Pēdējo divu nedēļu laikā Neatliekamās medicīniskās palīdzības (NMP) dienesta mediķi reģistrējuši vairākus gadījumus, kad mājās applaucējušies bērni. Pieci bērni vecumā no viena līdz trīs gadiem guvuši otrās līdz trešās pakāpes ķermeņa apdegumus, applaucējoties ar karstu kafiju, tēju, ūdeni un verdošu putru. Minētās traumas iegūtas mājas apstākļos. Visi šie cietušie bērni nogādāti slimnīcā.
Ilze Knusle-Jankevica
NMP dienesta Komunikācijas nodaļas speciāliste Laura Bundule informē, ka mazi bērni apdeguma traumas applaucējoties nereti iegūst, sēžot klēpī pieaugušajam, kurš dzer karstu kafiju vai tēju, – bērns apdedzinās ar karstu trauku vai trauka saturu, uzlejot vai uzraujot to sev virsū. Tāpēc NMP dienesta mediķi atgādina, ka pieaugušie ir tie, kas bērnus var pasargāt no nelaimes gadījumiem, bet ir nepieciešamas zināšanas, lai pamanītu bīstamas situācijas, vēl pirms nelaime notikusi. Mediķi aicina pieaugušos būt modriem, jo bērns spēj aizsniegties tālāk, nekā pieaugušajiem var šķist. Bērns var piekļūt arī katliem uz plīts vai plaukta un noraut tos vai arī, pavelkot galdautu, uzraut sev virsū, piemēram, kafijas kannu vai krūzi. Applaucēšanās gadījumi var notikt arī brīžos, kad vāroša vai karsta šķidruma trauks tiek novietots bērnam pieejamā vietā – uz grīdas vai krēsla. Bērns var apdedzināties arī, pieskaroties karstām sildierīcēm vai krāsns durvīm. Mediķi arī atgādina, ka cepeškrāsns durtiņas jānostiprina tā, lai tās nevarētu atvērt un apdedzināties. Tāpat bērns var applaucēties arī ar karstu krāna ūdeni.
Viens no svarīgiem piesardzības pasākumiem ir neturēt bērnu klēpī, kad dzerat tēju vai kafiju. Svarīgi ir saprast, ka nelielais krūzes tilpums bērna mazajam augumam ir kā spainis verdoša ūdens pieaugušajam.
Ja negadījums ar applaucēšanos vai apdegumu tomēr noticis, mediķi iesaka rīkoties šādi:
NMP dienesta mediķi brīdina – sejas apdegumu gadījumā bieži var apdeg elpceļi, tādēļ šādu traumu gadījumos vienmēr jāizsauc ātrā palīdzība.
Vecākiem arī jāatceras, ka par notikušiem nelaimes gadījumiem bērnam nedrīkst likt justies vainīgam, jo par to, ka noticis nelaimes gadījums, atbildīgi esam mēs – pieaugušie.