«Vidusskolas laikā apsvēru iespēju studēt Lielbritānijā un turpināt spēlēt regbiju vai kļūt par algotni Franču leģionā, bija arī citas ne mazāk avantūristiskas domas, tomēr skaidri zināju, ka nākotnē vēlos kļūt par uzņēmēju, tādēļ nolēmu palikt Latvijā un pievērsties pārdošanai, kas ir pirmais pakāpiens ceļā uz savu uzņēmējdarbību,» stāsta Spīdolas ģimnāzijas absolvents jelgavnieks Deivids Cjukša, kurš, apsteidzot gandrīz 600 konkurentus, pagājušajā nedēļā uzvarēja prestižajā valsts konkursā «Pārdošanas guru».
Jānis Kovaļevskis
Konkursu jau 11 gadu organizē «CV-Online Latvia», un tā gaitā tiek noteikti un apbalvoti labākie Latvijas pārdošanas profesionāļi un pārdošanas vadītāji, kuri vairāk nekā mēnesi dažādās konkursa kārtās apliecinājuši savu profesionalitāti, talantu un spējas. Pirmo reizi konkursa vēsturē tajā uzvarējis tikai 20 gadus vecais D.Cjukša, kurš šobrīd strādā par nekustamā īpašuma aģentu kompānijā «Interbaltija» un apgūst nekustamā īpašuma pārvaldīšanu Rīgas Tehniskajā universitātē. Konkursa finālā Deivids pārspēja labākos pārdevējus no tādiem Latvijā zināmiem uzņēmumiem kā «Swedbank», «Statoil», «Amserv Motors» un citiem.
Kā nokļuvi līdz titulam «Pārdošanas guru»?
Tā noteikti nav nejaušība, jo pēdējo gadu laikā esmu daudz strādājis, lai sevi attīstītu. Grāmatas, kursi, video, arī praktiski esmu darījis pietiekami daudz, lai pārliecinātos par to, kā šīs zināšanas strādā. Sākumā man nebija mērķa uzvarēt šajā konkursā, bet pakāpeniski, pārvarot vairākas kārtas, nokļuvu finālā, kuram tika izvirzīti desmit labākie konkursa dalībnieki. Pieņēmu šo izaicinājumu, jo sapratu, ka viss ir iespējams, tādēļ finālam gatavojos ļoti rūpīgi. Mans uzdevums bija desmit minūšu laikā iedvesmot pārdošanas komandu. Pircēju lomās iejutās profesionāli biznesa konsultanti. Spriežot pēc rezultāta, man tas izdevās labi.
Kas bija grūtākais šajā konkursā?
Grūtākais bija sagatavot prezentāciju, atklājot, kāpēc es esmu labākais pārdevējs. Nostrādāja latvieša kautrība, tomēr ar draugu atbalstu tiku galā arī ar šo uzdevumu.
Vai jaunais statuss nebiedē?
Mazliet jau biedē, bet, no otras puses, uzvara konkursā ir apliecinājums tam, ka tas, ko līdz šim esmu darījis, ir bijis pareizi. Konkurss man devis papildu stimulu strādāt un attīstīties.
Kāpēc tieši pārdošana?
Pārdošana ir pirmais solis uzņēmējdarbībā. Lai izveidotu savu uzņēmumu, ir jāiemācās pārdot, un nav pat tik svarīgi, ko pārdot. Nākamais solis ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā, tādēļ savu profesionālo darbību esmu saistījis ar šo jomu un strādāju par mākleri. Šajā darbā ir mazliet no visa, kas saistīts ar nekustamā īpašuma lietām.
Šobrīd aktuāla kļuvusi attālinātā pārdošana, izmantojot internetu un aukstos zvanus. Vai šīs metodes strādā?
Tas lielā mērā atkarīgs no produkta, jo visu pa telefonu nevar pārdot. Kāds kolēģis pa telefonu mēģināja pārdot lietotus velosipēdus, un rezultāti nebija sevišķi labi. Savukārt pats attālināti esmu mēģinājis pārdot interneta un televīzijas pakalpojumus. Pārliecinājos, ka tas strādā, jo katrs piektais zvans noslēdzās ar darījumu. Vienkārši katram produktam jāizvēlas piemērotākais pārdošanas veids.
Kāda ir tava izglītība, un cik liela loma vispār pārdošanā ir izglītībai?
Šobrīd studēju Rīgas Tehniskajā universitātē nekustamā īpašuma pārvaldīšanas programmā. Pirms tam gan vienu gadu nomācījos Banku augstskolā, bet, mainoties prioritātēm dzīvē, nomainīju arī augstskolu, lai gan kopumā arī Banku augstskolas piedāvāto izglītību vērtēju ļoti augstu. Savukārt attiecībā uz pārdošanu kā profesionālu nodarbošanos es nevarētu teikt, ka te liela loma ir formālajai izglītībai. Pārdošanā uzsvars jāliek uz personības attīstību, vājību pārvarēšanu, pārliecību par saviem spēkiem Tas ir darbs ar sevi ikdienā. Liela loma noteikti bija «Junior achievement» programmai, kura Spīdolas skolā bija obligāta. Tajā apguvām biznesa domāšanu. Skolas laikā kopā ar klasesbiedriem ražojām un pārdevām uzlīmes, stresa noņēmējus un sveču dekorus.
