1. septembrī spēkā stājās grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuru galvenais princips ir šāds: tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un savlaicīgi samaksā sodu, maksā uz pusi mazāk. Faktiski tas dod iespēju pārkāpējam brīvprātīgi 15 dienu laikā samaksāt pusi no piespriestā soda. Mēnesi pēc grozījumu stāšanās spēkā kļuvis skaidrs, ka pie reālas administratīvā soda samazināšanas var tikt vien neliela sabiedrības daļa – to nosaka daudzie priekšnoteikumi, kas jāizpilda, kā arī fakts, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā jau ir iestrādāts sodu regulējošs mehānisms – brīdinājums.
Likumprojekta autori skaidro, ka vidēji gadā tiek sastādīti ap 600 tūkstoši administratīvā pārkāpuma protokolu, taču līdzšinējā administratīvo sodu sistēma ir bijusi neefektīva, jo apmaksāti tiek tikai apmēram 40 procenti no visiem uzliktajiem sodiem. Arī līdzekļu piedziņa nav bijusi efektīva, jo lielai daļai pārkāpēju bijusi vienaldzīga attieksme pret soda izpildi, daļa cenšas novilcināt soda nomaksu, pārsūdzot pieņemtos lēmumus un tiesājoties gadiem. Jaunajai normai, viņuprāt, vajadzētu motivēt pārkāpējus brīvprātīgi samaksāt piespriesto naudas sodu. Tāpat grozījumiem vajadzētu uzlabot sadarbību starp pārkāpējiem un amatpersonām.
Kaut arī Latvijā pirmajās divās nedēļās pēc grozījumu stāšanās spēkā soda samazināšanu izmantojuši ap 400 cilvēku, Jelgavā šāda aktivitāte nav novērota. Aptuveni mēneša laikā pilsētas Administratīvā komisija nav saņēmusi nevienu iedzīvotāja iesniegumu, bet Jelgavas Pašvaldības policijā un ceļu policijā fiksēti četri šādi gadījumi. Te gan jāpiebilst, ka grozījumi attiecas uz visām varas iestādēm, kas piemēro administratīvos sodus: Veselības inspekciju, Valsts ieņēmumu dienestu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un citām iestādēm.
Līdz soda samazināšanai – virkne nosacījumu
Masu medijos jaunie grozījumi tiek regulāri aktualizēti kā visu sabiedrību ietekmējoši, taču faktiski tie attiecas tikai uz nelielu sabiedrības daļu. Jāņem vērā, ka šādu iespēju var izmantot tikai tie cilvēki, kuriem pēdējā gada laikā nav bijis neviena administratīvā pārkāpuma. Kaut arī administratīvā soda samazināšanas pielietošanas procedūrai ir vairāki nosacījumi, jāņem vērā galvenās vadlīnijas. Pirmkārt, pārkāpuma lietas izskatīšanai ir jānotiek pārkāpēja klātbūtnē, otrkārt, ir jāatzīst sava vaina. Tikai tad administratīvā soda piemērotājs ir tiesīgs izvērtēt notikušā apstākļus, pārkāpēja personību un to, vai daļēja atbrīvošana no soda sasniegs mērķi. Jāpiebilst, ka amatpersonai nav pienākuma visos gadījumos piemērot daļēju atbrīvošanu no soda.
Jaunajos grozījumos ir seši izņēmumi, kad soda samazināšana netiek piemērota. Viens no tiem – ja sods uzlikts bez pārkāpēja klātbūtnes, un visbiežāk šis punkts attieksies uz fotoradaru, automašīnas nepareizas novietošanas un pašvaldības saistošo noteikumu pārkāpumiem. Administratīvajā pārkāpumā nedrīkst būt cietušo – gan juridisku, gan fizisku personu –, lietā nedrīkst būt vainu pastiprinoši apstākļi, nedrīkst būt piemērota garantijas nauda, par pārkāpumu nedrīkst būt paredzēts administratīvais arests (piemēram, automašīnas vadīšana lielā alkohola reibumā), bet pats galvenais – pēdējā gada laikā nedrīkst būt neviena administratīvā pārkāpuma. Jāuzsver, ka arī brīdinājums kā administratīvā soda veids tiek uzskatīts par pārkāpumu.
