Šodien tiek atzīmēta Pūpolsvētdiena, kas kristīgajā pasaulē ievada Kluso nedēļu. Kāds šajā dienā dodas uz dievnamu, cits mājās nes pūpolus un jau agri no rīta cenšas nopērt ar tiem visus mājiniekus, saucot: «Slimība ārā, veselība iekšā!»; «Vesels kā pūpols!»; «Apaļš kā pūpols!»
Ritma Gaidamoviča
Kristietībā šo dienu sauc par Palmu svētdienu, un tā savu nosaukumu ieguvusi no palmu zariem, kas šajā svētdienā baznīcās pirms galvenās Mises tiek svētīti. Pie mums, kur palmas neaug, to vietā svētī pūpolus, kas ir pirmie zaļojošie zariņi pavasarī. Tāpēc latvieši šo svētdienu sauc par Pūpolsvētdienu. Jāteic, ka arī tirgotāji Pūpolsvētdienai gatavojas, proti, jau visu nedēļu dažādās pilsētas tirdzniecības vietās iegādājami lielāki un mazāki pūpoli, kas sasieti dažāda izmēra buntītēs. Cenas – sākot no 10 līdz pat 60 santīmiem. Tirgotāji atzīst, ka cenas mazliet kritušās, tāpēc buntīte pūpolu pa kabatai noteikti būs visiem. Portāla www.jelgavasvetsnesis.lv uzrunātie tirgotāji atzīst, ka visu nedēļu ar pūpolu tirgošanu gājis švaki, bet brīvdienās, kā jau katru gadu pirms Pūpolsvētdienas, tiem liela piekrišana. Kāds grib tos paņemt līdzi uz baznīcu, cits nopērk buntītes, ko aizvest uz kapiem, cits ar tiem vēlas nopērt mājiniekus. Tā darot arī paši tirgotāji – svētdienā pirms došanās uz tirgus iepērti tiek visi ģimenes locekļi. Tā jau esot neatņemama tradīcija un neviens nedusmojas, ja agrāk pamodināts.
Ar Pūpolsvētdienu saistās dažādi tautas ticējumi: Pūpoldienas rītā katrs cenšas agrāk piecelties un ar pūpoliem tos, kas vēl gultā, piepērt, lai dabūtu no tiem par soda maksu Lieldienas rītā olas. Pie pēršanas dzied tā: «Virbu, varbu olas, olas, olas vidū, pūpols apkārt.» Jāatceras, ka Pūpolsvētdienā nedrīkst nest neko no meža, citādi vasarā čūskas nāks mājās. Pūpolsvētdienā vāra zirņu biezputru, lai nākamo gadu laba raža ar aitām. Ja Pūpolsvētdienas rītā, saulei lecot, mazgā muti upē, tad paliks skaists. Lai nebūtu bailes no pērkona, tad Pūpoldienā jāapēd viens pumpuriņš no pūpola.
Priecīgu Pūpolsvētdienu!
Foto: Ivars Veiliņš