14.2 °C, 0.6 m/s, 92.4 %

Latvijā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsLatvijāAptauja: Trešdaļa iedzīvotāju apkures rēķinu apmaksai plāno izmantot uzkrājumus
Aptauja: Trešdaļa iedzīvotāju apkures rēķinu apmaksai plāno izmantot uzkrājumus
03/11/2011

Gandrīz trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju rēķinus par apkuri plāno apmaksāt no izveidotajiem naudas uzkrājumiem, liecina «Swedbank»Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.

Gandrīz trešdaļa jeb 31% iedzīvotāju rēķinus par apkuri
plāno apmaksāt no izveidotajiem naudas uzkrājumiem, liecina
«Swedbank»Privātpersonu finanšu institūta veiktā
aptauja.

Šādu personu skaits gada laikā būtiski audzis, jo pērn
uzkrājumus rēķinu apmaksai plānoja izmantot 22% respondentu, kuri
dzīvo ēkās ar centralizēto siltumapgādi.

Vienlaikus no 39% uz 31% samazinājies to iedzīvotāju skaits,
kuri domā, ka par apkuri varēs norēķināties no saviem ikmēneša
ienākumiem.

Saskaņā ar aptaujas datiem to iedzīvotāju skaits, kuri, sākoties
apkures sezonai, jau pieļauj, ka rēķinus par apkuri samaksāt
nevarēs, gada laikā praktiski nav mainījies un arī šoruden ir
aptuveni 25%.

Tāpat, gluži kā pirms gada, 13% respondentu apgalvo, ka par
apkuri šajā sezonā samaksāt noteikti nespēs.

«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta pārstāve Diāna Krampe
norāda, ka vidusmēra Latvijas ģimenei maksājumi par apkuri ziemas
sezonā veido būtisku izdevumu daļu. Viņa pieļauj, ka pagājušās
ziemas augstie rēķini, kas bija saistīti ar bargo ziemu, daudziem
iedzīvotājiem, gaidot šo apkures sezonu, lika izveidot kaut
nelielus uzkrājumus. Tomēr daudzas ģimenes joprojām neesot spējīgas
par apkuri samaksāt pilnā apmērā un pirmos rēķinus par apkuri, kā
arī prognozēto tarifu pieaugumu janvārī gaida ar lielām bažām.

Viņasprāt, aptaujas dati vēlreiz apliecina, ka apkures tarifu un
parādu problēma jārisina valstiskā mērogā.

Tāpat aptaujā noskaidrots, ka gada laikā uz pusi – no 38% līdz
21% samazinājies to namu skaits, kuros nav parādu par apkuri. Tikai
katrs piektais respondents, kas dzīvo ēkā ar centralizēto
siltumapgādi, apgalvo, ka viņa namā parādnieku nav. Vienlaikus no
30% līdz 42% pieaudzis to namu skaits, kuros ir daži parādnieki,
bet no 32% līdz 37% pieaudzis ēku skaits ar lielu kopējā parāda
summu.

Institūta veiktās aptaujas rezultāti saskanot ar Latvijas
Pašvaldību savienības sniegto informāciju, ka gada laikā apkures
parādu kopējais apjoms valstī pieaudzis par 20% – no 20,8 miljoniem
latu 2010. gada septembrī līdz aptuveni 25 miljoniem latu šā gada
septembrī.

«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūta aptauja par apkures
sezonas ietekmi uz mājsaimniecību budžetu veikta šā gada oktobrī,
internetā aptaujājot vairāk nekā 1000 iedzīvotājus vecumā no 25
līdz 70 gadiem.

«Swedbank» Privātpersonu finanšu institūts ir no bankas
neatkarīga struktūrvienība, kas, izmantojot savu ilggadējo pieredzi
ārzemēs, strādā pie iedzīvotāju finanšu prasmju un zināšanu
attīstības Latvijā.

LETA