Grāmatas runā pašas par sevi, bet ko mēs zinām par to autoriem? Nupat kā dienasgaismu ieraudzīja piektā un, kā pats autors saka, pēdējā Aleksandra Balsa veidotā grāmata par Jelgavas sporta vēsturi – «Ziemas sports Jelgavā». Portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā iespēju iepazīt mazliet labāk pašu grāmatas autoru A.Balsu.
Ilze Knusle-Jankevica
Grāmatas iznākšanu atzinīgi vērtē gan sporta jomas, gan pašvaldības pārstāvji, norādot – šādi izdevumi palīdz jaunajiem uzzināt vēsturi, par cilvēkiem, ar kuriem Jelgavas lepojas, kā arī dod stimulu pašiem strādāt vēl cītīgāk un sasniegt virsotnes. Jaunajā grāmatā apskatīti tādi sporta veidi kā ātrslidošana, daiļslidošana, bendijs, hokejs, biatlons, kērlings, skijorings un slēpošana. Bet pats autors saka: «Tā nav vēsture – tas ir apskats jeb tas, ko es varēju dabūt no cilvēkiem, kuri kādreiz ar šiem sporta veidiem nodarbojās, un no preses. Ja ir kļūdas, atvainojos. Vainīgs esmu vai nu es, vai prese, jo zināt, kā ir – vienā vietā viens un tas pats cilvēks ir nosaukts par Herbertu, bet citā – par Hubertu.»
Četri mēneši Misiņos
Darbu pie grāmatas par ziemas sporta veidiem A.Balss sāka 2009. gadā. «Darbs pie katras grāmatas ir līdzīgs – informāciju iegūstu, braucot pa visu Latviju un tiekoties ar cilvēkiem, kuri savulaik ar šiem sporta veidiem nodarbojās, un strādājot bibliotēkā,» stāsta autors. Lai savāktu materiālus vienai grāmatai, Misiņa bibliotēkā Rīgā pavadīti apmēram četri mēneši. «Katru dienu braucu uz Rīgu, un esmu pāršķirstījis visas Latvijā iznākušās avīzes un žurnālus, pat cara laika,» tā viņš. Viens no spilgtākajiem iespaidiem, strādājot pie jaunās grāmatas, ir tikšanās ar jelgavnieku Herbertu Štekelu – ātrslidotāju, kura aktīvās sporta gaitas bija pagājušā gadsimta 40. gados. Viņš bijis gan Jelgavas čempions ātrslidošanā, gan valsts izlases dalībnieks. «Viņš man iedeva bildi, kurā bija 1953. gada Jelgavas ātrslidošanas čempionāta uzvarētāji. Pirmajā vietā pats Štekels, otrās vietas ieguvēju es pats atpazinu – Laimonis Kļava, bet bronzas medaļnieku nekādi nespējām sazīmēt. Tad publicēju bildi vietējā laikrakstā un lūdzu palīdzēt atpazīt šo sportistu, bet tā arī neviens neatsaucās. Tad nu ieliku grāmatā bildi, uzrakstīju, ka tie ir pilsētas meistarsacīkšu uzvarētāji, bet vārdā nevienu nenosaucu,» stāsta A.Balss.
Septiņi gadi – piecas grāmatas
Pirmā A.Balsa izveidotā grāmata par vieglatlētiku Jelgavas novadā klajā nāca 2004. gadā. Uz to, ka tāda nepieciešama, viņu pamudināja bijušie audzēkņi – proti, A.Balss no 1954. līdz 1983. gadam strādāja Jelgavas Sporta skolā par vieglatlētikas treneri. «Manā 80 gadu jubilejā bijušie audzēkņi man teica: «Tu visu mūžu esi Jelgavā nostrādājis, vajadzētu uztaisīt vēsturisku materiālu par vieglatlētiku.» Arī finansēt viņi to solīja, un tā tapa pirmā grāmata,» stāsta autors. Šī ir arī autora mīļākā grāmata, jo, pēc paša vārdiem, šo sporta veidu viņš pilnībā izprata, jo bija ne tikai treneris, bet arī republikas kategorijas tiesnesis un braukāja pa visām padomju republikām, zināja sporta veida aktualitātes. «Tolaik visi panākumi bija sasniegti pašu spēkiem, jo tādu dopingu vēl nepazina. Laikā, kad beidzu strādāt par treneri, tikai sākās pirmās runas par tādu lietu,» piebilst autors.
Vēl A.Balss ir sastādījis grāmatas par peldēšanas, smaiļošanas un kanoe airēšanas, basketbola vēsturi Jelgavā. Savukārt jau rudenī iznāks vēl viens iespieddarbs – par futbola vēsturi Jelgavā. Tā autors gan nebūs A.Balss.
