14 °C, 3.6 m/s, 91.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāANO pārstāvji vērtē bēgļu uzņemšanu Jelgavā
ANO pārstāvji vērtē bēgļu uzņemšanu Jelgavā
27/08/2019

«Jelgava ir pozitīvais piemērs bēgļu uzņemšanas jautājumā – lai gan tā šobrīd ir tikai viena ģimene, redzam veiksmīgu integrāciju, kas panākta stratēģiski pareizas rīcības rezultātā,» šonedēļ vizītes laikā Jelgavā atzina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Bēgļu aģentūras Ziemeļeiropas Reģionālās pārstāvniecības Integrācijas programmas pārstāvis Karolis Žibas un ANO Bēgļu aģentūras reģionālais koordinators Marčels Koluns.

Bēgļu ģimene no Sīrijas Jelgavā uzņemta 2017.
gadā – tad ar valsts atbalstu tika īstenots pilotprojekts, kura
laikā Latvijā tika atbalstītas vairākas bēgļu ģimenes, tostarp
viena Jelgavā. Ņemot vērā, ka šobrīd bēgļu ģimene – mamma, tētis un
četri bērni – ir veiksmīgi integrējusies pilsētā, ANO pārstāvji
devās vizītē, lai redzētu pašvaldības izvēlēto integrācijas modeli.
«Katrā valstī un pašvaldībā, kura pieņem izaicinājumu uzņemt bēgļu
ģimenes, veido atšķirīgus integrācijas modeļus un tas ir saprotams
– kādā no vietām tie ir daži cilvēki, kamēr citviet tūkstošiem.
Jelgavas pilsētas piemērs, lai gan šobrīd uzņemta tikai viena
ģimene, mums interesē veiksmīga rezultāta dēļ – cilvēki šeit ir
iejutušies –, tātad ir izvēlēts stratēģiski veiksmīgs modelis. Pēc
mūsu novērojumiem, tas noticis pateicoties tam, ka Jelgavā efektīvi
savienoti gan valsts, gan pašvaldības atbalsta mehānismi. Tāpat
liels ieguvums ir pašvaldības iniciatīva un individuāla pieeja
meklējot risinājumus,» uzsver eksperti, norādot: Jelgava ir viena
no retajām pašvaldībām Latvijā ārpus Rīgas, kura uzņēmusi pie sevis
bēgļu ģimeni.

Jāpiebilst, ka vizītes laikā viesošanās
notika Karameļu darbnīcā, kur nodarbināts sīriešu ģimenes tēvs
Alvans.Viens no ANO pārstāvjus interesējošiem jautājumiem bija
darba devēja pieredze, kas bieži vien ir klupšanas akmens
integrācijas procesā. «Jāatzīst, ka sākums nebija viegls – valodas
barjera un mentalitātes īpatnības bija izaicinājums. Ņemot vērā, ka
darbinieks runāja tikai arābu valodā, sazināties nācās ar «google»
tulkotāja palīdzību un zīmju valodu. Neskatoties uz grūtībām,
kolektīvs uzņēma jauno darbinieku un pamazām mācījāmies
sadarboties,» norāda Karameļu darbnīcas valdes locekle Ilze
Prižeivote, papildinot, ka paralēli līdzcilvēki labprāt palīdzēja
arī bēgļu ģimenei praktiski iejusties Jelgavā.

Pašvaldības pārstāvji iepazīstināja ANO
pārstāvjus arī ar pilsētas sniegto atbalstu – tā ir gan sociālā
palīdzība, gan palīdzība ar darba atrašanu un bērnu iekārtošanu
izglītības iestādēs. Eksperti pārrunāja arī izaicinājumus –
likumdošanas nepilnības, kas radīja grūtības sniegt atbalstu. Pats
Alvans, kura ģimene iepriekš no mobilizētās teritorijas Sīrijā bija
devusies uz Grieķiju un vēlāk Turciju, atzina, ka ir ļoti pateicīgs
par Jelgavā saņemto atbalstu. «Tā ir sajūta, kad tu esi
pieklauvējis pie 15 durvīm, un beidzot vienas no tām ir atvērušās.
Vislielākā pateicība līdzcilvēkiem – darba devējai, pašvaldības
pārstāvjiem, kolēģiem –, kuriem bija pacietība palīdzēt un skaidrot
šķietami saprotamas lietas,» tā viņš.

Jāpiebilst, ka ģimenes vecākie bērni –
meitene un puisis – šobrīd pabeiguši mācības Jelgavas Amatu
vidusskolā. Jauniete apguva frizieres, bet viņas brālis – pavāra
profesiju. Jauniešu māsa šogad uzsāks mācības Jelgavas Amatu
vidusskolā, bet jaunākais ģimenes bērniņš turpinās gaitas
pirmsskolas izglītības iestādē.

Foto: Ivars Veiliņš/ «Jelgavas Vēstnesis»