Pilsētā

Namu apsaimniekotājs SIA «Jelgavas nekustamā īpašuma pārvalde» (JNĪP) šodien atzīmē 20 gadu jubileju. «Kad 1998. gadā izveidoja JNĪP, apvienojot četras namu pārvaldes, valstī neviens nezināja, ko un kā darīt, bet tagad mēs apsaimniekojam lielāko daļu Jelgavas daudzdzīvokļu māju. Esam panākuši, ka klienti mums uzticas, tāpēc kopā varam iesaistīties gan valsts, gan pašvaldības līdzfinansētās programmās, kas veicina nekustamā īpašuma sakārtošanu. Mūsu darbā būtiska ir komunikācija ar dzīvokļu īpašniekiem, tāpēc 2011. gadā ieviesām dzīvokļu īpašnieku informatīvo sistēmu, lai ikvienam dzīvokļa īpašniekam būtu pieejami dati par māju kopumā – tas veicina izpratni un rosina diskusijas pašu iedzīvotāju starpā,» ieskicējot paveikto, norāda JNĪP valdes loceklis Juris Vidžis.

Uzņēmuma apaļā jubileja tika atzīmēta ar konferenci «Mājokļu
pārvaldīšanas pieredze un attīstība», kas šodien notika Jelgavas
pilī un pulcēja nozares speciālistus ne vien no Latvijas, bet arī
no Vācijas un Baltkrievijas. Konferenci atklāja Jelgavas domes
priekšsēdētājs Andris Rāviņš, īsumā iepazīstinot ar pilsētu.
«Jelgavā ir 31 921 darbavieta, kurās kopumā ir nodarbināti 55
procenti Jelgavas iedzīvotāju un 45 procenti – citu pašvaldību
iedzīvotāji. Mūsu vēlme ir, lai pilsēta attīstītos, pieaugtu
darbavietu skaits un mūsu iedzīvotāji savu potenciālu varētu
realizēt tepat. Galvenais akcents tiek likts uz ražošanas
attīstību, bet Jelgavas galvenās uzņēmējdarbības jomas ir mašīnbūve
un metālapstrāde, kokapstrāde un pārtikas ražošana. Savukārt
pilsētas nākotnes izaicinājums ir izveidot starptautisku loģistikas
centru, jo mēs esam tuvu lidostai, mums ir dzelzceļš un upe – šie
resursi ir jāizmanto,» norādīja A.Rāviņš,

«Cilvēkam nākamā svarīgākā lieta aiz darba ir mājoklis, tāpēc
mēs, Ekonomikas ministrija, esam aktivizējuši jautājumu par mājokļa
pieejamību,» tā savu prezentāciju iesāka Ekonomikas ministrijas
Mājokļu politikas departamenta direktora vietniece Dace Vītola.
Viņa savā uzrunā uzsvēra, ka reģionos mājokļu pieejamība ir zema,
lai gan pieprasījums ir, un tas ierobežo arī jaunu darba vietu
izveidi un veicina cilvēku aizbraukšanu. «Esam izvirzījuši tēzi, ka
pieejams mājoklis ir tāds, par kura uzturēšanu izdevumi nepārsniedz
30 procentus no personas ienākumiem, un šobrīd, pēc mūsu rīcībā
esošās informācijas, 80 procenti Latvijas iedzīvotāju nevar
atļauties iegādāties vai īrēt kvalitatīvu 50 kvadrātmetru dzīvokli
jaunajā projektā,» esošo situāciju ieskicē ministrijas pārstāve.
Lai situāciju uzlabotu, ministrija strādā pie atbalsta programmas
jaunu īres namu celtniecībai, kurā atbalstu šim mērķim varēs saņemt
pašvaldību kapitālsabiedrības. Protams, programma paredzēs arī
dažādus nosacījumus, piemēram, ka šādā namā īres maksa un komunālie
maksājumi nevarēs pārsniegt 6 eiro par kvadrātmetru, ka 90 procenti
nama dzīvokļu jāizīrē jaunajiem speciālistiem. Šobrīd plānots, ka
programmā kopējais pieejamais atbalsts būs 15 miljoni eiro.
Pašvaldības kapitālsabiedrība programmas ietveros varēs saņemt
līdzfinansējumu 40 procentu apmērā no projekta izmaksām, no kura10
procenti būs kā grants, kas nav jāatmaksā, bet 30 procenti kā
mezanīna aizdevums, kura atmaksa būs jāsāk tikai pēc tam, kad būs
segti atlikušie 60 procenti no ēkas būvniecības izmaksām.