Kad sāki strādāt algotu darbu?
Pāris mēnešus pirms vidusskolas eksāmeniem izsūtīju CV uz dažām mani interesējošām vakancēm, un uzņēmums «Imperio Estate» piedāvāja nekustamā īpašuma aģenta darbu. Bija jāpieņem lēmums. Es izdarīju izvēli par labu darbam un pieredzei, bet eksāmeniem gatavojos individuāli. Paralēli kopā ar skolasbiedriem saimniekojām Vecrīgas «ABBA » bārā. Uzņēmuma apgrozījumu izdevās kāpināt desmitkārtīgi, bet, ņemot vērā, ka sākām faktiski no nulles līmeņa, kopumā tas nebija veiksmīgs projekts. Neviens no mums nebija gatavs pamest mācības, pārējos darbus un pilnībā pievērsties kroga lietām, bet kopumā tā bija laba pieredze.
Kas tevi saista nekustamā īpašuma jomā?
Pasaulē nekustamā īpašuma joma ir viena no stabilākajām, te vienmēr būs ko darīt un attīstīt. Pārdomātas investīcijas nekustamajā īpašumā vienmēr atmaksāsies. Uzskatu, ka Latvijā un arī Jelgavā ļoti perspektīvs ir īres tirgus. Nākotnē cilvēki arvien biežāk izvēlēsies īrēt, nevis iegādāties mājokli īpašumā. Arī pats ar laiku vēlētos investēt īres dzīvokļos, bet mans mērķis šajā jomā ir strādāt ar nekustamā īpašuma attīstības projektiem, labprāt kaut ko darītu arī Jelgavā, jo mūsu pilsētā atšķirībā no Ozolniekiem šajā ziņā nav tik daudz pozitīvu piemēru.
Kādēļ cilvēki par īpašumu Ozolniekos ir gatavi maksāt vairāk nekā Jelgavā, kur ir pieejami visi pakalpojumi?
Tā ir iegājies, ka cilvēki no laukiem vēlas pārcelties uz pilsētām, bet no pilsētām – uz laukiem. Šobrīd maksātspējīgākā sabiedrības daļa pērk īpašumus ārpilsētā, tādēļ ir populāras tādas piepilsētu pašvaldības kā Ozolnieki un Mārupe, bet esmu pārliecināts, ka laba piedāvājuma gadījumā arī Jelgavai ir potenciāls nekustamā īpašuma jomā.
Tu apsvēri iespējas studēt ārvalstīs – kas lika izšķirties par labu Latvijai?
Jā, apsvēru iespēju studēt Anglijā un spēlēt sev tuvo regbiju. Tai pat laikā apzinājos, ka pārāk mīlu Jelgavu un Latviju, lai uz salīdzinoši ilgu laiku dotos prom. Šeit ir visas iespējas iegūt labu izglītību, profesionāli augt un attīstīties. Tikai ne vienmēr spējam to novērtēt.
Savulaik esi spēlējis regbiju klubā «Jelgavas aļņi». Vai tas arī ir atstājis kādu iespaidu uz tavu profesionālo attīstību?
Joprojām spēlēju regbiju klubā «Livonija» Upesciemā. Tas noteikti tāpat kā jebkurš sporta veids kopumā ir devis zināmu ieguldījumu personības izaugsmē. Regbijs māca pārvarēt sevi, spēlēt komandā un sasniegt izvirzītos mērķus. Arī pārējie puiši, ar kuriem kopā spēlēju, ir veiksmīgi savā profesionālajā karjerā, mēs lieliski pavadām laiku. Ne velti mēdz teikt, ka regbijs ir īstu džentlmeņu sporta veids.
Darbs, mācības un hobijs – vai visam pietiek laika?
Pareiza laika plānošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem mūsdienās. Arī man pie tā vēl daudz jāstrādā. Cenšos jau svētdienā rūpīgi pa stundām saplānot nākamo nedēļu. Ja pieturos pie šī plāna, tad parasti arī izdodas paveikt visu iecerēto. Šajā ziņā katram jāatceras, ka lielākā problēma ir nevis laika trūkums, bet nepareiza laika plānošana.
Ko novēli Latvijai dzimšanas dienā?
Vairāk ar dzīvi apmierinātus cilvēkus, kuri spēj iedvesmoties no tā labā, kas ik dienu notiek mums apkārt. Lai sasniegtu kaut ko, ir jābūt pozitīviem un jātic, ka mēs varam.
Foto: Ivars Veiliņš