0.5 °C, 5.4 m/s, 65.3 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāAprūpi mājās nodrošina Samariešu apvienība
Aprūpi mājās nodrošina Samariešu apvienība
07/11/2017

Līdz šim aprūpi mājās jelgavniekiem, kuri vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ nevar to nodrošināt pašu spēkiem, veica Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes struktūrvienība «Sociālās un medicīniskās aprūpes centrs» (SMAC). No novembra pakalpojuma sniedzējs ir mainījies – iedzīvotājus ikdienas gaitās atbalsta biedrība «Latvijas samariešu apvienība» (LSA).

Jelgavas Sociālo lietu pārvaldes vadītāja Rita Stūrāne stāsta,
ka līdz 1. novembrim SMAC aprūpi mājās nodrošināja 149 personām un
centra darbinieki to sniedza, pamatojoties uz personas
individuālajām vajadzībām un pieejamajiem resursiem. Atbilstoši
saistošajiem noteikumiem personas saņēma palīdzību, piemēram,
mājvietas uzkopšanas darbos, personīgās higiēnas nodrošināšanā,
ēdiena gatavošanā, malkas ienešanā. «Sabiedrība noveco, un
pieprasījums pēc pakalpojuma ik gadu pieaug par vidēji 7,9
procentiem,» saka R.Stūrāne, norādot: 2015. gadā pakalpojumu saņēma
219 personas, bet 2016. gadā – jau 234.

Kvalitatīvāka aprūpe par mazākām izmaksām

«Lēmums mainīt pakalpojuma sniedzēju pieņemts vairāku iemeslu
dēļ,» tā R.Stūrāne, skaidrojot: līdz ar aprūpējamo personu skaita
pieaugumu palielinājās arī nepieciešamie resursi pakalpojuma
nodrošināšanai. Tāpat viņa uzsver, ka pēdējo gadu laikā SMAC
sociālā darba speciālisti un aprūpētāji veica ne tikai sociālos
pienākumus, bet arī virkni birokrātiska darba, piemēram, paši
klientiem izrakstīja rēķinu par sniegto aprūpi mājās, iekasēja
naudu, sagatavoja pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam, veica viņiem
izsniegto Jelgavas Autobusu parka e-karšu uzskaiti un
papildināšanu. Turklāt ikdienā aprūpētāji pārvietojās ar pilsētas
sabiedrisko transportu, un, ņemot vērā tā kursēšanas grafiku, lielu
darba laika daļu bieži vien nācās tērēt ceļā, lai nokļūtu līdz
klientam. «Uzskatām, ka šis birokrātiskā darba slogs bija
neefektīva sociālā darba speciālistu un aprūpētāju resursa
izmantošana,» skaidro Sociālo lietu pārvaldes vadītāja.

Izvērtējot sociālā pakalpojuma sniegšanu privātajā sektorā,
konstatēts, ka LSA, kas Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu
sniedzēju reģistrā iekļauta kā brīvprātīga sabiedriskā labuma
organizācija, pakalpojumu var nodrošināt efektīvāk nekā pašvaldība,
aprūpi mājās piedāvājot visu diennakti, arī brīvdienās, turklāt
neprasot papildu līdzekļus. Būtiski uzsvērt, ka klientiem nemainās
ne pakalpojumu klāsts, ne pieteikšanas kārtība. R.Stūrāne arī
akcentē, ka esošie klienti minimāli izjutīs pārmaiņas, jo liela
daļa līdzšinējo SMAC aprūpētāju tagad strādā LSA.

No maltītes pagatavošanas līdz krāsns
kurināšanai

SMAC vadītāja Larisa Ronzina stāsta, ka līdz šim aprūpi mājās
darba dienās no pulksten 9 līdz 18 jelgavniekiem nodrošināja SMAC,
savukārt kopš 1. novembra centrs tikai pieņem lēmumu par
pakalpojuma piešķiršanu, tostarp tā saturu un apjomu, bet fiziski
aprūpi mājās īsteno samarieši. Klientu vajadzības atkarīgas gan no
dzīvesvietas, gan cilvēka veselības stāvokļa. Tā daudzdzīvokļu
mājās dzīvojošajiem pārsvarā aktuāli ir ikdienas mājas darbi,
piemēram, palīdzība mājvietas uzkopšanā, pārtikas piegādē, ēdiena
gatavošanā, komunālo rēķinu nomaksāšanā. Savukārt privātmājās,
attālākās pilsētas vietās dzīvojošajiem visbiežāk nepieciešami
higiēnas centra pakalpojumi, lai izmazgātu veļu, kā arī kurināmā
piegāde un palīdzība krāsns kurināšanā. «Ir gadījumi, kad cilvēkam
jāpalīdz iekļūt un izkļūt no gultas, kā arī vajadzīga pozicionēšana
un atbalsts, pārvietojoties arī pavisam nelielos attālumos,» tā
L.Ronzina.

