«Šī ir unikāla izstāde, kādas Latvijā nav bijis, jo tajā aplūkojami darbi, kurus 24 gadu laikā radījis latviešu mākslinieks, kurš dzīvo Latvijā un visus šos gadus regulāri ir braucis pie draugiem Dānijā, lai tur radoši strādātu. Jānis Strupulis šai laikā radījis darbus, kas nu jau kļuvuši par neatņemamu dāņu mājokļu un publisko telpu interjera elementu, bet Latvijā tos neviens vēl nav redzējis,» uzsver izstādes kuratore, Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja direktores vietniece Marija Kaupere.
Andra Ozola
Izstāde «Jānis Strupulis kolekcijās Dānijā» Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā ir mākslas līdzekļiem uzcelts tilts starp Dāniju un Latviju, kas kārtējo reizi apliecina, ka mākslas valodai tulkojums nav nepieciešams, jo tā vienlīdz saprotami uzrunā mākslas cienītājus gan Dānijā, gan Latvijā.
«Ierosme veidot šo izstādi radās pirms diviem gadiem, aplūkojot dažas bērnu portretu un kluso dabu fotogrāfijas. Vēl kādas bija redzētas arī agrāk. Šķita netaisni, ka mūsu skatītājiem tiek liegta iespēja iepazīties ar šī mākslinieka lielisko veikumu un tas paliek ārpus Latvijas mākslas konteksta,» stāsta M. Kaupere.
Par atbalstu izstādes un kataloga tapšanā viņa pateicas pašam māksliniekam J. Strupulim, kā arī Damgo ģimenei Dānijā, īpaši Larsam Damgo un Bitenai Damgo un citiem mākslas darbu īpašniekiem, kuri bija ar mieru uz vairākiem mēnešiem šķirties no mākslas darbiem, ļaujot tos parādīt izstādē Jelgavas muzejā. Damgo ģimene bija ieradusies arī uz mākslinieka izstādes atklāšanu un klātesošos uzrunāja Bitena Damgo. Pasākumā piedalījās mākslas zinātniece Ingrīda Burāne un Dānijas kultūras institūta pārstāve Ilva Sinkēviča. Par izstādes atklāšanas muzikālo noformējumu gādāja pianiste Nora Lūse un viņas audzēkņi Sarma Emīlija Tukāne un Kristofers Jansons.
Mākslinieks J. Strupulis Latvijā pazīstams kā izcils tēlnieks, naudas monētu un medaļu autors. Medaļas līdz ar gleznām, grafikām un tēlniecības darbiem, tapušas arī Dānijā, un ir apskatāmas šajā izstādē. Medaļu klāstā ir medaļa, kas veltīta pasaku autoram Hansam Kristianam Andersenam, medaļa, kas veltīta karalienes Margrētes II kronēšanas 40. gadadienai un vēl citas. Tāpat izstādē apskatāmi gan koši abstraktās glezniecības darbi – «Pēcpusdiena», «Laimes vēlējums», «Vakara blāzma», «Priekšpusdiena», «Augusts» un citi, gan bērnu – Sesīlijas, Katrīnes, Sofijas un citu, kā arī pieaugušo portreti, gan klusās dabas un nerūsējoša tērauda skulptūru modeļi.
Mākslinieks Dānijā arī izstrādājis logo alus darītavām, veidojis restorāna trauku dizainu, ēdienkartes restorāniem, bet vienai no restorānu ķēdēm izveidota sava nauda.
«Tas bija kā joks. Reiz saviem dāņu draugiem stāstīju, ka Latvijā veidoju naudu un varētu uztaisīt viņiem arī. Viņi pasmējās, bet jau nākamajā gadā saņēmu pasūtījumu. Ar šo naudu var norēķināties tikai šajā restorānu ķēdē. Piemēram, ja gribu kādu apsveikt dzimšanas dienā un uzdāvināt viņam vakaru restorānā, tad es dāvinu viņam šo monētu. Dāvanas saņēmējs to var izlietot, kad vien vēlas viena līdz piecu gadu laikā,» stāsta mākslinieks.
Interesants ir arī J. Strupuļa stāsts par iepazīšanos ar Damgo ģimeni. Reiz Svens Damgo no Dānijas pilsētas Herningas televīzijā redzējis, kā Jelgavas centrā no postamenta noceļ Leņina pieminekli. Viņam radusies doma to iegūt sev, pārvest uz Dāniju un novietot savas mājas pagalmā. Bijusi arī ideja, kā Leņina pieminekli noguldīt horizontāli. Lai šo ideju realizētu, divi Damgo ģimenes dēli braukuši uz Latviju. Tā kā piemineklis bija liels un smags, viņiem bijusi nepieciešama palīdzība. Latvijā viņi satikuši J. Strupuli – talantīgu un atsaucīgu mākslinieku, kurš viņiem palīdzējis. Tagad Jelgavas Leņina piemineklis guļ zālājā Damgo ģimenes mājas priekšā ielas pusē, bet sadarbība ar mākslinieku J. Strupuli turpinās jau 24 gadus.
Izstāde «Jānis Strupulis kolekcijās Dānijā» muzejā apskatāma līdz 1. novembrim.
Foto: Raitis Supe