-7.6 °C, 0.9 m/s, 86.5 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāApdrošināšanu sāk uztvert kā drošības tīklu
Apdrošināšanu sāk uztvert kā drošības tīklu
23/01/2010

Lai gan ievērojami samazinājusies iedzīvotāju maksātspēja, apdrošināšanas kompānijas norāda – pērn noslēgto apdrošināšanas līgumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav samazinājies. Tiesa, summas, par kādām apdrošina, ir sarukušas, tomēr apdrošinātāji ir vienisprātis – iedzīvotāju izpratne par apdrošināšanas nozīmi ir uzlabojusies un viņi daudz atbildīgāk izturas pret savu īpašumu, mantu, veselību, atlicinot naudu polisei pat tad, ja jāatsakās no kādas ikdienā nepieciešamas lietas.

Ilze Knusle-Jankevica

Lai gan ievērojami samazinājusies iedzīvotāju maksātspēja,
apdrošināšanas kompānijas norāda – pērn noslēgto apdrošināšanas
līgumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav
samazinājies. Tiesa, summas, par kādām apdrošina, ir sarukušas,
tomēr apdrošinātāji ir vienisprātis – iedzīvotāju izpratne par
apdrošināšanas nozīmi ir uzlabojusies un viņi daudz atbildīgāk
izturas pret savu īpašumu, mantu, veselību, atlicinot naudu polisei
pat tad, ja jāatsakās no kādas ikdienā nepieciešamas
lietas.

Apdrošināšana ir kā spogulis, kurā var redzēt, kas notiek pasaulē,
valstī. Pirms dažiem gadiem, strauji attīstoties būvniecībai,
pieauga pieprasījums pēc būvniecības risku apdrošināšanas, līdz ar
kreditēšanas uzplaukumu attīstījās arī nekustamā īpašuma
apdrošināšana, vienulaik ļoti pieprasīta bija veselības
apdrošināšana, kas bija teju vai neatņemama darba līguma
sastāvdaļa. Nu situācija ir mainījusies.
Aptaujāto apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka pēdējā
laikā būtiski mainījusies iedzīvotāju attieksme pret apdrošināšanu
un viņi beidzot sāk saprast, ka tas varbūt būs vienīgais veids, kā
izķepuroties no nelaimes.

Vairāk apdrošina auto un īpašumu

Jau ilgāku laiku Latvijā un tostarp Jelgavā vispieprasītākie
pakalpojumi ir automašīnu (OCTA un «Kasko») un nekustamā īpašuma
apdrošināšana. Tas saistīts ar normatīvo aktu un kredītiestāžu vai
līzinga kompāniju nosacījumiem, kas uzliek par pienākumu iegādāties
apdrošināšanu. Tomēr iezīmējas arī šā laika un situācijas diktētas
tendences. «Ja runājam par automašīnu apdrošināšanu, klienti
aizvien labprātāk izvēlas īstermiņa maksājumus, kaut arī sanāk
pārmaksāt. Vēl daļa klientu ziemā ar automašīnu nebrauc un arī
apdrošināšanu, īpaši «Kasko», nepērk. Toties pieaudzis to klientu
skaits, kuri apdrošina iedzīvi – tā kā, pērkot mājokli uz kredīta,
obligāta prasība ir īpašuma apdrošināšana, agrāk vairums
piedāvājumā neiedziļinājās un izvēlējās lētāko, apdrošinot tikai
mājokļa sienas. Nu, pieaugot zādzību skaitam, arvien vairāk klientu
izvēlas apdrošināt arī iedzīvi,» stāsta apdrošināšanas kompānijas
«If apdrošināšana» pārstāve Līga Lētiņa.