Jaunā kārtība paredz, ka gadījumā, ja pārkāpējs 15 dienu laikā nebūs samaksājis naudas sodu 50 procentu apmērā, uzliktais naudas sods būs jāmaksā pilnā apmērā. Svarīgi zināt, ka lēmums par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas zaudēs spēku, ja administratīvi sodītā persona pārsūdzēs lēmumu par naudas soda uzlikšanu.
Policijas sodiem – sava specifika
Divu nedēļu laikā, kopš grozījumi ir stājušies spēkā, soda samazināšana veikta gandrīz 400 gadījumos. Lielākā daļa no tiem – 220 – bijuši ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas priekšnieks Aivars Putniņš gan atzīst, ka jaunās normas uz ceļu drošības nozari attiecas minimāli. «Mūsu nozarē sodu samaksas procents jau šobrīd ir augsts – apmēram 80 procenti. To nosaka dažādas motivējošas sankcijas – ja nav nomaksāts sods, nav iespējams automašīnai veikt tehnisko apskati. Jauno noteikumu kontekstā es gribētu uzsvērt, ka par soda samazināšanu varētu runāt tikai tādos pārkāpumos, kas neapdraud satiksmes drošību. Šī mēneša laikā mums ir bijuši divi šādi gadījumi – abi piemēroti par pāris dienu kavētu civiltiesiskās apdrošināšanas iegādi.» A.Putniņš informē, ka vairākiem pārkāpumiem jau ir iestrādāts sodu regulējošs mehānisms – brīdinājums. Piemēram, par drošības jostu neizmantošanu pirmajā reizē tiek izteikts brīdinājums, bet otrajā reizē – piemērots naudas sods. «Uzskatu, ka ātruma pārsniegšana un drošības jostu neizmantošana ir smagi pārkāpumi – mēs jau daudzus gadus organizējam dažādas akcijas, kampaņas un reidus. Ja autovadītāji joprojām pret šīm lietām izturas nevērīgi, tad nekādas domas par soda samazināšanu nevar būt – tas nebūtu loģiski,» akcentē A.Putniņš.
Arī Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Dzintars Skuja skaidro, ka grozījumi šī brīža darba ikdienu ietekmēs minimāli: «Izvērtējot līdzšinējo Jelgavas pilsētas Pašvaldības policijas praksi, var teikt, ka jaunā likuma norma tiek piemērota vien atsevišķos gadījumos. Kā iemeslu var minēt priekšnoteikumus, kuri liedz personu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. Izplatītākais iemesls šādam liegumam ir konstatētie apstākļi, kas pastiprina personas atbildību par administratīvo pārkāpumu – prettiesiskā rīcība turpināta, neraugoties uz pilnvaroto personu prasību to izbeigt; gada laikā atkārtoti izdarīts līdzīgs pārkāpums, par kuru persona jau administratīvi sodīta; pārkāpumu izdarījusi personu grupa.»
Tāpat Pašvaldības policijas pārstāvji vērš uzmanību uz to, ka jau šobrīd praktiski visas personas, uz kurām varētu attiecināt daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas, tiek brīdinātas un naudas sods netiek piemērots. Par šādu praksi liecina arī statistika – šī gada septembrī no 142 administratīvi sodītām personām 33 kā administratīvais sods tika piemērots brīdinājums, bet 109 personām – naudas sods. Nosacīta daļēja atbrīvošana no naudas soda samaksas piemērota divām administratīvi sodītām personām. «Šie pārkāpumi saistīti ar atpūtas kuģu nepiemērotu lietošanu jeb, tautas valodā runājot, glābšanas vestes neizmantošanu,» atklāj Dz.Skuja.
Jāpiebilst, ka jelgavnieku biežajiem pārkāpumiem par nepareizu automašīnas novietošanu jauno likuma normu varēs piemērot vien gadījumā, ja automašīnas vadītājam izdodas pašvaldības policistu satikt klātienē – pirms soda kvīts noformēšanas, jo, tiklīdz sākta protokola aizpildīšana, tā ir stājies spēkā lēmums par konkrētu sodu.
