-7.8 °C, 1.1 m/s, 91.6 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētā20 gados kļūt par pārdošanas guru – jelgavnieks D.Cjukša to spēj
20 gados kļūt par pārdošanas guru – jelgavnieks D.Cjukša to spēj
18/11/2013

«Vidusskolas laikā apsvēru iespēju studēt Lielbritānijā un turpināt spēlēt regbiju vai kļūt par algotni Franču leģionā, bija arī citas ne mazāk avantūristiskas domas, tomēr skaidri zināju, ka nākotnē vēlos kļūt par uzņēmēju, tādēļ nolēmu palikt Latvijā un pievērsties pārdošanai, kas ir pirmais pakāpiens ceļā uz savu uzņēmējdarbību,» stāsta Spīdolas ģimnāzijas absolvents jelgavnieks Deivids Cjukša, kurš, apsteidzot gandrīz 600 konkurentus, pagājušajā nedēļā uzvarēja prestižajā valsts konkursā «Pārdošanas guru».

Jānis Kovaļevskis

«Vidusskolas laikā apsvēru iespēju studēt Lielbritānijā
un turpināt spēlēt regbiju vai kļūt par algotni Franču leģionā,
bija arī citas ne mazāk avantūristiskas domas, tomēr skaidri
zināju, ka nākotnē vēlos kļūt par uzņēmēju, tādēļ nolēmu palikt
Latvijā un pievērsties pārdošanai, kas ir pirmais pakāpiens ceļā uz
savu uzņēmējdarbību,» stāsta Spīdolas ģimnāzijas absolvents
jelgavnieks Deivids Cjukša, kurš, apsteidzot gandrīz 600
konkurentus, pagājušajā nedēļā uzvarēja prestižajā valsts konkursā
«Pārdošanas guru».

Konkursu jau 11 gadu organizē «CV-Online Latvia», un tā gaitā
tiek noteikti un apbalvoti labākie Latvijas pārdošanas profesionāļi
un pārdošanas vadītāji, kuri vairāk nekā mēnesi dažādās konkursa
kārtās apliecinājuši savu profesionalitāti, talantu un spējas.
Pirmo reizi konkursa vēsturē tajā uzvarējis tikai 20 gadus vecais
D.Cjukša, kurš šobrīd strādā par nekustamā īpašuma aģentu kompānijā
«Interbaltija» un apgūst nekustamā īpašuma pārvaldīšanu Rīgas
Tehniskajā universitātē. Konkursa finālā Deivids pārspēja labākos
pārdevējus no tādiem Latvijā zināmiem uzņēmumiem kā «Swedbank»,
«Statoil», «Amserv Motors» un citiem.

 

Kā nokļuvi līdz titulam «Pārdošanas guru»?

Tā noteikti nav nejaušība, jo pēdējo gadu laikā esmu daudz
strādājis, lai sevi attīstītu. Grāmatas, kursi, video, arī
praktiski esmu darījis pietiekami daudz, lai pārliecinātos par to,
kā šīs zināšanas strādā. Sākumā man nebija mērķa uzvarēt šajā
konkursā, bet pakāpeniski, pārvarot vairākas kārtas, nokļuvu
finālā, kuram tika izvirzīti desmit labākie konkursa dalībnieki.
Pieņēmu šo izaicinājumu, jo sapratu, ka viss ir iespējams, tādēļ
finālam gatavojos ļoti rūpīgi. Mans uzdevums bija desmit minūšu
laikā iedvesmot pārdošanas komandu. Pircēju lomās iejutās
profesionāli biznesa konsultanti. Spriežot pēc rezultāta, man tas
izdevās labi.  

 

Kas bija grūtākais šajā konkursā?

Grūtākais bija sagatavot prezentāciju, atklājot, kāpēc es esmu
labākais pārdevējs. Nostrādāja latvieša kautrība, tomēr ar draugu
atbalstu tiku galā arī ar šo uzdevumu.

 

Vai jaunais statuss nebiedē?

Mazliet jau biedē, bet, no otras puses, uzvara konkursā ir
apliecinājums tam, ka tas, ko līdz šim esmu darījis, ir bijis
pareizi. Konkurss man devis papildu stimulu strādāt un
attīstīties.

 

Kāpēc tieši pārdošana?

Pārdošana ir pirmais solis uzņēmējdarbībā. Lai izveidotu savu
uzņēmumu, ir jāiemācās pārdot, un nav pat tik svarīgi, ko pārdot.
Nākamais solis ir ieguldījumi nekustamajā īpašumā, tādēļ savu
profesionālo darbību esmu saistījis ar šo jomu un strādāju par
mākleri. Šajā darbā ir mazliet no visa, kas saistīts ar nekustamā
īpašuma lietām.

 

Šobrīd aktuāla kļuvusi attālinātā pārdošana, izmantojot
internetu un aukstos zvanus. Vai šīs metodes strādā?

Tas lielā mērā atkarīgs no produkta, jo visu pa telefonu nevar
pārdot. Kāds kolēģis pa telefonu mēģināja pārdot lietotus
velosipēdus, un rezultāti nebija sevišķi labi. Savukārt pats
attālināti esmu mēģinājis pārdot interneta un televīzijas
pakalpojumus. Pārliecinājos, ka tas strādā, jo katrs piektais zvans
noslēdzās ar darījumu. Vienkārši katram produktam jāizvēlas
piemērotākais pārdošanas veids.

 

Kāda ir tava izglītība, un cik liela loma vispār
pārdošanā ir izglītībai?