Viņa skaidro, ka klientiem, kuri saņem aprūpi mājās lielā apjomā
jeb trešajā un ceturtajā aprūpes līmenī, bez maksas pieejams arī
«Drošības pogas» pakalpojums, kas nozīmē diennakts uzraudzību,
neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu, izmantojot īpašu
sistēmu – saziņas iekārtu un signālpogu aprocē vai kulonā. Šobrīd
pakalpojumu, ko jau vairāku gadu garumā nodrošina LSA, ar
pašvaldības atbalstu izmanto 13 jelgavnieki. Papildus mājas aprūpē
līdz šim bija pieejami arī sabiedrības veselības māsas pakalpojumi,
kā arī iespēja piesaistīt pavadoni.

Šobrīd aprūpi mājās pārņēmusi LSA, turpinot nodrošināt visus jau
ierastos pakalpojumus.

Kas var saņemt aprūpi mājās?

Jelgavā aprūpi mājās var saņemt pensijas vecuma personas un
personas ar invaliditāti, kuras vecuma vai funkcionālo traucējumu
dēļ nespēj patstāvīgi veikt ikdienas mājas darbus vai
pašaprūpi.

«Galvenokārt pie mums vēršas cilvēki, kuri dzīvo vieni.
Situācijas ir dažādas – kādam nepieciešama īslaicīga palīdzība
slimības vai traumas laikā, kādam nav radinieku vai ir ģimene,
tomēr bērni dzīvo ārzemēs vai citā pilsētā,» tā L.Ronzina, norādot
– bieži vien informācija par to, ka personai nepieciešama aprūpe
mājās, tiek saņemta no ģimenes ārsta vai kaimiņiem, kuri
ievērojuši, ka cilvēkam ikdienā, iespējams, būtu vajadzīga papildu
palīdzība. «Apkārtējo iniciatīva ir apsveicama, tomēr palīdzību
sniedzam tikai gadījumos, kad cilvēks pats to vēlas,» tā viņa.

Gada griezumā vērojama liela pakalpojuma saņēmēju rotācija.
«Virkne personu aprūpi mājās pārstāj saņemt tādēļ, ka nolemj doties
uz pansionātu vai aiziet aizsaulē, bet, sabiedrībai pakāpeniski
novecojot, ik mēnesi aprūpi mājās piesaka aptuveni seši jauni
klienti,» tā SMAC vadītāja.

Kādos gadījumos pakalpojumu nepiešķir?

Atbilstoši saistošajiem noteikumiem pakalpojums netiek piešķirts
gadījumā, ja personai ir medicīniskās kontrindikācijas pakalpojuma
saņemšanai, piemēram, plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas
infekcijas slimības, seksuāli transmisīvas slimības. To nepiešķir
arī gadījumā, ja nepieciešamais pakalpojumu apjoms pārsniedz
aprūpei mājās noteikto, kā arī dažādu funkcionālo un garīgo
traucējumu gadījumā.

Pakalpojumu nevar saņemt arī tad, ja kopā ar personu dzīvojošiem
ģimenes locekļiem vai citām personām nav objektīvu iemeslu (vecums,
veselības stāvoklis vai nodarbinātība) nenodrošināt nepieciešamo
aprūpi, kā arī gadījumā, ja personai noslēgts uztura līgums. «Ir
situācijas, kad cilvēks noslēdz uztura līgumu ar radiniekiem, kuri
sola nodrošināt visu nepieciešamo, tomēr vēlāk nepilda solīto. Šajā
gadījumā saprotam, ka personai ir vajadzīga palīdzība, taču
atbilstoši normatīvajiem aktiem diemžēl nevaram piešķirt
pakalpojumu, kamēr uztura līgums nav lauzts,» skaidro
L.Ronzina.

Pieteikšanās kārtība – nemainīga

L.Ronzina stāsta, ka pakalpojuma piešķiršana notiek saskaņā ar
normatīvajiem aktiem. Proti, cilvēks ar iesniegumu un citu
nepieciešamo dokumentāciju vēršas SMAC un pieprasa aprūpi mājās.
Saņemot iesniegumu, SMAC sociālie darbinieki personu apseko
dzīvesvietā, novērtē vajadzības, nosaka tām atbilstošu aprūpes
līmeni, izvērtē personas ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas un
sagatavo lēmuma projektu. Pēc tam ar personu tiek noslēgts līgums,
kurā noteikts sniedzamā sociālā pakalpojuma saturs, apjoms un
samaksas kārtība, kā arī pušu tiesības un pienākumi. «Mainoties
pakalpojuma sniedzējam, pieteikšanās kārtība paliek nemainīga –
persona informē Sociālo lietu pārvaldi par vēlmi saņemt aprūpi
mājās, tiek izvērtēta situācija, pieņemts lēmums, savukārt līgumu
persona slēdz jau ar jauno pakalpojuma sniedzēju – LSA,» skaidro
L.Ronzina.

