoslīdēs zemāk par plus 18, plus 23 grādiem.

Gaisa temperatūra par trīs līdz četriem grādiem pazemināsies
vien piektdien, 16.jūlijā, kad Latviju no rietumiem sasniegs zema
spiediena ieplaka ar nokrišņu zonu, prognozē sinoptiķi.

Lai gan Latvijā vasarā – jūnijā, jūlijā un augustā – gaiss dienā
visbiežāk iesilst līdz plus 21, plus 26 grādiem, arī dienas ar
gaisa temperatūru virs plus 30 grādiem Latvijā nav gluži retums.
Vidēji astoņos gados no desmit ir vismaz viena diena, kad kaut kur
Latvijā termometra stabiņš ir pakāpies virs plus 30 grādiem. Vidēji
katru ceturto gadu gaiss vietām Latvijā sakarst virs plus 33
grādiem, bet vidēji reizi 20 gados ir iespējams pavisam tropisks
karstums virs plus 35 grādiem.

Visaugstākā līdz šim novērotā gaisa temperatūra Latvijā ir plus
36,4 grādi, kas ir reģistrēta Daugavpilī 1943. gada 4. augustā.
Tieši plus 36 grādi ir reģistrēti arī 1994. gada 13. jūlijā
Jelgavā.

Šajā gadsimtā Latvijā visaugstāk gaisa temperatūra pakāpās 2006.
gadā, kad 9.jūlijā Skrīveros tā sasniedza plus 35,3 grādus.

Ilggadējie gaisa temperatūras novērojumi rāda, ka gaiss virs
plus 30 grādiem var sakarst jau maija vidū, jo 1983. gada 17. maijā
Rūjienā maksimālā gaisa temperatūra bija plus 34,4 grādi. Jūnijā,
jūlijā un augustā temperatūras virs plus 30 grādiem ir iespējamas
katru dienu, bet rudenī visvēlāk tās ir reģistrētas 7.
septembrī.

Diennakts maksimālās gaisa temperatūras virs plus 30 grādiem
Latvijā ir vidēji četras dienas gadā. Visvairāk diennakšu ar
maksimālo gaisa temperatūru virs plus 30 grādiem Latvijā ir bijis
1939. gada siltajā periodā, kad to skaits sasniedzis 20.

Visbiežāk jeb 60% gadījumu šāds karstums ilgst tikai vienu
dienu. 22% gadījumu maksimālās gaisa temperatūras virs plus 30
grādiem ir novērotas divas, bet 12% gadījumu – trīs vai četras
dienas pēc kārtas. Visilgākais nepārtrauktais periods, kad
diennakts maksimālā gaisa temperatūra Latvijā bijusi virs plus 30
grādiem, ir reģistrēts 1945. gadā – tas ilga 14 dienas no 8. jūlija
līdz 21. jūlijam. Savukārt 2006. gada vasarā gaisa temperatūra virs
plus 30 grādiem Latvijā turējās astoņas dienas – no 6. jūlija līdz
13. jūlijam.

Kā informē ziņu aģentūra LETA, karstajā laikā cilvēki tiek
aicināti būt uzmanīgi un rūpēties par savu veselību – ilgstoši
neuzturēties saulē un izvairīties no pārkaršanas, uzņemt daudz
šķidruma, izvairīties no pārmērīgām fiziskām aktivitātēm, kā arī
būt piesardzīgiem peldvietās. Tāpat karstajā laikā nedrīkst
aizmirst arī par saviem četrkājainajiem draugiem, kurus nedrīkst
atstāt karstumā, bet vajag nodrošināt tos ar pietiekamu dzeramā
ūdens daudzumu.

Saglabājoties saulainam laikam, tuvākajā nedēļā Latvijā gaidāma
arī augsta ultravioletā radiācija, tādēļ nepieciešama aizsardzība
arī no saules stariem. Iedzīvotāji tiek aicināti censties
uzturēties ēnā, īpaši pusdienlaikā, uzmanīties ilgstoši uzturoties
saulē ar atklātām ķermeņa daļām, kā arī tiek aicināti vilkt vieglu
apģērbu, galvas segas un saulesbrilles.