Klienti interesējas paši
Iespējams, šajā laikā, kad situācija valstī ir nestabila, daudzi
tieši apdrošināšanu uzskata kā drošības tīklu situācijā «ja nu». Ja
kādreiz, deviņdesmitajos gados, apdrošināšanas aģenti gāja pie
klientiem uz mājām un centās pārdot polises, tad tagad klienti nāk
paši, interesējas un meklē izdevīgāko piedāvājumu. Arī
apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka klienti arvien vairāk
interesējas par piedāvāto pakalpojumu niansēm – pret kādiem riskiem
apdrošina konkrētais piedāvājums, kādos gadījumos tiek izmaksāta
atlīdzība, cik lielā apmērā un cik ilgā laikā. Viņuprāt, cilvēki
sākuši rūpīgāk plānot ģimenes budžetu un saprot, ka var rasties
situācija, kas prasa papildu izdevumus, bet šobrīd reti kuram ir
brīvi līdzekļi.
«Gjensidige Baltic» Jelgavas filiāles vadītāja Indra Lāčplēse
norāda, ka jelgavnieki ar pietiekami lielu atbildību
izturas pret savu īpašumu, mantu un veselību, tāpēc arī
rūpīgāk izvēlas, ko un pret kādiem riskiem apdrošināt. «Cilvēki
arvien vairāk izvērtē, kas var radīt zaudējumus un apdraudēt viņu
īpašumu – vai tā ir uguns, kaimiņu bezatbildība, trešo personu
prettiesiska rīcība jeb ielaušanās un zādzība – un cenšas
nodrošināties pret šīm situācijām. Cilvēki baidās palikt bezspēcīgi
un nokļūt situācijā, kad nav līdzekļu, lai atjaunotu mitekli vai
saremontētu transporta līdzekli,» savos novērojumos dalās
I.Lāčplēse. Varbūt ne tik strauji kā iedzīves apdrošināšana, bet
pieaug arī pieprasījums pēc civiltiesiskās atbildības
apdrošināšanas, kas sedz mājokļa īpašnieka radītus zaudējumus
trešajām personām, piemēram, ja gadījies nopludināt kaimiņus. Tāpēc
arī noslēgto līgumu skaits nesarūk, vien pieaug īstermiņa maksājumu
skaits, jo rocība teju katram kļuvusi mazāka.

Apdrošina arī ķermeņa daļas
Apdrošinātāji novērojuši, ka arvien biežāk cilvēki vēlas apdrošināt
arī citas lietas, kam viņu acīs ir kāda īpaša vērtība. Pieprasīta
ir mākslas darbu, piemēram, vērtīgu gleznu, mājdzīvnieku ar
ciltsrakstiem apdrošināšana, bet ne visas kompānijas to
uzņemas.
Tomēr jāsaka, ka palēnām arī Latvijā ienāk pasaules prakse
apdrošināt dažādas ekskluzīvas lietas, piemēram, ķermeņa daļas, ar
kurām pelna naudu. Tas, ka citviet pasaulē slavenības apdrošina
savas ķermeņa daļas, nevienu neizbrīna – piemēram, futbolisti
Deivids Bekhems un Krištianu Ronaldu ir apdrošinājuši savas kājas,
degustētāji un vīnziņi apdrošina mēli un degunu. Arī Jelgavā
fiksēts viens gadījums, kad klients, profesionāls pianists,
vēlējies apdrošināt savus pirkstus. Tas viņam arī izdevies, tomēr
kompānijas atzīst, ka šāda veida gadījumi tiek rūpīgi izvērtēti un
biežāk tomēr klientiem tiek atteikts.
Interesanti, ka Latvijā jau vairākus gadus tiek apdrošināts
Brīvības piemineklis – gan pret visu veidu riskiem, piemēram, pret
ugunsnelaimi, dūmu, vētras, krusas, plūdu un mehānisko transporta
līdzekļu iedarbību, šķidrumu noplūdi no bojātiem cauruļvadiem,
zemes noslīdējumiem un iegruvumiem, ļaunprātīgu bojāšanu, bet
pēdējos gados pievienots arī tāds nodarījums kā apgānīšana.
Savukārt viena no Jelgavas vērtīgākajām ēkām – Jelgavas pils –
apdrošināta netiek. «Cik zinu, Jelgavas pils nav tikusi
apdrošināta, jo šādiem mērķiem budžetā nauda netiek paredzēta,»
norāda LLU Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inta Āne.

