Lai gan ievērojami samazinājusies iedzīvotāju maksātspēja, apdrošināšanas kompānijas norāda – pērn noslēgto apdrošināšanas līgumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, nav samazinājies. Tiesa, summas, par kādām apdrošina, ir sarukušas, tomēr apdrošinātāji ir vienisprātis – iedzīvotāju izpratne par apdrošināšanas nozīmi ir uzlabojusies un viņi daudz atbildīgāk izturas pret savu īpašumu, mantu, veselību, atlicinot naudu polisei pat tad, ja jāatsakās no kādas ikdienā nepieciešamas lietas.
Ilze Knusle-Jankevica
Apdrošināšana ir kā spogulis, kurā var redzēt, kas notiek pasaulē, valstī. Pirms dažiem gadiem, strauji attīstoties būvniecībai, pieauga pieprasījums pēc būvniecības risku apdrošināšanas, līdz ar kreditēšanas uzplaukumu attīstījās arī nekustamā īpašuma apdrošināšana, vienulaik ļoti pieprasīta bija veselības apdrošināšana, kas bija teju vai neatņemama darba līguma sastāvdaļa. Nu situācija ir mainījusies. Aptaujāto apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka pēdējā laikā būtiski mainījusies iedzīvotāju attieksme pret apdrošināšanu un viņi beidzot sāk saprast, ka tas varbūt būs vienīgais veids, kā izķepuroties no nelaimes. Vairāk apdrošina auto un īpašumu Jau ilgāku laiku Latvijā un tostarp Jelgavā vispieprasītākie pakalpojumi ir automašīnu (OCTA un «Kasko») un nekustamā īpašuma apdrošināšana. Tas saistīts ar normatīvo aktu un kredītiestāžu vai līzinga kompāniju nosacījumiem, kas uzliek par pienākumu iegādāties apdrošināšanu. Tomēr iezīmējas arī šā laika un situācijas diktētas tendences. «Ja runājam par automašīnu apdrošināšanu, klienti aizvien labprātāk izvēlas īstermiņa maksājumus, kaut arī sanāk pārmaksāt. Vēl daļa klientu ziemā ar automašīnu nebrauc un arī apdrošināšanu, īpaši «Kasko», nepērk. Toties pieaudzis to klientu skaits, kuri apdrošina iedzīvi – tā kā, pērkot mājokli uz kredīta, obligāta prasība ir īpašuma apdrošināšana, agrāk vairums piedāvājumā neiedziļinājās un izvēlējās lētāko, apdrošinot tikai mājokļa sienas. Nu, pieaugot zādzību skaitam, arvien vairāk klientu izvēlas apdrošināt arī iedzīvi,» stāsta apdrošināšanas kompānijas «If apdrošināšana» pārstāve Līga Lētiņa.
Klienti interesējas paši Iespējams, šajā laikā, kad situācija valstī ir nestabila, daudzi tieši apdrošināšanu uzskata kā drošības tīklu situācijā «ja nu». Ja kādreiz, deviņdesmitajos gados, apdrošināšanas aģenti gāja pie klientiem uz mājām un centās pārdot polises, tad tagad klienti nāk paši, interesējas un meklē izdevīgāko piedāvājumu. Arī apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka klienti arvien vairāk interesējas par piedāvāto pakalpojumu niansēm – pret kādiem riskiem apdrošina konkrētais piedāvājums, kādos gadījumos tiek izmaksāta atlīdzība, cik lielā apmērā un cik ilgā laikā. Viņuprāt, cilvēki sākuši rūpīgāk plānot ģimenes budžetu un saprot, ka var rasties situācija, kas prasa papildu izdevumus, bet šobrīd reti kuram ir brīvi līdzekļi. «Gjensidige Baltic» Jelgavas filiāles vadītāja Indra Lāčplēse norāda, ka jelgavnieki ar pietiekami lielu atbildību izturas pret savu īpašumu, mantu un veselību, tāpēc arī rūpīgāk izvēlas, ko un pret kādiem riskiem apdrošināt. «Cilvēki arvien vairāk izvērtē, kas var radīt zaudējumus un apdraudēt viņu īpašumu – vai tā ir uguns, kaimiņu bezatbildība, trešo personu prettiesiska rīcība jeb ielaušanās un zādzība – un cenšas nodrošināties pret šīm situācijām. Cilvēki baidās palikt bezspēcīgi un nokļūt situācijā, kad nav līdzekļu, lai atjaunotu mitekli vai saremontētu transporta līdzekli,» savos novērojumos dalās I.Lāčplēse. Varbūt ne tik strauji kā iedzīves apdrošināšana, bet pieaug arī pieprasījums pēc civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas, kas sedz mājokļa īpašnieka radītus zaudējumus trešajām personām, piemēram, ja gadījies nopludināt kaimiņus. Tāpēc arī noslēgto līgumu skaits nesarūk, vien pieaug īstermiņa maksājumu skaits, jo rocība teju katram kļuvusi mazāka.