Šobrīd Latvijā ir ap 20 000 daudzdzīvokļu māju un tajās
dzīvo 68 procenti Latvijas iedzīvotāju. Dzīvojamais fonds ir
novecojis – no 1993. līdz 2014. gadam valstī uzcelti tikai divi
procenti no kopējā dzīvojamā fonda apmēra. Lai tomēr iedzīvotājiem
būtu iespēja dzīvot kvalitatīvā vidē, finanšu institūcija «Altum»
administrē dzīvojamo māju siltināšanas programmu. Programma
darbojas no 2016. gadam un tajā pieejamais kopējais finansējums ir
156 miljoni eiro. Pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt līdz
2020. gadam. Arī Jelgavā ar programmas atbalstu viena māja ir
nosiltināta – Vīgriežu ielā 30 – un drīzumā darbi sāksies arī citās
mājās. «Pats grūtākais ir dzīvokļu īpašniekiem vienoties un pieņemt
lēmumu. Pēc redzētā dzīvokļu īpašnieku sanāksmēs, var izdalīt piecu
tipu dzīvokļu īpašniekus. Pirmais – pelnošie un maksātspējīgie.
Viņi domā racionāli un atbalsta mājas renovāciju. Otrais –
pensionāri. Tie var arī nebūt pensijas vecuma cilvēki, bet viņiem
ir zemāka maksātspēja un viņi ļoti jutīgi uztver visu, kas saistīts
ar jebkāda veida sadārdzinājumu. Viņi domā piecu gadu termiņā un
par lietām, kas aptver ilgāku laika posmu, nereti saka, ka tas uz
viņiem neattiecas, jo tik ilgi tāpat diez vai nodzīvos. Trešais –
vienaldzīgie. Viņi var pieslieties kādam no citiem segmentiem.
Ceturtais – renovācijas pretinieki. Tie ir cilvēki ar apskaužamām
oratora spējām, kas visu māju var pārliecināt pret siltināšanu.
Piektais – celtnieki. Katrā mājā dzīvo kāds celtnieks, kurš apšauba
visus piedāvātos tehniskos risinājumus,» tā «Altum»
Energoefektivitātes departamenta projektu vadītājs Māris Eliņš.
Viņš piebilst, ka lielākā daudzdzīvokļu māja Latvijā, kas dēvēta
arī par Ķīnas mūri, atrodas Rīgā, Ziepniekkalnā, – tajā ir 397
dzīvokļi. Pirmajā sanāksmē par ēkas siltināšanu līdz pozitīva
lēmuma siltināšanai pietrūkušas deviņas balsis. «Bet mēs
nepadosimies un rīkosim atkārtotu tikšanos. Un, ja izdosies
nosiltināt šo ēku, tad to var paveikt ikviena daudzdzīvokļu māja,»
uzsver M.Eliņš.

Konferencē pieredzē dalījās arī ārvalstu pārstāvji –
Austrumeiropas mājokļu apsaimniekošanas iniciatīvas direktors Knuts
Hollers (Vācija), Vācijas Mājokļu apsaimniekošanas kompetences
centra vadītājs Ralfs Protcs un Starptautiskās pārvaldnieku
asociācijas izpilddirektors Genādijs Kaļonovs (Baltkrievija).

Jāpiebilst, ka JNĪP jau desmit gadus ir arī tradīcija savā
dzimšanas dienā iepriecināt Jelgavas Bērnu sociālās aprūpes centra
bērnus. Šogad bērnus iepriecinās Rīgas jauniešu leļļu teātris
«I-ā». Savukārt rīt ikgadējā darbinieku sveikšanā uzņēmums jo īpašu
paldies teiks 32 darbiniekiem, kuri JNĪP strādā 20 gadu.

Foto: Ivars Veiliņš/«Jelgavas Vēstnesis»