Pilsētā

29. februāris ir reizi četros gados jeb tā sauktajā garajā gadā. Ko darīt, ja sanāk piedzimt šajā datumā?

Jelgavas Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aina Rokjāne portālam
www.jelgavasvestnesis.lv stāsta, ka agrāk, padomju laikos, 29.
februārī dzimušajiem dzimšanas apliecībā kā dzimšanas datums tika
norādīts 1. marts. Šobrīd Latvijā normatīvi neregulē, kā rīkoties,
ja cilvēks piedzimis 29. februārī, un vecākiem ir izvēles iespējas.
A.Rokjāne norāda, ka pēdējos gados ir tendence, ka dzimšanas
apliecībā tiek norādīts īstais dzimšanas datums – 29. februāris.
Tiesa, Dzimtsarakstu nodaļai nav datu, cik daudz jelgavnieku ir
dzimuši šajā datumā.

29. februārī ir dzimis degvielas uzpildes staciju tīkla «Astarte
nafta» īpašnieks Jānis Anspoks. Viņš gan nav runīgs par šo tēmu,
tomēr portālam www.jelgavasvestnesis.lv atzīst: «Tolaik, kad
piedzimu, bija Staļina laiki, un, pēc mammas stāstītā, vecākiem
ieteica manā dzimšanas apliecībā kā dzimšanas datumu rakstīt 1.
martu. Manos personu apliecinošajos dokumentos tā ir rakstīts
joprojām.» J.Anspoks piebilst, ka nepievērš īpašu vērību tam, kāds
tieši ir viņa dzimšanas datums, jo neesot māņticīgs, arī attiecībā
uz skaitļiem. Tomēr viņš guvis neatkarīgu apstiprinājumu tam, ka
dzimis 29. februārī. «Reiz biju aizbraucis uz konsultāciju pie
zināmā astrologa Sergeja Vronska. Viņš, neko nejautājot, pateica,
ka esmu dzimis 29. februārī,» stāsta uzņēmējs. J.Anspoku arī
neuztrauc tas, ka 29. februārī dzimušajiem sanāk mazāk oficiālo
dzimšanas dienu. «Patiesībā mūsu draugu lokā pat ir humors – viņi
man reizumis jautā, vai jūtos kā piecpadsmitgadīgs,» viņš smej.

Pēc Pilsonības un migrācijas pārvaldes datiem, kopējais 29.
februārī dzimušo valsts piederīgo skaits Latvijā ir 1175.

Foto: Raitis Supe