Šogad Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskajai baznīcai aprit 170 gadu, un, godinot šo jubileju, svētdien, 19. novembrī, pulksten 10 dievnamā notiks svētku dievkalpojums un koncerts. «Jāņa baznīca ir viena no jaunākajām baznīcām Jelgavā, un zīmīgi ir tas, ka pirmais mūsu draudzes dievkalpojums baznīcā notika tieši 1944. gada 19. novembrī – līdz tam Jāņa baznīcā norisinājās vācu draudzes dievkalpojumi,» norāda Jelgavas Svētās Vienības evaņģēliski luteriskās draudzes priekšniece Biruta Ribaka.
Svētku dievkalpojums, kurā muzicēs ērģelniece Gundega Dūda-Dzene, sāksies pulksten 10, bet pēc tā – pulksten 13 – Svētā Jāņa baznīcā notiks koncerts, kurā uzstāsies liriskais soprāns Olga Barišmane un baritons Alvils Cedriņš. Tāpat šajā dienā interesentiem būs iespēja uzzināt vairāk par dievnama vēsturi.
«Ikdienas steigā bieži sanāk paskriet garām baznīcai, neievērojot, cik tā patiesībā ir skaista. Lielākoties visi pamana torni, bet arī tā baznīcas puse, kur atrodas kanceleja, ir ievērības cienīga. Protams, baznīcai ir nepieciešama restaurācija, bet pagaidām mums tādu līdzekļu nav. Atminos, ka reiz uz baznīcu biju atvedusi kādu piecus sešus gadus vecu meitenīti, un viņa, ienākot baznīcā, teica: «Kāda tā ir pils!» Un tajā brīdī patiesi saproti – Jāņa baznīca ir skaista pērle pilsētas centrā un, ienākot tajā, tā apbur ar savu gaišumu,» atzīst B.Ribaka.
Jāpiebilst, ka vakar Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā notika lekcija «Ludviga Katerfelda loma garīguma un garīgās veselības veicināšanā», kas bija gan veltījums slimnīcas «Ģintermuiža» 130. jubilejai, gan arī Svētā Jāņa baznīcas 170. gadadienai, jo L.Katerfelds bija šī dievnama mācītājs. «Ja šodien mēs cilvēkiem jautātu, kas ir Ludvigs Katerfelds, domāju, kāds mācētu teikt, ka viņš ir bijis Svētā Jāņa baznīcas mācītājs, iespējams, kāds zinātu par viņa ieguldījumu «Ģintermuižas» izveidē, bet patiesībā Jelgavai un tās iedzīvotājiem viņš veltījis 33 sava mūža gadus. Jau skolas laikā Ludvigs Katerfelds saprata, ka vēlas būt mācītājs, un paraugs viņam bija tēvs un vectēvs,» sacīja lektore muzejpedagoģe Teika Putna. L.Katerfelda darbības laikā Svētā Jāņa baznīca baznīcēniem tika atvērta ne tikai svētdienas priekšpusdienā, bet arī citās dienās, un draudzes locekļi tika iesaistīti sabiedriskos pasākumos. Tāpat viņa vadībā pabeigta Svētā Jāņa baznīcas torņa izbūve, un tas iesvētīts.
Jelgavas Svētā Jāņa evaņģēliski luteriskās baznīcas pirmsākumi ir meklējami 1780. gadā, kad Jelgavas birģermeistars Kloks testamentā savu mantību novēlēja jaunas mūra baznīcas celšanai vietā, kur atradās Annas vārti, vēlāk dēvēti arī par Pētera vārtiem. Tie bija nosaukti par godu Gotharda Ketlera sievai Annai, kas pa tiem devās uz hercoga muižām – Vircavu, Emburgu un Rundāli. Jau 1705. gadā pie vārtiem atradās pilsētas nabagmāja un kapsēta ar mazu koka baznīciņu, ko sauca par nabagu baznīcu. Un tikai laika posmā no 1845. līdz 1847. gadam vecās koka baznīcas vietā uzcēla mūra baznīcu, ko 1862. gadā nosauca par Svētā Jāņa baznīcu. Pie baznīcas atrodas Alunāna parks un Stacijas parks, kuru vietā kādreiz bija Jelgavas vecie kapi.
Foto: no draudzes arhīva
12.2 °C,
3.5 m/s,
75.7 % 
12.2 °C,
3.5 m/s,
75.7 %