Pilsētā

Šogad Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, ar plašu pasākumu programmu Jelgavā notiks Brīvības svētki.

Svētku – gan kultūras, gan sporta – pasākumi notiks Hercoga
Jēkaba laukumā, Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Ģederta Eliasa
Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, 4. vidusskolā un citviet
pilsētā. Jāuzsver, ka šogad 4. maijā notiks arī par ilggadēju
tradīciju kļuvusī 1. maija stafete. Bet Brīvības svētku ieskaņā –
4. maijā pulksten 10 – ikviens aicināts nolikt ziedus pie
Latvijas pirmā Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekļa.

Atklās vides objektu «Laika rats 100»

«Šobrīd man šķiet, ka vides objekts patiesi atrodas īstajā vietā
– šis skvērs ir kā vidusceļš starp veco un jauno Jelgavu, šeit
iezīmējas simtgade,» vērtē vides objekta «Laika rats 100», kas
atrodas skvērā starp Jāņa Asara un Lielo ielu, autors tēlnieks
Kārlis Īle. Viņš stāsta, ka sākotnēji tapa ideja bez konkrētas
piesaistes vietai, bet šobrīd, kad objekts ieguvis aprises, ir
sajūta, ka tas šeit iederas. «Laika ratu 100» veido desmit
stilizēti cilvēku tēli, un katrs no tiem uz galvas balsta desmit
akmeņus, kas simbolizē Latvijas valsts gadus. Uz cilvēku tēliem
iegravēti katras valsts desmitgades nozīmīgākie notikumi Jelgavas
kontekstā, bet otrpus vides objekta tēliem ikviens varēs ieraudzīt
savu atspulgu. «Domāju, ka šī varētu kļūt par pulcēšanās vietu
dažādos svētkos, tāpat arī individuāli pie objekta var izjust tā
vēstījumu,» vērtē K.Īle.

Vides objekts «Laika rats 100» svinīgi tiks atklāts 4. maijā
pulksten 16 – klātesošos uzrunās pilsētas vadība, mākslinieks,
uzstāsies «Jundas» dejotāji un jauktais koris «Mītava».

Svētku koncerts Hercoga Jēkaba laukumā

«Svētku programma šogad ir ļoti plaša, un šis būs svētku
centrālais notikums, kas Hercoga Jēkaba laukumā pulcēs dziedātājus,
dejotājus un solistus,» par koncertu «Dzintara zemē dzintara
ļaudis», kas pulksten 17 sāksies Hercoga Jēkaba laukumā, stāsta
pasākuma režisors Sandis Kalniņš. Koncertā varēs dzirdēt tautā
iemīlētas dziesmas kopkora izpildījumā, kā arī Jelgavas 4.
vidusskolas meiteņu kora «Spīgo» sarūpēto latviešu tautasdziesmu
popūriju un fragmentus no maestro Raimonda Paula «Draudzes bazāra».
Tāpat koncertā piedalīsies koris «Balti», «Mītava», «Ozols»,
«Riti», «Spīgo», «Tik un tā», tautas deju ansamblis «Jaunība»,
bērnu un jauniešu deju kolektīvs «Vēja zirdziņš», Jānis Kurševs,
Kristīne Ozoliņa, grupa «Tirkizband» un Jelgavas popkoris. Koncertu
vadīs Nacionālā teātra aktieri Madara Botmane un Raimonds Celms,
bet muzikālo pavadījumu nodrošinās Edgara Jasa grupa.

Mūzika, māksla un cienasts – pie balta
galdauta

«Iepriekšējos gados Baltā galdauta svētki bibliotēkā bija gana
apmeklēti – 4. maijs bieži vien nāk ar labiem laikapstākļiem, tādēļ
arī mēs cenšamies radīt cilvēkiem svētku noskaņu. Domāju, ka tā ir
laba tradīcija, kas noteikti jāsaglabā,» vērtē Jelgavas pilsētas
bibliotēkas direktore Lāsma Zariņa. Baltā galdauta svētki
bibliotēkas pagalmā sāksies pulksten 14 – klātesošie varēs baudīt
bērnu un jauniešu centra «Junda» popgrupas «Lai skan» uzstāšanos,
Jelgavas Amatu vidusskolas sarūpēto cienastu, kā arī mākslas
studijas «Mansards» audzēkņu darbu izstādes «Mūzikas skaņas» un
«Medaļas Jelgavai».