Šobrīd studēju Rīgas Tehniskajā universitātē nekustamā īpašuma
pārvaldīšanas programmā. Pirms tam gan vienu gadu nomācījos Banku
augstskolā, bet, mainoties prioritātēm dzīvē, nomainīju arī
augstskolu, lai gan kopumā arī Banku augstskolas piedāvāto
izglītību vērtēju ļoti augstu. Savukārt attiecībā uz pārdošanu kā
profesionālu nodarbošanos es nevarētu teikt, ka te liela loma ir
formālajai izglītībai. Pārdošanā uzsvars jāliek uz personības
attīstību, vājību pārvarēšanu, pārliecību par saviem spēkiem Tas ir
darbs ar sevi ikdienā. Liela loma noteikti bija «Junior
achievement» programmai, kura Spīdolas skolā bija
obligāta. Tajā apguvām biznesa domāšanu. Skolas laikā kopā ar
klasesbiedriem ražojām un pārdevām uzlīmes, stresa noņēmējus un
sveču dekorus.

 

Kad sāki strādāt algotu darbu?

Pāris mēnešus pirms vidusskolas eksāmeniem izsūtīju CV uz dažām
mani interesējošām vakancēm, un uzņēmums «Imperio Estate» piedāvāja
nekustamā īpašuma aģenta darbu. Bija jāpieņem lēmums. Es izdarīju
izvēli par labu darbam un pieredzei, bet eksāmeniem gatavojos
individuāli. Paralēli kopā ar skolasbiedriem saimniekojām Vecrīgas
«ABBA » bārā. Uzņēmuma apgrozījumu izdevās kāpināt desmitkārtīgi,
bet, ņemot vērā, ka sākām faktiski no nulles līmeņa, kopumā tas
nebija veiksmīgs projekts. Neviens no mums nebija gatavs pamest
mācības, pārējos darbus un pilnībā pievērsties kroga lietām, bet
kopumā tā bija laba pieredze.

 

Kas tevi saista nekustamā īpašuma jomā?

Pasaulē nekustamā īpašuma joma ir viena no stabilākajām, te
vienmēr būs ko darīt un attīstīt. Pārdomātas investīcijas
nekustamajā īpašumā vienmēr atmaksāsies. Uzskatu, ka Latvijā un arī
Jelgavā ļoti perspektīvs ir īres tirgus. Nākotnē cilvēki arvien
biežāk izvēlēsies īrēt, nevis iegādāties mājokli īpašumā. Arī pats
ar laiku vēlētos investēt īres dzīvokļos, bet mans mērķis šajā jomā
ir strādāt ar nekustamā īpašuma attīstības projektiem, labprāt kaut
ko darītu arī Jelgavā, jo mūsu pilsētā atšķirībā no Ozolniekiem
šajā ziņā nav tik daudz pozitīvu piemēru.

 

Kādēļ cilvēki par īpašumu Ozolniekos ir gatavi maksāt
vairāk nekā Jelgavā, kur ir pieejami visi pakalpojumi?

Tā ir iegājies, ka cilvēki no laukiem vēlas pārcelties uz
pilsētām, bet no pilsētām – uz laukiem. Šobrīd maksātspējīgākā
sabiedrības daļa pērk īpašumus ārpilsētā, tādēļ ir populāras tādas
piepilsētu pašvaldības kā Ozolnieki un Mārupe, bet esmu
pārliecināts, ka laba piedāvājuma gadījumā arī Jelgavai ir
potenciāls nekustamā īpašuma jomā.

 

Tu apsvēri iespējas studēt ārvalstīs – kas lika
izšķirties par labu Latvijai?

Jā, apsvēru iespēju studēt Anglijā un spēlēt sev tuvo regbiju.
Tai pat laikā apzinājos, ka pārāk mīlu Jelgavu un Latviju, lai uz
salīdzinoši ilgu laiku dotos prom. Šeit ir visas iespējas iegūt
labu izglītību, profesionāli augt un attīstīties. Tikai ne vienmēr
spējam to novērtēt.

 

Savulaik esi spēlējis regbiju klubā «Jelgavas aļņi». Vai
tas arī ir atstājis kādu iespaidu uz tavu profesionālo
attīstību?

Joprojām spēlēju regbiju klubā «Livonija» Upesciemā. Tas
noteikti tāpat kā jebkurš sporta veids kopumā ir devis zināmu
ieguldījumu personības izaugsmē. Regbijs māca pārvarēt sevi, spēlēt
komandā un sasniegt izvirzītos mērķus. Arī pārējie puiši, ar kuriem
kopā spēlēju, ir veiksmīgi savā profesionālajā karjerā, mēs
lieliski pavadām laiku. Ne velti mēdz teikt, ka regbijs ir īstu
džentlmeņu sporta veids.

 

Darbs, mācības un hobijs – vai visam pietiek
laika?

Pareiza laika plānošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem
mūsdienās. Arī man pie tā vēl daudz jāstrādā. Cenšos jau svētdienā
rūpīgi pa stundām saplānot nākamo nedēļu. Ja pieturos pie šī plāna,
tad parasti arī izdodas paveikt visu iecerēto. Šajā ziņā katram
jāatceras, ka lielākā problēma ir nevis laika trūkums, bet
nepareiza laika plānošana.

 

Ko novēli Latvijai dzimšanas dienā?

Vairāk ar dzīvi apmierinātus cilvēkus, kuri spēj iedvesmoties no
tā labā, kas ik dienu notiek mums apkārt. Lai sasniegtu kaut ko, ir
jābūt pozitīviem un jātic, ka mēs varam. 

Foto: Ivars Veiliņš