«Līdz jūnija beigām noslēgsies Atmodas un Rūpniecības ielas seguma rekonstrukcija, un pilsētā būsim ieguvuši vēl vienu sakārtotu un mūsdienu prasībām atbilstošu maģistrālo ielu. Tas ļaus ietaupīt arī līdzekļus ikdienas uzturēšanas darbiem, jo bedrīšu labošanai šādas intensitātes ielām ik gadu bija nepieciešami izdevumi 10 – 15 tūkstošu eiro apmērā. Vēl šogad sakārtosim atlikušo Akadēmijas ielas posmu un Dambja ielu, savukārt vairākās grants seguma ielās izmantosim jaunu tehnoloģiju, kas nostiprinās ielas virsmu, uzlabos ūdens novadi no brauktuves un būtiski samazinās putekļu daudzumu,» stāstot par šīs sezonas nozīmīgākajiem darbiem, norāda Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes «Pilsētsaimniecība» vadītājs Māris Mielavs.
Sarunā ar iestādes vadītāju plašāk par to, pēc kādiem kritērijiem tiek izvēlētas rekonstruējamās ielas, kā tiek organizēts pilsētas ielu apgaismojums un kādus jaunus akcentus pilsētvidē varam sagaidīt šogad.
Šis ir pirmais gads, kad pēc zināma pārtraukuma pilsētā atkal intensīvi sāk rosīties būvnieki – tiek rekonstruēta Atmodas, Rūpniecības un Dambja iela, vēl šogad plānots atjaunot asfalta segumu Akadēmijas ielā un uzsākt Loka maģistrāles rekonstrukciju. Vai varētu iezīmēt šo projektu realizācijas laika grafiku?
Darbi Rūpniecības un Atmodas ielā noslēgsies aptuveni jūnija beigās, tas ir šī gada lielākais projekts. Arī Dambja ielas posmā darbi tuvojas noslēgumam un atlicis tikai uzklāt horizontālo marķējumu. Šo projektu realizāciju uzsākām jau 2016. gadā. Vēl šogad būtiskas pārmaiņas piedzīvos Akadēmijas ielas posms no Raiņa ielas līdz Lielajai ielai, kur nomainīsim ūdenssaimniecības komunikācijas, no jauna izbūvēsim lietusūdens kanalizāciju, sakārtosim ietves, brauktuvi un pārcelsim autobusu pieturu «Banka» no līdzšinējās vietas uz teritoriju starp Akadēmijas ielu 7 un Zemgales apgabaltiesas ēku. Tas atrisinās vairākus satiksmes organizācijas jautājumus un ievērojami palielinās satiksmes drošību, jo autobusiem pieturvietā tiks izbūvēta speciāla «kabata», bet gājēji varēs izmantot drošu gājēju pāreju. Vēl pie šī gada redzamākajiem darbiem jāmin Rubeņu ceļa posma rekonstrukcija, Ozolskvēra bērnu rotaļu laukuma rekonstrukcija, skvēra sakārtošana pie J.Asara ielas, kur nākamgad par godu valsts simtgadei plānots uzstādīt vides objektu «Laika rats». Savukārt nākamgad darbi sāksies Loka maģistrālē, kur divu gadu laikā veiksim ielas kapitālo rekonstrukciju.
Vai varam teikt, ka būvniecības jomā ir atgriezušies «treknie gadi», jo būtiski pieaugušas visas izmaksas, kas saistītas ar būvniecību – atsevišķos gadījumos, piemēram, projektēšanā, cenas pat dubultojušās pret iepriekš plānoto. Kā tas varētu ietekmēt pašvaldības projektu realizāciju?
Jāpiekrīt, ka cenu pieaugums ir novērojams, īpaši projektēšanas jomā. Tomēr šobrīd vēl nevaram runāt par ļoti ievērojamu sadārdzinājumu visās ar būvniecību saistītajās jomās. Piemēram, objektā «Brīvības ceļš», kur šobrīd notiek Lāčplēša pieminekļa fragmentam veltītās piemiņas vietas sakārtošana skvērā pie pilsētas muzeja, bijām rēķinājušies pat ar lielākām izmaksām nekā piedāvāja uzņēmējs. Arī Meža kapu paplašināšanas darbiem un Zvejnieku ielas pieturvietas labiekārtošanai sadārdzinājums bija salīdzinoši neliels. Sadārdzinājums varētu ietekmēt atsevišķu projektu realizāciju, un to ņemsim vērā, gatavojot iepirkuma dokumentāciju, paredzot iespēju samazināt veicamo darbu apjomu gadījumā, ja piedāvātā līgumcena būs augstāka par plānotajām pilsētas budžeta iespējām.