«Tāpat kā prieku vai bēdas, arī skaņu var attēlot – tikai
jāsaprot, kādu krāsu izmantot, lai skaņa šķistu augstāka, zemāka,
priecīga vai skumīga. Sākumā tas nemaz nav tik vienkārši –
audzēkņus aicināju nezīmēt notis, bet saprast, ar kādiem izteiksmes
līdzekļiem vēl var strādāt,» stāsta mākslas studijas «Mansards»
vadītājs Raitis Junkers. Savukārt izstādē «Medaļas Jelgavai»
apkopotas studijas audzēkņu veidotās medaļas, kurās attēloti gan
Jelgavas apskates objekti, gan dažādi tautas simboli. Bet pats
R.Junkers apņēmies svētkus iemūžināt gleznā. «Attēlojot svētkus,
palieku uzticīgs principam iemūžināt sajūtas. Par kādu pasākumu var
uzņemt divu trīs stundu garu filmu, bet mans uzdevums ir vienā
acumirklī ietvert visu pasākumu. To varētu dēvēt par momentgleznu –
līdzīgi kā momentfoto,» tā mākslinieks.

Jāpiebilst, ka bibliotēka no saviem fondiem būs sagatavojusi
izzinošu ekspozīciju par Latvijas Republikas neatkarības
atjaunošanu – par izziņas avotiem kalpos dažādi laikraksti un
grāmatas. «Svētku dalībniekus aicinām ņemt līdzi kādas grāmatas,
lai turpinātu mūsu tradīciju «Lasītājs dāvina lasītājam», –
bibliotēkas pagalmā būs mūsu grāmatplaukts, kurā ikviens varēs
paņemt kādu grāmatu, samainot to pret paša atnesto,» papildina
L.Zariņa.

Bulvāris – gadu desmitu liecinieks

Jelgavas 4. vidusskolā pirmizrādi 4. maijā piedzīvos dokumentālā
filma «Jelgavas Brīvības bulvāra stāsts», kas tapusi projekta
«Brīvības ielu stāsts» gaitā – projekts apkopo deviņas
Latvijas lielās pilsētas. «Mūsu skola atrodas netālu no
Brīvības bulvāra, tādēļ nolēmām tā vēsturi atspoguļot dokumentālā
videostāstā,» skaidro Jelgavas 4. vidusskolas direktora vietniece
Sanita Baltiņa. Pie filmas izstrādes strādāja galvenokārt 4.
vidusskolas 10.a klases skolēni, sadarbojoties ar pedagogiem
S.Baltiņu, Kristīni Romanovsku, Renāti Bogdanovu, kā arī
vēsturnieku Andri Tomašūnu, bet par filmas tehnisko izpildījumu
atbildīgs skolas absolvents RISEBA students Mārtiņš Tomsons.

«Skolēni intervēja Brīvības bulvāra iedzīvotājus un sabiedrībā
zināmas personības, kas saistītas ar šo ielu. Tāpat esam apzinājuši
sabiedriskās ēkas, kas atrodas Brīvības bulvārī. Būtībā šis ir
stāsts par Brīvības bulvāri no 20. gadsimta līdz mūsdienām – to
cenšamies parādīt caur vēstures faktiem un cilvēku atmiņām,»
skaidro S.Baltiņa. Savukārt 10.a klases skolnieks Ņikita Puķe
papildina, ka daudzi klasesbiedri dzīvo šajā ielā, tādēļ šis
projekts ir vērtīgs arī savas vides izzināšanai. «Projekta gaitā
esam uzrunājuši aptuveni desmit dažādu jomu un paaudžu cilvēkus,
kas pastāstījuši, kā bulvāris gadu gaitā mainījies,» tā Ņ.Puķe.

Projekta norisi atbalsta arī Spīdolas ģimnāzijas skolēni, pētot,
kā Brīvības bulvāris ticis atspoguļots presē.

Dokumentālās filmas «Jelgavas Brīvības bulvāra stāsts»
pirmizrāde 4. vidusskolā notiks pulksten 18.

Jelgavas atmodas laika simbolam – 30

Šogad aprit 30 gadi, kopš netālu no Jelgavas stacijas atrasts
1932. gadā atklātā tēlnieka Kārļa Jansona pieminekļa Jelgavas
atbrīvotājiem «Lāčplēsis un Melnais bruņinieks» fragments, kas tika
iekļauts Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja krājumā
un tagad atrodas pie muzeja. Godinot šo notikumu, no 4. līdz 13.
maijam Jelgavas muzejā būs apskatāma izstāde «Lāčplēša piemineklis
Jelgavā – no pagātnes nākotnei». Informatīvās planšetēs varēs
izzināt pieminekļa vēsturi cauri gadiem, bet 4. maijā pulksten
13 pie K.Jansona pieminekļa fragmenta notiks pasākums
«Lāčplēsis – brīvības simbols», ko muzejs organizē
sadarbībā ar Jelgavas Latviešu biedrību.

