23.2 °C, 3 m/s, 62.5 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāAKKA/LAA: Mūzikas atskaņošanai licence vajadzīga katrā darbavietā
AKKA/LAA: Mūzikas atskaņošanai licence vajadzīga katrā darbavietā
29/05/2012

Lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma licenci, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas Autoru apvienības (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra Dombrovska un AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Briģis.

Lai atskaņotu mūziku gan darbavietā, gan citās publiskās
vietās, uzņēmumiem nepieciešams saņemt mūzikas publiskā izpildījuma
licenci, intervijā biznesa portālam «Nozare.lv» norādīja
Autortiesību un komunicēšanas konsultāciju aģentūras un Latvijas
Autoru apvienības (AKKA/LAA) Muzikālo darbu nodaļas vadītāja Ināra
Dombrovska un AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciālists Reinis
Briģis.

Dombrovska norādīja, ka prasība par publiskā mūzikas atskaņojuma
licenci balstīta Autortiesību likuma publiskā izpildījuma
definīcijā, kas nosaka, ka ikvienam mūzikas atskaņojumam ārpus
ierastā ģimenes loka ir jābūt izņemtai licencei.

«Līdz ar to likums mūzikas darbu izmantotājiem nosaka pienākumu
nākt un izņemt licenci, jo AKKA/LAA nav ražotne, kas izvēlas, kam
piedāvāt savu preci. Tieši pretēji – visi, kas plāno publiskā telpā
atskaņot mūziku, ir mūsu potenciālie sadarbības partneri,»
paskaidroja Dombrovska.

Dombrovska paskaidroja, ka kopš 2006. gada Eiropas Savienības
tiesas sprieduma arī viesnīcas viesu istabiņa ir atzīstama par
publiskā izpildījuma vietu. Līdz ar to mūzikas atskaņošanai
viesnīcas numuros nepieciešama licence, kuras maksa ir 40 santīmi
par vienu viesnīcas numuriņu gada ceturksnī jeb 1,60 lati par vienu
istabiņu gadā.

Savukārt darbavietās maksa ir atkarīga no strādājošo skaita. Ja
strādājošo skaits ir no viena līdz pieciem cilvēkiem, tad maksājums
ir pieci lati gadā. Salīdzinājumam, ja uzņēmumā ir no 600 līdz 1000
strādājošo, tad gada maksājums ir 70 lati. Vidējā regulārajā
birojā, kurā strādā no 21 līdz 30 cilvēkiem, gada maksa ir 20
lati.

Gadījumos, ja uzņēmums neizņem publisko mūzikas atskaņošanas
licenci, AKKA/LAA tiesīga vērsties ar iesniegumu policijā, kas
konstatē administratīvo pārkāpumu.

«Kopš pagājušā gada administratīvais sods ir mainīts, un pašreiz
tie ir ne mazāk kā 500 lati juridiskai personai par mūzikas
publisko izpildījumu bez licences. Sods ir no 500 latiem līdz 5000
latu,» norādīja Dombrovska.

AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja atzina, ka ar katru
gadu aizvien vairāk uzņēmēju ir izņēmuši licenci bez atgādināšanas.
Uzņēmēju informētība ir kļuvusi labāka.

Atbildot uz jautājumu par nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»
– «Tēvzemei un brīvībai»/LNNK iniciatīvu, kura Saeimā iesniegusi
priekšlikumus grozījumiem Autortiesību likumā, paredzot, ka radio
programmu atskaņošana nav uzskatāma par publisku izpildījumu,
Briģis norādīja, ka apvienība acīmredzot nav informēta, ka autora
tiesības saņemt atlīdzību gan par publisko izpildījumu, gan
raidīšanu ēterā Autortiesību likumā pārņemtas no Bernes
konvencijas. Autortiesību likuma grozīšana šādā veidā būtu pretrunā
ar Bernes konvenciju, un Latvijai būtu pie reizes jāiesaka vai nu
grozīt pašu konvenciju, vai būtu no tās jāizstājas. Izstāties no
Bernes nozīmētu to pašu, ko izstāties no civilizētās pasaules.

Pērn AKKA/LAA muzikālo darbu nodaļa par mūzikas publisko
izpildījumu iekasējusi 1,17 miljonus latu, kas ir par 37 000 latu
vairāk nekā 2010. gadā, norādīja Dombrovska.

Briģis piebilda, ka pagājušais gads AKKA/LAA ir bijis
labvēlīgāks nekā iepriekšējie gadi. Esot jūtama ekonomiskā
atkopšanās, tāpēc 2011. gads ir parādījis labus rezultātus un
kopumā atzīmējams kā ceturtais labākais gads.

LAA dibināta 1993. gadā, bet AKKA – 1994. gadā. Savukārt 2004.
gada 2. septembrī abas organizācijas apvienojušās. AKKA/LAA apvieno
muzikālo, literāro, dramatisko, vizuālo un audiovizuālo darbu
autorus, kuri kopā, kolektīvā pārvaldījumā īsteno savas mantiskās
tiesības un veido sadarbību starp autoriem un viņu darbu
izmantotājiem, lai nodrošinātu darbu izmantotājiem ērtu iespēju
likumīgi izmantot autoru darbus un autoriem saņemt par to
autoratlīdzību.

Biedrība ir nevalstiska organizācija, un tās darbību vada pašu
autoru vēlēta padome. Biedrības padome ievēlēta 2010. gada 29.
jūlijā, un padomes priekšsēdētājas amatā patlaban ir Māra Zālīte,
savukārt izpilddirektores amatā ir Inese Paklone.

AKKA/LAA pārstāv vairāk nekā 4500 Latvijas autoru un vairāk nekā
četrus miljonus ārvalstu autoru un administrē viņu tiesības
Latvijā.

AKKA/LAA 2011. gadā par autoru darbu izmantojumu Latvijā un
ārvalstīs iekasēja 2,91 miljonu latu, savukārt 2010. gadā – 2,82
miljonus latu.

LETA