Kā ierasts, pavasarī par sevi atgādina pilsētas ielas. Kādi darbi jau paveikti, un ko vēl plānots īstenot šajā remontsezonā?
Ikdienas uzturēšanai un plānotajiem remontdarbiem šim gadam, summējot Autoceļu fonda finansējumu un pašvaldības budžeta līdzekļus, paredzēts izlietot 1,7 miljonus eiro. Tas ietver ziemas dienesta darbu, ielu ikdienas uzturēšanu, mehanizēto ielu tīrīšanu, bedrīšu remontu, ceļa zīmju un luksoforu uzturēšanu, brauktuvju nomaļu uzturēšanu, ietvju remontu, horizontālā marķējuma uzklāšanu, grants seguma ielu atputekļošanu, greiderēšanu un uzbēršanu, kā arī daudzus citus ikdienas darbus. Šobrīd vēl turpinās ielu pavasara remontdarbi pēc pilnās tehnoloģijas, sākas pļaušana un pilsētas apzaļumošana.
Līdztekus lielajiem projektiem šogad plānoti arī samērā daudz mazāka apjoma pilsētas infrastruktūras labiekārtošanas darbu. Ko šajā ziņā varētu izcelt?
Pie dzelzceļa stacijas un pilsētas izglītības iestādēm esam ieplānojuši izbūvēt 80 jaunas velonovietnes, tiks atjaunotas ietves Aspazijas ielā, Meiju ceļā, K.Barona ielā, Sarmas ielā, Vaļņu ielā un Dambja ielā. Noasfaltēsim Jēkaba ielas posmu no Pavasara līdz Raiņa ielai, vairākās vietās esam ieplānojuši atjaunot ielu apgaismojumu, bet jaunas ielu apgaismojuma līnijas tiks izbūvētas Bērzu ceļa posmā no Lazdu ielas līdz Loka maģistrālei un Kalnciema ceļā no Robežu ielas līdz Rogu ceļam. Savukārt bērnu rotaļu laukumu labiekārtošanas darbi līdztekus Ozolskvēram tiks veikti esošajā pašvaldības rotaļu laukumā starp Loka maģistrāli 5 un Pērnavas ielu 6, pašvaldības teritorijā pie Garozas ielas 36 un Kooperatīva ielā, kur ar jauniem elementiem papildināsim pērn ierīkoto āra trenažieru laukumu pie Miezītes bibliotēkas.
Nav noslēpums, ka šādus pilsētas infrastruktūras uzlabojumus daudzi pilsētnieki gaida savā mikrorajonā. Pēc kādiem kritērijiem tiek izveidots gada darbu plāns?
Nozīmīgākie kritēriji ir iedzīvotāju vai autotransporta plūsma, kā arī drošības apsvērumi. Apzināmies, ka labiekārtošanas darbi nepieciešami daudzās pilsētas vietās, tomēr varam rīkoties tikai pilsētas budžeta ietvaros. Šāda līmeņa darbiem – kā atsevišķu mikrorajonu ielu posmu sakārtošana, ietvju vai apgaismojuma izbūve – lielākoties nav iespējams piesaistīt ES vai citu fondu līdzfinansējumu, to varam izdarīt tikai par budžeta līdzekļiem. Tādēļ arī iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties savu daudzdzīvokļu ēku pagalmu sakārtošanā, kam iespējams piesaistīt pašvaldības līdzfinansējumu 50 procentu apmērā no projekta izmaksām līdz 5000 eiro vienai ēkai. Īpaši sāpīgs ir jautājums par ielu infrastruktūras attīstību, jo ES finansējums plānošanas periodam līdz 2020. gadam beigsies jau 2019. gadā, un arī «Latvijas valsts ceļi» pauž satraukumu, jo kopējais finansējums valsts ceļu pārbūvei un uzturēšanai var sarukt pat vairākkārt. Arī pašvaldība maģistrālo ielu rekonstrukcijas projektos lielā mērā ir atkarīga no valsts vai ES investīcijām, tādēļ strādājam kopā ar Satiksmes ministriju, lai finansējuma plūsma ceļiem neapstātos.