Apdrošina arī ķermeņa daļas Apdrošinātāji novērojuši, ka arvien biežāk cilvēki vēlas apdrošināt arī citas lietas, kam viņu acīs ir kāda īpaša vērtība. Pieprasīta ir mākslas darbu, piemēram, vērtīgu gleznu, mājdzīvnieku ar ciltsrakstiem apdrošināšana, bet ne visas kompānijas to uzņemas. Tomēr jāsaka, ka palēnām arī Latvijā ienāk pasaules prakse apdrošināt dažādas ekskluzīvas lietas, piemēram, ķermeņa daļas, ar kurām pelna naudu. Tas, ka citviet pasaulē slavenības apdrošina savas ķermeņa daļas, nevienu neizbrīna – piemēram, futbolisti Deivids Bekhems un Krištianu Ronaldu ir apdrošinājuši savas kājas, degustētāji un vīnziņi apdrošina mēli un degunu. Arī Jelgavā fiksēts viens gadījums, kad klients, profesionāls pianists, vēlējies apdrošināt savus pirkstus. Tas viņam arī izdevies, tomēr kompānijas atzīst, ka šāda veida gadījumi tiek rūpīgi izvērtēti un biežāk tomēr klientiem tiek atteikts. Interesanti, ka Latvijā jau vairākus gadus tiek apdrošināts Brīvības piemineklis – gan pret visu veidu riskiem, piemēram, pret ugunsnelaimi, dūmu, vētras, krusas, plūdu un mehānisko transporta līdzekļu iedarbību, šķidrumu noplūdi no bojātiem cauruļvadiem, zemes noslīdējumiem un iegruvumiem, ļaunprātīgu bojāšanu, bet pēdējos gados pievienots arī tāds nodarījums kā apgānīšana. Savukārt viena no Jelgavas vērtīgākajām ēkām – Jelgavas pils – apdrošināta netiek. «Cik zinu, Jelgavas pils nav tikusi apdrošināta, jo šādiem mērķiem budžetā nauda netiek paredzēta,» norāda LLU Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inta Āne.
Veselības apdrošināšana – nerentabla? Pērn tieši veselības apdrošināšana bijusi tā joma, kurā pieaudzis izmaksu skaits, un «If apdrošināšana» valdes locekle Dace Ivaska to paguvusi jau nodēvēt par nerentablu un zaudējumus nesošu. Viņa norāda, ka pērn veselības nozarē krietni saruka valsts finansējums, bet klienti savukārt aktīvāk izmantoja polises, un tas radīja strauju izmaksu kāpumu. Līdz ar to šogad daudzas kompānijas apdomā, vai turpmāk piedāvāt šo pakalpojumu, īpaši ņemot vērā valdības uzstādījumu, kas, taupot līdzekļus, valsts un pašvaldību iestādēm aizliedz apdrošināt darbinieku veselību. Tomēr ir arī kompānijas, kas tieši tagad, reaģējot uz situāciju, plāno paplašināt piedāvājumu spektru un izstrādāt jaunus privātpersonu veselības apdrošināšanas moduļus. «Pēdējā laikā īpaši pieaug interese par veselības apdrošināšanu, tāpēc nolēmām pārstrādāt pakalpojuma modeli tā, lai klientiem varētu piedāvāt to, ko viņi vēlas, nevis tikai apmaksāt pacienta iemaksas,» tā «Balvas» Zemgales reģionālā centra vadītāja Inese Zeltiņa. «Ergo» Jelgavas filiāles vadītājas Ilzes Pūces novērojumi liecina – cilvēkiem vairāk rūp, lai polise nodrošinātu atbalstu smagu un negaidītu saslimšanu gadījumos, nevis «ekstras», piemēram, rehabilitāciju, sporta nodarbības, zobārstniecību.
Biznesa zemūdens akmeņi Lai gan apdrošināšanas kompānijas norāda, ka pēdējos gados atlīdzībās izmaksātās summas mērāmas miljonos, nav noslēpums, ka patiesībā tās nav ieinteresētas izmaksāt atlīdzības, tāpat arī noslēgt līgumus gadījumos, kad iepriekš paredzams, ka atlīdzība būs jāizmaksā. Piemēram, reti kura kompānija apņemsies apdrošināt māju, kas atrodas upes krastā, pret plūdiem, ja zināms, ka katru otro pavasari upe iziet no krastiem. Tāpēc klientiem jābūt jo īpaši uzmanīgiem, aizpildot pieteikumu par atlīdzību – kompānija meklēs vismazāko ieganstu, lai atteiktu. Vairāki cilvēki, kas vēlējās palikt anonīmi, laikrakstam «Jelgavas Vēstnesis» apstiprināja, ka ir sastapušies ar apdrošināšanas kompāniju negodprātīgu rīcību un nevēlēšanos izmaksāt atlīdzību. Piemēram, kādam jelgavniekam ceļā nolūza automašīnas ritenis, bet apdrošinātājs atteica atlīdzību, norādot, ka pirms brauciena bija jāpārliecinās, vai spēkrats ir braukšanas kārtībā.
Iepirkumu sarakstā – arī apdrošināšana Apdrošinātāji par nākotni runā negribīgi un daudzi vispār atsakās no jebkādām prognozēm, norādot, ka viss atkarīgs no kredītiestāžu politikas, iekšzemes kopprodukta rādītājiem un ekonomiskajām un iekšpolitiskajām norisēm valstī. Daži tomēr saskata virzienu, kurā apdrošināšanai būtu jāiet, proti, tā nākotnē kļūs teju vai par pamatpreci, kurai katrā uzņēmumā un mājsaimniecībā budžetā tiks atvēlēti līdzekļi. «Manuprāt, to veicinās cilvēki, kuri tagad ir devušies prom no Latvijas un dzīvo valstīs, kur apdrošināšana ir pavisam citā līmenī nekā pie mums. Līdz ar viņu atgriešanos palēnām izmainīsies sabiedrības attieksme pret apdrošināšanu un cilvēki beidzot sapratīs, ka ne jau bankai to vajag, bet pašiem,» pārliecināta I.Zeltiņa.