10. oktobrī pasaulē notiks globāla mēroga akcija «10/10/10 – vispasaules zaļo darbu diena». Tās mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību CO2 izmešu radītajam kaitējumam un klimata pārmaiņām. Šajā dienā Eiropā, Āfrikā, Amerikā un Austrālijā dažādas organizācijas, uzņēmumi un domubiedru grupas darīs dažādus «zaļos» darbus, izaicinot gan sevi, gan pārējos pēc iespējas «zaļāk» dzīvot arī ikdienā. Arī jelgavnieki aicināti izdomāt «zaļās» aktivitātes, pasākumus, kuru laikā izglītot pārējos iedzīvotājus, tādējādi iesaistoties vispasaules akcijā.
www.jelgavasvestnesis.lv
Latvijā akciju koordinē biedrība «homo ecos:» un atbalsta Sorosa fonds Latvija, Latvijas Valsts meži un «Latvija Statoil».
«homo ecos:» izpilddirektore Sanita Rībena informē, ka akcija tiek rīkota desmit nedēļas pirms ANO Meksikas konferences, kurā valstu līderi vēlreiz mēģinās vienoties par turpmāko stratēģiju klimata pārmaiņu samazināšanai. Akcijas galvenā doma ir aicināt katru pasaules iedzīvotāju pašam sākt kaut ko darīt, lai uzlabotu situāciju, nevis kārtējo reizi iestrēgt diskusijās par vēlamo. Tieši mūsu ikdienas paradumi ir veids, kā mēs paši varam pasauli padarīt par labāku vai sliktāku vietu, kur dzīvot.
Zemes virsmas temperatūra kopš 20. gadsimta sākuma ir strauji augusi – pasaulē vidēji par 0,6 grādiem, Eiropā – vidēji par 0,95 grādiem pēc Celsija. Šīs sasilšanas ietekme ir jūtama jau tagad, un vairāki zinātnieki prognozē, ka šī tendence kļūs vēl izteiktāka.
«CO2 un citas siltumnīcas efekta gāzes (SEG) rodas dabā, tās aiztur atmosfēras siltumu. Ja to nebūtu, Zemes virsmas vidējā temperatūra būtu apmēram par 30 grādiem zemāka. Tādām it kā ikdienišķām darbībām kā, piemēram, mājokļa apkurināšana, braukšana ar automašīnu vai TV skatīšanās ir vajadzīga enerģija. Visbiežāk to iegūst, sadedzinot akmeņogles, naftas produktus un cita veida fosilo degvielu, un tas rada CO2 izmešu palielināšanos atmosfērā. Šis papildus daudzums, kas rodas cilvēka darbības rezultātā, saskaņā ar vairāku zinātnieku domām, izraisa pastiprinātu Zemes virsmas sasilšanu un klimata pārmaiņas,» teikts biedrības ziņojumā.
Balstoties uz pētījumiem, kas veikti līdz šim, zinātnieki iezīmē divas iespējamās notikumu attīstības tendences. Pirmkārt, ūdens līmenis okeānos un jūrās turpinās celties. Tas būtiski ietekmēs piekrastē, upju deltu apgabalos un piekrastes zemienēs dzīvojošos cilvēkus. Tā kā liela daļa Latvijas teritorijas atrodas pie Baltijas jūras, šīs pārmaiņas skars daudzus no mums. Otrkārt, tradicionālās augu un dzīvnieku sugas temperatūras maiņas ietekmē izzudīs vai arī migrēs uz citu teritoriju. Tas savukārt ietekmēs gan lauksaimniecību, gan dārzkopību. Saskaņā ar Jēlas universitātes pētījumu «Environmental Performance Index (EPI)», 2008. gadā Latvija bija astotā «zaļākā» valsts pasaulē. 2010. gadā publicētajos datos jau esam 21. vietā. Pētot, kas ir Latvijas vājie punkti, atklājas četri: Baltijas jūras kvalitāte un aizsardzība, CO2 un citu siltumnīcas efektu radošo gāzu izmeši, zemkopības radītais piesārņojums un slāpekļa oksīda un citu ozonu bojājošie izmeši.
Biedrība «homo ecos:» uzskata, ka Latvijai ir visas iespējas kļūt par zaļāko valsti pasaulē, ja vien ikviens no mums iesaistīsies. Reizēm tas nav viegli, jo trūkst apkārtējo atbalsta vai arī nav zināšanu, ko tieši darīt. «Tāpēc «10/10/10 – vispasaules zaļo darbu dienu» ir lieliska iespēja sākt mainīt savus paradumus – darīsim to visi, stāstīsim par to, ko darām un atbalstīsim viens otru. Lai arī Latvija ir zaļa, mēs varam padarīt to vēl zaļāku un darot to, arī ietaupīt un uzlabot savas dzīves kvalitāti,» tā biedrība.
«10/10/10 – vispasaules zaļo darbu dienas» akcijas pasākumi būs visdažādākā lieluma, rakstura, mēroga un formas. Tam ir jāatbilst tikai diviem kritērijiem: pasākumam ir jānotiek tieši 10. oktobrī un jāaicina cilvēkus pārdomāt savas ikdienas izvēles, lai samazinātu CO2 izmešu daudzumu atmosfērā. Tas var būt kopīgs velobrauciens, koku stādīšana, interesantu lietu pagatavošana no jau lietotām mantām, izglītojošas filmas skatīšanās, kopīgu pusdienu gatavošana no Latvijā ražotiem produktiem un citi.
Ja esat nolēmuši iesaistīties, sazinieties ar biedrību «homo ecos:». Aktivitātes koordinē Madara Peipiņa (madara.peipina@homoecos.lv, 26326333).
Plašāku informāciju meklējiet www.homoecos.lv (sadaļa 10/10/10) vai kampaņas centrālajā mājas lapā www.350.org.
«Tieši transporta līdzekļi ir tie, kas Latvijā rada vislielāko CO2 izmešu daudzumu. Tāpēc, kad vien tas ir iespējams, brauc ar velosipēdu vai sabiedrisko transportu. Tas ir lētāk, kā braukt ar auto. Ja tomēr izvēlies auto, paņem līdzi kaimiņu. Jo vairāk cilvēku mašīnā, jo mazāk CO2 izmešu atmosfērā. Ja par benzīnu vai dīzeļdegvielu maksāsiet visi kopā, tas būs arī lētāk. Siltini savu dzīvokli vai māju – nepietiekama energoefektivitāte mājokļos ir otrs galvenais CO2 izmešu veidotājs Latvijā. Siltinātā mājoklī tev pašam ziemā būs siltāk un tu no savas kabatas nemaksāsi par siltumu, kas vienkārši izkūp gaisā. Izslēdz gaismu vai elektroierīces, kad izej no mājām. Neatstāj televizorus, DVD atskaņotājus, datorus un stereosistēmas pa pusei izslēgtas un mobilā tālruņa lādētāju pieslēgtu. Tā tu parūpēsies gan par vidi, gan par savu maku. Rūpējoties, lai stand by lampiņa vienmēr būtu tumša, tu vari samazināt savu elektrības rēķinu pat par desmit procentiem,» rosina biedrība.
Tāpat tā iedzīvotājus aicina pirkt vietējas izcelsmes pārtikas produktus. Tā gan atbalstīsi vietējos ražotājus un zemniekus, gan samazināsi CO2 izmešu daudzumu, kas rodas, produktus atgādājot no tālām zemēm.
12.2 °C,
3.5 m/s,
75.7 % 
12.2 °C,
3.5 m/s,
75.7 %