2.3 °C, 3.3 m/s, 93.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāAizvadīta ikgadējā prokuroru sanāksme
Aizvadīta ikgadējā prokuroru sanāksme
13/02/2008

13. februārī kgadējā prokuroru sanāksmē gan ģenerālprokurors Jānis Maizītis, gan uzaicinātie viesi no tiesībsargājošajām iestādēm atzina, ka nepieciešamas izmaiņas Kriminālprocesa likumā (KPL) un citos speciālajos likumos, lai samazinātu uzsākto procesu skaitu.

13.februārī ikgadējā prokuroru sanāksmē gan
ģenerālprokurors Jānis Maizītis, gan uzaicinātie viesi no
tiesībsargājošajām iestādēm atzina, ka nepieciešamas izmaiņas
Kriminālprocesa likumā (KPL) un citos speciālajos likumos, lai
samazinātu uzsākto procesu skaitu.

Pagājušā gada laikā salīdzinājumā ar dažiem gadiem iepriekš, kad
vēl nebija stājies spēkā jaunais KPL, uzsākto kriminālprocesu
skaits ir katastrofāli pieaudzis, bet tas nebūt nenozīmē, ka arī
noziedzīgo nodarījumu skaits būtu pieaudzis. Jaunais KPL paredz
uzsākt kriminālprocesu arī daudzos tādos gadījumos, kad to pēc
būtības nevajadzētu darīt. Piemēram, ja laukos tiek atrasts miris
cilvēks bez vardarbīgas nāves pazīmēm, viņa nāvi jākonstatē ģimenes
ārstam, kas bieži vien nav pieejams. Policijai savukārt, lai
nozīmētu tiesu medicīnisko ekspertīzi, kas noteiktu nāves iemeslu,
ir jāuzsāk kriminālprocess, kas pēc tam gan tiek izbeigts.

Šādā veidā, kā arī uzsākot procesu par mazsvarīgām lietām
statistikas dati par uzsākto procesu skaitu, kā arī izbeigto lietu
skaitu tiek “pieaudzēti” un izskatās visai dīvaini.
Ģenerālprokurors informēja, ka iestrādes nepieciešamajiem likumu
grozījumiem jau ir un prokuratūra vēlētos panākt, ka līdz ar
izmaiņām policijai gadījumos, ja nav pieejams ģimenes ārsts, būtu
tiesības nosūtīt mirušās personas mirstīgās atliekas uz kādas
slimnīcas patoloģiju nodaļu nāves cēloņa noteikšanai, apejot
nepieciešamību uzsākt kriminālprocesu.

Maizītis sanāksmē uzsvēra, ka prokuroriem vairāk būtu jāizmanto
likumā noteiktās iespējas veikt resoriskās pārbaudes, bet procesu
uzsākt tikai gadījumos, ja acīmredzami ir aizdomas par noziedzīga
nodarījuma veikšanu. Viņš arī atzina, ka patlaban spēkā esošais KPL
nav sniedzis skaidrojumu resorisko pārbaužu veikšanas
nepieciešamībai, tādēļ arī pērn šīs iespējas bieži nav
izmantotas.

Pēc prokuratūras vadītāja domām, ir jāizstrādā vienoti kritēriji
procesa uzsākšanai, lai tos varētu izmantot visas tiesībsargājošās
iestādes. Prokuratūra arī uzskata, ka likumā jānorāda minimālās
robežas, piemēram, zādzībās, par kādām var uzsākt procesu.

Sanāksmē šodien nelielu uzrunu teica arī Valsts policijas
priekšnieks Aldis Lieljuksis, kurš atzina, ka KPL policijas darbu
ir tikai apgrūtinājis. Viņš pastāstīja kādu piemēru no vizītes kādā
lauku policijas iecirknī, kur seifā “gulējušas” tik daudzas
neizmeklētas lietas, galvenokārt par cietušajam nodarītajiem
zaudējumiem ļoti mazā apmērā. Vienā šādā lietā nodarītie zaudējumi
bijuši 3,99 lati. Pēc Liejukša domām, beidzot jāķeras klāt smago
noziegumu kvalitatīvai izmeklēšanai, šāda tipa mazsvarīgās lietas
atstājot vispār bez izmeklēšanas.

Pagājušajā gadā vidēji mēnesī tika uzsākti 4750 kriminālprocesi,
bet atteikums uzsākt procesu bijis 4770 reižu. Maizītis atzina, ka
joprojām likumdošana šajā jomā nav sakārtota un KPL savu mērķi nav
sasniedzis.

Par lielo uzsākto kriminālprocesu skaitu sanāksmē runāja arī
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP), kurš pauda vēlēšanos uzzināt,
cik no šiem uzsāktajiem procesiem ir bijuši pamatoti un likumīgi.
Viņš esot izrēķinājis, ka, raugoties no statistikas rādītājiem,
pagājušajā gadā kāds kriminālprocess ir uzsākts pret katru
36.Latvijas iedzīvotāju. Viņaprāt, patlaban trūkst politikas
plānošanas dokumenta par ilgtermiņa stratēģiju gan prokuratūras,
gan tieslietu sistēmas iestāžu attīstības iespējām.

 www.LETA.lv