Galvenais nav sods, bet kārtība pilsētā
Vairākus no administratīvajiem sodiem, kuri saistīti ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un nosaka kārtību pilsētā, piemēram, zāles pļaušanu, ietvju tīrīšanu no sniega vai citiem ar pilsētas vidi saistītiem jautājumiem, kā arī pārkāpumus, kurus veikuši nepilngadīgie, izskata Jelgavas pilsētas Administratīvo lietu komisija. Tās vadītājs Normunds Pūce atklāj, ka komisija vēl nav saņēmusi nevienu jelgavnieka iesniegumu ar lūgumu samazināt piespriesto sodu. «Šajā jautājumā esam ieinteresēti un atvērti, jo mums ir svarīgi, lai pilsēta ir sakopta un kārtībā, tādēļ sodu uzlikšana nav prioritāte. Ja cilvēks spēj pamatoti izstāstīt un atzīt vainu, tad neredzu iemeslu, kādēļ lai mēs viņam nenāktu pretī,» saka speciālists. Te gan jāņem vērā šo administratīvo sodu specifika – visbiežāk sodi to īpašniekiem tiek nogādāti ar pasta starpniecību. «Piemēram, ja tiek sodīta fiziska persona par zāles nenopļaušanu, viņam šis lēmums tiek sūtīts ar ierakstītu vēstuli. Bieži vien nekustamā īpašuma īpašnieks neatrodas Latvijā, dzīvo citā pilsētā vai vienkārši neņem vērā šo vēstuli. Tādējādi mums pat nav iespējas šim cilvēkam kaut ko samazināt, ja viņš nav ieradies klātienē lēmuma pieņemšanas brīdī. Nākamais solis ir soda piedzīšana ar tiesas izpildītāju starpniecību, kas nozīmē vien to, ka sods būs jāsamaksā. Jāpiebilst, ka 2015. gadā komisija izskatīja 328 lietas, bet Bērnu lietu apakškomisija – 186 lietas. Sodos tika piespriesti 18 120 eiro, no kuriem samaksāta ir apmēram puse – 9,5 tūkstoši eiro,» stāsta N.Pūce.
Visbiežāk jelgavnieki tiek sodīti par sezonāliem pārkāpumiem: vasarā tā ir nenopļauta zāle, ziemā – nenotīrīts gājēju celiņš. Tāpat joprojām aktuāla ir prasība, kura līdz 2014. gada 31. decembrim noteica nomainīt nekustamajiem īpašumiem numurzīmes. «Lai gan lielākā daļa jelgavnieku to izdarījuši, joprojām šur un tur pilsētā ir redzamas mājas ar vecajām melnajām numurzīmēm. Sods par šo pārkāpumu pirmajā reizē ir brīdinājums vai naudas sods līdz 28 eiro, taču, ja tas notiek atkārtoti, tad sods tiek palielināts.»
Likuma izmaiņas vērtēt pāragri
Līdzīgi kā liela daļa ekspertu, kuri komentējuši jaunos grozījumus, arī Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Dz.Skuja atzīst: to, vai likuma grozījumi sevi ir attaisnojuši, varēs vērtēt ne agrāk kā pēc vairākiem mēnešiem. «Šobrīd vēl nevaram novērtēt, vai likuma grozījumi sevi attaisnojuši – vai cilvēki kļūst apzinīgāki un ātrāk nomaksā uzliktos sodus. Tas attiecas arī uz Jelgavas situāciju – mēs esam divas reizes notikuma vietā lēmuši par soda samazināšanu. Prakse tomēr rāda, ka tādus pārkāpumus kā, piemēram, atrašanās sabiedriskā vietā alkohola reibumā vai alkohola lietošana sabiedriskā vietā, izdara cilvēki, kuri jau vairākkārt atradušies mūsu redzeslokā. Šajā gadījumā par soda samazināšanu runāt nav iespējams – to nosaka likums.»
Kritiskākie grozījumu komentētāji min, ka tie palielina korupcijas risku. «Korupcijas risks pastāv vienmēr, taču, manuprāt, jaunie noteikumi to īpaši nepalielina. Policistam ir tiesības pieņemt lēmumu izteikt brīdinājumu – tātad ir arī nulles punkts, kad netiek piešķirts naudas sods vispār. Ja cilvēks vairākas reizes jau pārkāpis noteikumus, tad jaunie noteikumi uz viņu neattiecas,» skaidro A.Putniņš.
Jāpiebilst, ka vidēji gadā Latvijā tiek noformēti aptuveni 600 tūkstoši administratīvā pārkāpuma protokolu un apmaksāti tiek tikai apmēram 40 procenti no visiem uzliktajiem sodiem. Piemēram, 2010. gadā neapmaksāto sodu summa bija 66 miljoni latu (93,91 miljons eiro).
Foto: no JV arhīva
16.4 °C,
2.7 m/s,
83.3 % 
16.4 °C,
2.7 m/s,
83.3 %