Vai esat domājuši par alternatīviem ielu seguma atjaunošanas variantiem, ņemot vērā, ka kapitālo rekonstrukciju visur veikt nevarēs, turklāt vairāk nekā puse pilsētas ielu ir ar grants segumu?
Pirms diviem gadiem Ganību ielā izmēģinājām ielas virsmas apstrādi ar sīkšķembu un emulsijas maisījumu. Pagājušajā gadā tādu pašu darbu veicām 2. līnijas posmā. Šogad pēc šīs metodes veiksim virsmas apstrādi divos Platones ielas posmos, atlikušajā posmā «Jelgavas ūdens» veiks komunikāciju izbūvi. Vēl izvērtējam jaunas tehnoloģijas izmēģināšanu, izmantojot īpašu virsmas apstrādi ar saistvielu, kas grants segumu padarīs monolītu. Turpināsim arī noslogotāko grants seguma ielu atputekļošanu, bet Romas ielas asfaltēšanai esam pasūtījuši tehniskā projekta izstrādi.
Kāda ir situācija ielu apgaismojuma jomā – daļā ielu esam pārgājuši uz LED lampām, apgaismojuma intensitāte tiek regulēta attālināti.
Ar LED lampām ir aprīkoti aptuveni 22 procenti no visa ielu apgaismojuma tīkla. Tas mums ļauj būtiski ieekonomēt līdzekļus par elektroenerģiju un automātiski regulēt apgaismojuma intensitāti pēc faktiskajiem laika apstākļiem. Proti, ja ir gaišs un saulains rīts, apgaismojums automātiski izslēdzas agrāk, bet, ja ir apmācies, tas deg ilgāk. Šie modernie gaismekļi, piesaistot ES līdzfinansējumu, atmaksājas divu līdz trīs gadu laikā. Savukārt nātrija lampas, kuras aizvietojām ar LED lampām, izmantosim Atmodas un Rūpniecības ielas projektā, Kronvalda un Akmeņu ielā. Ar pakāpenisku pāreju uz LED lampām mums izdevies ietaupīt līdz pat 40 tūkstošiem eiro gadā, tomēr daļu šo ietaupījumu uz elektroenerģijas rēķina nākas novirzīt maksājumiem par pilsētai nepieciešamo elektroenerģijas jaudu «Sadales tīklam», kas pagājušā gada otrajā pusē būtiski paaugstināja savu pakalpojumu cenu.
Jelgavā, pēc iestādes «Pilsētsaimniecība» apkopotajiem datiem, 2017. gada aprīlī reģistrēti 2745 suņi, par kuriem tiek maksāta arī pašvaldības nodeva sešu eiro apmērā. Kā šie līdzekļi tiek izlietoti?
Šī nodeva nav tik liela, lai mēs varētu runāt par kādu īpaši iezīmētu fondu, bet apzināmies, ka arī šajā jomā nepieciešami uzlabojumi un infrastruktūras pielāgošana. Pilsētā esam izvietojuši un apsaimniekojam 18 īpašas suņu atkritumu urnas, un vēl aptuveni tikpat iedzīvotāji ir izvietojuši iekšpagalmos. Suņu pastaigām ir izveidots laukums Asteru ielā, bet šogad sadarbībā ar Zemgales Dzīvnieku aizsardzības biedrību, kura piedalīsies ar savu līdzfinansējumu, Ganību ielā iepretim veikalam «MNL» izbūvēsim vēl vienu suņu pastaigu laukumu ar rotaļu elementiem un visu nepieciešamo aprīkojumu.
Vai šogad plānota arī jaunu apstādījumu izveide?
Mums ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar pilsētas galveno mākslinieci, kurai ir labas idejas, kā atdzīvināt Jelgavu. Interesanti mazās arhitektūras formas objekti ir izvietoti Driksas gājēju ielas puķudobēs. Atsvaidzināsim arī dizaina dārzus skvērā aiz kultūras nama. Kā ierasts, būs arī krāšņie puķupodi pie apgaismes stabiem pilsētas centrālajās ielās. Vasaras sezonā pilsēta būs pietiekami krāšņa.
Foto: Austris Auziņš
3.1 °C,
3.1 m/s,
95.2 % 
3.1 °C,
3.1 m/s,
95.2 %