Veselības apdrošināšana – nerentabla?
Pērn tieši veselības apdrošināšana bijusi tā joma, kurā pieaudzis
izmaksu skaits, un «If apdrošināšana» valdes locekle Dace Ivaska to
paguvusi jau nodēvēt par nerentablu un zaudējumus nesošu. Viņa
norāda, ka pērn veselības nozarē krietni saruka valsts finansējums,
bet klienti savukārt aktīvāk izmantoja polises, un tas radīja
strauju izmaksu kāpumu.
Līdz ar to šogad daudzas kompānijas apdomā, vai turpmāk piedāvāt šo
pakalpojumu, īpaši ņemot vērā valdības uzstādījumu, kas, taupot
līdzekļus, valsts un pašvaldību iestādēm aizliedz apdrošināt
darbinieku veselību. Tomēr ir arī kompānijas, kas tieši tagad,
reaģējot uz situāciju, plāno paplašināt piedāvājumu spektru un
izstrādāt jaunus privātpersonu veselības apdrošināšanas moduļus.
«Pēdējā laikā īpaši pieaug interese par veselības apdrošināšanu,
tāpēc nolēmām pārstrādāt pakalpojuma modeli tā, lai klientiem
varētu piedāvāt to, ko viņi vēlas, nevis tikai apmaksāt pacienta
iemaksas,» tā «Balvas» Zemgales reģionālā centra vadītāja Inese
Zeltiņa. «Ergo» Jelgavas filiāles vadītājas Ilzes Pūces novērojumi
liecina – cilvēkiem vairāk rūp, lai polise nodrošinātu atbalstu
smagu un negaidītu saslimšanu gadījumos, nevis «ekstras», piemēram,
rehabilitāciju, sporta nodarbības, zobārstniecību.

Biznesa zemūdens akmeņi
Lai gan apdrošināšanas kompānijas norāda, ka pēdējos gados
atlīdzībās izmaksātās summas mērāmas miljonos, nav noslēpums, ka
patiesībā tās nav ieinteresētas izmaksāt atlīdzības, tāpat arī
noslēgt līgumus gadījumos, kad iepriekš paredzams, ka atlīdzība būs
jāizmaksā. Piemēram, reti kura kompānija apņemsies apdrošināt māju,
kas atrodas upes krastā, pret plūdiem, ja zināms, ka katru otro
pavasari upe iziet no krastiem. Tāpēc klientiem jābūt jo īpaši
uzmanīgiem, aizpildot pieteikumu par atlīdzību – kompānija meklēs
vismazāko ieganstu, lai atteiktu. Vairāki cilvēki, kas vēlējās
palikt anonīmi, laikrakstam «Jelgavas Vēstnesis» apstiprināja, ka
ir sastapušies ar apdrošināšanas kompāniju negodprātīgu rīcību un
nevēlēšanos izmaksāt atlīdzību. Piemēram, kādam jelgavniekam ceļā
nolūza automašīnas ritenis, bet apdrošinātājs atteica atlīdzību,
norādot, ka pirms brauciena bija jāpārliecinās, vai spēkrats ir
braukšanas kārtībā.

Iepirkumu sarakstā – arī apdrošināšana
Apdrošinātāji par nākotni runā negribīgi un daudzi vispār atsakās
no jebkādām prognozēm, norādot, ka viss atkarīgs no kredītiestāžu
politikas, iekšzemes kopprodukta rādītājiem un ekonomiskajām un
iekšpolitiskajām norisēm valstī. Daži tomēr saskata virzienu, kurā
apdrošināšanai būtu jāiet, proti, tā nākotnē kļūs teju vai par
pamatpreci, kurai katrā uzņēmumā un mājsaimniecībā budžetā tiks
atvēlēti līdzekļi. «Manuprāt, to veicinās cilvēki, kuri tagad ir
devušies prom no Latvijas un dzīvo valstīs, kur apdrošināšana ir
pavisam citā līmenī nekā pie mums. Līdz ar viņu atgriešanos palēnām
izmainīsies sabiedrības attieksme pret apdrošināšanu un cilvēki
beidzot sapratīs, ka ne jau bankai to vajag, bet pašiem,»
pārliecināta I.Zeltiņa.