Jelgavas muzeja galvenais speciālists Marjus Zaļeckis stāsta, ka
K.Jansona piemineklis uzskatāms par vienu no pirmajiem brīvības
pieminekļiem Latvijā un tas tika uzcelts lielākoties par cilvēku
saziedotajiem līdzekļiem. 20. gadsimta 30. gados šis piemineklis
bija viens no nozīmīgākajiem pilsētas simboliem, pie kura cilvēki
pulcējās svētkos un atceres pasākumos, taču 40. gados, vācu un
padomju okupāciju laikā, piemineklis tika iznīcināts. To sāka
meklēt vien 80. gadu beigās, un atrastais pieminekļa fragments –
Lāčplēša torss – uzskatāms par atmodas laika simbolu Jelgavā.
Jāpiebilst, ka pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem, kas pašlaik
atrodas Stacijas parkā, pēc fotogrāfijām un K.Jansona metiem no
jauna darināja viņa dēls tēlnieks Andrejs Jansons. Pieminekli
atklāja 1992. gadā.

Brīvību paudīs caur mākslu

Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma Jelgavā notiks grafiti
ielu mākslas festivāls, 4. maijā sniedzot iespēju vērot, kā dažu
stundu laikā uz betona sienas Loka maģistrāles un Aviācijas ielas
krustojumā top deviņu mākslinieku darbi. «Izvēlējāmies pēc iespējas
daudzveidīgākas skices, lai kopskats būtu interesantāks,» stāsta
festivāla mākslinieciskais vadītājs Dainis Rudens. Viņaprāt,
festivāls raisīs starptautisku komunikāciju ne vien mākslas valodā,
bet arī mākslinieku saskarsmē, jo viņi strādās vienlaicīgi, kopīgi
radot ap 60 metru garu grafiti mākslas darbu.

«Neskatoties uz to, ka mākslinieki pārstāv dažādas valstis,
daudzos darbos bija līdzīgas iezīmes – lielākā daļa skiču autoru
akcentēja valsts brīvību, taču priecē, ka bija autori, kas brīvības
tēmu risināja arī citādāk,» tā D.Rudens. Viņš norāda, ka izvēlētie
festivāla dalībnieki ir pieredzējuši, un, viņaprāt, pirmie darbi
varētu būt gatavi jau pēc 4–5 stundām, jo atvēlētais laukums nav
tik liels. Darbu tapšanas procesam ikviens varēs sekot līdzi no
pulksten 9 līdz 18 – festivāla gaitā klātesošos izklaidēs DJ Vento,
grupa «Augša», radošās darbnīcas, bet pulksten 19 notiks laureātu
apbalvošana. «Domāju, ka grafiti māksla atgriežas jaunā kvalitātē,
transformējoties ielu mākslā, kurā primārā ir ideoloģiskā vērtība,»
tā festivāla mākslinieciskais vadītājs. Dalībai festivālā
apstiprināti mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un
Francijas.

Stafete pilsētas ielās

Par ilggadēju tradīciju kļuvusī 1. maija stafete šogad notiks 4.
maijā, tādējādi ievadot Latvijas mēroga projektu «Brīvības ielu
stāsti». «Stafetē aicinām piedalīties gan skolu komandas, gan arī
vispārējās grupas dalībniekus – draugu kompānijas, darba
kolektīvus, ģimenes un citus interesentus. Vispārējā grupā vecuma
ierobežojuma nav – svarīgākais, lai komandā būtu astoņi dalībnieki,
kuru vidū ir vismaz divas daiļā dzimuma pārstāves. Taču pēc
stafetes aptuveni pusotru kilometru garo distanci no Hercoga Jēkaba
laukuma līdz Annas baznīcai bez laika kontroles varēs veikt arī
individuāli – aicinām gan skrējējus, gan arī nūjotājus un
skrituļslidotājus,» tā Jelgavas Sporta servisa centra direktora
vietniece Maija Actiņa.

Pieteikties stafetes vispārējā grupā var līdz 2. maijam, sūtot
pieteikumu pa e-pastu alona.fomenko@sports.jelgava.lv, taču
interesenti, kas vēlēsies distanci mērot individuāli bez laika
kontroles, varēs pieteikties uz vietas. «Domāju, ka šī tradīcija
jauniešos veicina patriotismu, popularizējot to, ka svētkus var
svinēt dažādi – arī piedaloties stafetē,» tā M.Actiņa.

Starts stafetei tiks dots pulksten 11, bet pēc tās varēs startēt
individuālie dalībnieki. Jāpiebilst, ka stafetes norises laikā – no
pulksten 11 līdz 12 – būs slēgta Lielā iela posmā no Akadēmijas
līdz Pētera ielai.

Foto: no «Jelgavas Vēstneša» arhīva