«Jaunāki par mani jau iet ar kruķiem»
Šobrīd A.Balsam ir 88 gadi, bet, skatoties uz kungu, to nepateiksi. Viņš joprojām aktīvi sporto – peld un apmeklē trenažieru zāli. «Uz trenažieru zāli eju divas reizes nedēļā no rītiem, un tur vienmēr ir ap desmit, piecpadsmit cilvēku, turklāt ne tikai jauni, bet arī tādi, pensijas vecumā. Piemēram, nesen sāka nākt divas kundzes, domāju, viņām ir ap 65 gadiem, knapi kustas, bet sporto,» stāsta bijušais treneris, piebilstot, ka Jelgavā ir iespējas nodarboties ar sportu. Viņš nepiekrīt tam, ka jaunieši tagad ir kūtrāki un mazkustīgāki – viņaprāt, ja saskaitītu kopā visus tos, kuri trenējas kādā no sporta veidiem, īpaši pēdējā laikā popularitāti iemantojušajos karatē un taekvondo, sanāktu vairāki tūkstoši, un tas esot labs rādītājs. Par sevi A.Balss nosaka: «Ja es nebūšu aktīvs, būšu klibs – zinu daudzus, kuri ir jaunāki par mani, bet jau staigā ar štoku.»
A.Balsam ir četri bērni un pieci mazbērni, bet neviens no viņiem ar sportu nav aizrāvies. Tiesa, savulaik viņa vecākais dēls Uldis nodarbojies ar kanoe airēšanu, bet tagad divi mazbērni trenējas karatē. «Es neko neuzspiežu, un viņi par šo tēmu pārāk neinteresējas. Vienīgi manas grāmatas gan ir izlasījuši,» par saviem bērniem un mazbērniem nosaka A.Balss.
Ko par sadarbību ar A.Balsu saka citi?
«Paši bijām daudz ko aizmirsuši»
Zelma Ozoliņa, Jelgavas Specializētās peldēšanas skolas direktore:
«Ar Aleksandru Balsu sastrādājāmies ideāli – viņš ir ļoti ieinteresēts, erudīts, ieguldīja ļoti lielu darbu. Viņš ar katru cilvēku tikās un runāja atsevišķi, uzzināja tādas lietas, ko pat paši bijām aizmirsuši. Protams, ir arī kļūdiņas, bet tas nemazina šī darba vērtību un interesi par to. Tad, kad grāmata iznāca, to saņēma visi peldēšanas skolas audzēkņi. Vēl tagad šī grāmata stāv vestibilā un jaunajiem peldētājiem ir iespēja to iegūt. Bērni projektu nedēļā raksta darbus par peldēšanu, un šī grāmata joprojām ir apritē.»
«Svarīgs ir skats no malas»
Ilze Bome, airēšanas kluba «KC» vadītāja:
«Zinot Balsa kunga paveikto – grāmatas par vieglatlētiku un peldēšanu –, nolēmu lūgt viņu talkā arī grāmatai par smaiļošanu un kanoe airēšanu. Tas bija 2006. gada nogalē, un nākošajā gadā mūsu sporta veidam Jelgavā – 50 gadu jubileja. Ļoti gribējās, lai manas mammas, šī sporta veida aizsācējas Jelgavā Elzas Krūmiņas, visu mūžu krātie avīžu materiāli, daudzās fotogrāfijas tiktu apkopotas vienuviet, tāpat ļoti svarīgi, manuprāt, bija parādīt mūsu sportistu lieliskos sasniegumus visu šo gadu garumā. Balsa kungs piekrita, un mūsu sadarbība vainagojās ar grāmatu, kuras tapšanā, daloties atmiņās un piedāvājot foto no saviem arhīviem, piedalījās ļoti daudzi. Mums bija svarīgi, lai kāds paskatās uz mūsu vēsturi it kā no malas. Mēs visi esam pateicīgi Balsa kungam par paveikto, tāpat, manuprāt, tas, ka viņš ir autors visām grāmatām par Jelgavas sporta vēsturi, ir veicinājis izpratni par mūsu pilsētas ļoti bagātajām sporta tradīcijām vienotā veselumā.»
«Ja ir kultūras vēsture, kāpēc lai nebūtu sporta vēstures?»
Jānis Vītols, Jelgavas BJSS basketbola treneris:
«Mūsu sadarbība bija saistīta ar laiku, kad es trenēju pieaugušo basketbola komandu «Zemgales nafta», proti, klubs tika izveidots 1993. gadā. Spēlētāju vārdi, uzvārdi un individuālā statistika jau bija pieejama, bet šajā grāmatā tā apkopota pārskatāmā veidā. Uzskatu, ka šādas grāmatas ir nepieciešamas – ja ir kultūras vēsture, kāpēc lai nebūtu arī sporta vēstures? Turklāt tas ir kas jauns, līdz šim Jelgavā nebijis. Cilvēkiem, kuri interesējas par sportu, ir jāzina arī, kas noticis pilsētā, nevis tikai olimpieši.»
5.9 °C,
0.6 m/s,
86.3 % 
5.9 °C,
0.6 m/s,
86.3 %