Maksa atkarīga no pakalpojuma apjoma

Iedzīvotājiem pakalpojums «Aprūpe mājās» ir par maksu, un tā
cena ir atkarīga no konkrētās situācijas – vai personai ir
invaliditāte, kādus pabalstus un pensijas tā saņem, kāds ir
radinieku atbalsts un dzīves apstākļi. Vairumā gadījumu
līdzmaksājums ir 0,40 eiro stundā, savukārt ir situācijas, kad
pakalpojums pieejams par līdzmaksājumu 3,80 eiro apmērā. «Maksa par
aprūpi mājās atkarīga no pakalpojuma apjoma – saturam nav būtiskas
nozīmes. Piemēram, vai aprūpētājam ir jāsniedz palīdzība
personiskajā aprūpē vai ikdienas mājas darbos – jāiekurina krāsns,
jāpalīdz nomazgāties. Viss atkarīgs no tā, cik laika aizņem
konkrētā darba izpilde, un attiecīgi tiek aprēķināta maksa par
sniegto aprūpi,» tā L.Ronzina, piebilstot, ka vienam nepieciešama
aprūpe dažas stundas nedēļā, savukārt citam – pārdesmit stundu
mēnesī.

Viņa norāda, ka, pamatojoties uz personas vajadzībām, tiek
noteikts viens no četriem aprūpes līmeņiem: 1. aprūpes līmenis ir
līdz 2 stundām nedēļā, 2. aprūpes līmenis – no 2 līdz 5 stundām
nedēļā, 3. aprūpes līmenis – no 5 līdz 9 stundām nedēļā, savukārt
4. aprūpes līmenis ir no 9 līdz 12 stundām nedēļā. Aprēķināto maksu
par aprūpi mājās klients maksā skaidrā naudā vai ar pārskaitījumu
par kārtējā mēnesī saņemtajiem pakalpojumiem līdz nākamā mēneša 10.
datumam vai pakalpojuma saņemšanas dienā, ja klientam ir noteikts
līdzmaksājums 3,80 eiro. Jāuzsver, ka līdz ar pakalpojuma sniedzēja
maiņu maksa un samaksas kārtība par pakalpojumu nemainās.

LSA – pieredze un kvalitāte

LSA ir viena no lielākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā
un darbojas jau 25 gadus, nodrošinot sociālos pakalpojumus vairāk
nekā 30 pašvaldībās, stāsta biedrības pārstāve Baiba Pare.
Sadarbība ar Jelgavas pašvaldību, pilsētā nodrošinot pakalpojumu
«Drošības poga», ilgst jau piecus gadus, bet no 1. novembra
biedrība Jelgavā sniedz arī aprūpi mājās.

Samariešu atbalsta mājās dienesta vadītājs Viesturs Kleinbergs
vērtē, ka pakalpojuma sniedzēja maiņa Jelgavā vērsta uz kvalitātes
celšanu. «Mums ir gan pieredze, gan nepieciešamie resursi darba
veikšanai. Viens no ieguvumiem aprūpētājiem būs iespēja izmantot
nevis autobusu, kā tas bija līdz šim, bet gan biedrības auto, lai
nokļūtu pie klienta, un tas noteikti samazinās ceļā pavadīto laiku
un vairāk laika ļaus veltīt tiešajiem aprūpes pienākumiem,» tā
V.Kleinbergs.

Dažu mēnešu laikā biedrība iepazīs klientus, apzinot vajadzības,
un varēs izvērtēt, kas vēl nepieciešams, lai pakalpojumu uzlabotu.
«Šobrīd līgums ar pašvaldību neparedz izmaiņas esošajā mājas
aprūpes programmā, tomēr nākotnē varam runāt arī par papildu
iespējām, piemēram, mobilā aprūpes auto pakalpojumiem un pēdu
aprūpi, ja tā cilvēkiem būs vajadzīga,» tā V.Kleinbergs, uzsverot,
ka ne mazāk svarīga ir klienta un aprūpētāja psiholoģiskā saderība.
«Būtiski, ka līdz ar izmaiņām pie mums darbu sāka daudzi SMAC
aprūpētāji – tas nozīmē, ka lielāko daļu klientu turpinās aprūpēt
viņiem jau zināmi cilvēki. Centīsimies, lai pārmaiņas norit pēc
iespējas mierīgāk, jo galvenais mūsu darbā ir cilvēku labsajūta,»
tā V.Kleinbergs.

Foto: no Latvijas samariešu apvienības arhīva