Pilsētā

Ritma Gaidamoviča

Jau gandrīz gadu Svētes ielā 21b darbojas Leļļu teātra
studija, kas ik pa laikam svētdienās pilsētas bērnus aicina uz
leļļu teātri, bet sestdienās bērni te var nākt taisīt lelles. To
izveidojusi S.Gricaja, kurai lelles un teātris ir sirdslieta. Pirms
divdesmit gadiem viņa strādājusi Annas Brigaderes pamatskolā par
sākumskolas skolotāju un vadījusi skolas leļļu teātra pulciņu,
tieši tur šī nodarbe iepatikusies. «Teātru skatē ar pulciņu saņēmām
1. vietu, kas man ļāva saprast, ka šis ir mans dvēseles darbs,»
saka S.Gricaja. Pirms desmit gadiem, pārceļoties uz Jelgavu,
S.Gricaja kādu laiku strādājusi Jelgavas Mākslas skolā, vadot leļļu
veidošanas studiju. «Taču manī vienmēr bija sapnis par savu leļļu
teātra studiju,» tā S.Gricaja. Jau pirms četriem gadiem kopā ar
bērniem – meitu Tatjanu un dēlu Andreju – iestudētas pirmās izrādes
krievu valodā, kas regulāri rādītas kādas Jelgavas biedrības
bērniem. Bet pirms gada ar saimnieka Artūra Kravala labvēlību
izdevies atrast telpas īstai Leļļu teātra studijai Svētes ielā 21b
– namā, kur šobrīd sienas rotā uz audekla uzgleznots Vinnijs Pūks,
ruksītis un tīģerītis, plauktos stāv lielākas un mazākas lelles ar
visdažādākajiem tērpiem, aiz skatuves – dekorācijas. 

Leļļu teātra izrādes iestudē S.Gricaja ar saviem bērniem un
sešiem viņu draugiem. Lielākā rosība leļļu namā valda nedēļas
nogalēs. Tieši tad te tiek mācītas jaunās lugas, veidotas jaunas
lelles un notiek izrādes. «Vispirms ideja, tad sākam to īstenot –
komandai tiek iedots izrādes teksts, un paralēli veidojam lelles,»
stāsta S.Gricaja. Lellēm konstrukciju izdomājis Svetlanas vīrs,
viņas ziņā ir leļļu galvu veidošana, bet meita zīmē kleitas.
«Tatjana beigusi mākslas skolu, tāpēc viņai esam uzticējuši tērpu
veidošanu. Tiesa, šūšana ir manā ziņā,» atzīst S.Gricaja. Jāteic,
ka lelles radīšanas process nav ātrs. Lai izveidotu vienu lelli,
jārēķinās ar vismaz četrām piecām dienām. «Grūtākais ir galva, jo
tai vismaz trīs dienas ir jāžūst. Kleitu uzšūt var pāris stundās,»
stāsta saimniece. Protams, nevar aizmirst arī par dekorācijām.
«Bērni ir ļoti gudri, viņi atceras, ko ir redzējuši iepriekšējās
reizēs un kas ir jauns. Esam jau mēģinājuši izmantot atkārtoti daļu
leļļu, taču, redzot vecās, bērniem paliek garlaicīgi. Jā, jā,
neskatoties uz to, ka šī ir pavisam cita izrāde,» atzīst saimniece.
Iesākumā izrādes notika tikai krievu valodā, jo tā radošajai
komandai bija vieglāk izpausties, līdz ar to arī teātri apmeklēja
bērni, kuriem dzimtā valoda ir krievu, taču, domājot par visu bērnu
iepriecināšanu, pagājušajā mēnesī iestudēta arī pirmā izrāde
latviešu valodā – «Sarkangalvīte». «Mums ir pievienojušās trīs
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas meitenes. Tāpēc tagad ir iespēja
paplašināt savu repertuāru arī ar latviešu ludziņām,» stāsta
S.Gricaja. Arī šobrīd tiek iestudēti «Trīs sivēntiņi», kas pie
skatītajiem nonāks janvārī. 

Saimniece atzīst, ka nereti viņas teātris kalpo par
sagatavošanas skolu, lai bērni varētu doties uz lielo Latvijas
Leļļu teātri. «Vecāki atved bērnu pie mums, paskatās, kā bērns
uzvedas, un tad domā par braukšanu uz Rīgu. Lai nav tā, ka nopērk
dārgu biļeti, apsēžas, bet pēc desmit minūtēm bērns nevar nosēdēt,
sāk raudāt un zāle ir jāpamet. Iztērēta nauda, laiks, bet ieguvums
– nekāds,» spriež S.Gricaja.

 

Viņa atzīst, ka bērni un jaunieši izrāda interesi par leļļu
veidošanu, tieši tālab katru sestdienu pulksten 12 Leļļu teātra
studijā notiek leļļu veidošanas nodarbības. Tajās ikvienam mazajam
jelgavniekam ir iespēja izmēģināt savu roku leļļu darināšanā.
«Šobrīd lelles veido 12 meitenes. Un tieši šonedēļ Jelgavas
kultūras namā esam atvēruši viņu veidoto leļļu izstādi,» tā
S.Gricaja.  

Sākotnēji saimniece domāja tikai par leļļu teātri, taču,
redzot vecāku pieprasījumu, mēģināts ieviest arī citus
piedāvājumus. «Vecāki velk deķīti uz savu pusi un pieprasa
dzimšanas dienu ballītes, tieši tālab pēdējā laikā diezgan bieži
kopā ar pasaku tēliem leļļu teātrī tiek svinēti svētki,» tā
S.Gricaja. Vairāku skolu klases te svinēs arī Ziemassvētkus. Bet no
oktobra līdz decembrim bērniem līdz 13 gadu vecumam sestdienās te
uz pāris stundām tika rīkotas diskotēkas. «Šāda vecuma bērniem ir
diezgan maz kur atpūsties, tāpēc nolēmām, ka jārīko kāds pasākums
viņiem – diskotēkas. Viens no pirmajiem jautājumiem bija: «Vai
mūzika būs tāda pati, kā īstajos klubos? Mums bērnu dziesmiņas
nevajag.» Tad nu īstenojām bērnu vēlmes, tik ar saviem
noteikumiem,» stāsta S.Gricaja. Tiesa, izvirzītie noteikumi
pierādījuši, ka 12 un 13 gadīgiem jauniešiem šīs diskotēkas īsti
neiet pie sirds. «Līdz ko visi ir sanākuši, mēs durvis aizslēdzam
un laukā neviens netiek līdz diskotēkas beigām, un viņiem pakaļ
atnāk vecāki. Te mēs dejojam, spēlējam dažādas spēles. Taču jau pēc
pirmajām reizēm esam sapratuši, ka 12 un 13 gadīgi bērni ir pārāk
kustīgi, viņiem vajag skraidīt laukā, taču to mēs neļaujam. Viņiem
jau ir citas intereses,» atzīst S.Gricaja. Šobrīd, decembrī, līdz
ar tumšajiem vakariem diskotēkas ir pārtrauktas, bet S.Gricaja
stāsta, ka janvārī jau atkal tās būs – tikai piektdienās un sāksies
pulksten 18.

 

Foto: JV