«Lai atrastu tālāku mērķi, ir jāpaskatās pagātnē, un tāda, par laimi, mums ir. Ir pagājuši 210 gadi, kopš sāka runāt, ka ir jādibina universitāte. 1800. gada decembrī tika izdots rīkojums par Jelgavas universitātes izveidi. Mums bija spēcīga konkurence, tāpēc universitātes mūžs nebija ilgs. Arguments, kālab to pārcēla uz Pērnavu, gan tāds interesants – mitrs un neveselīgs klimats. Gribu pateikties akadēmiķim Jānim Stradiņam, kurš tik dziļi izpētījis šo vēsturi. Mums tiešām ir pamats lepoties, ka augstākās izglītības pirmsākumi meklējami tieši mūsu pilsētā, nevis Rīgā,» tā, atklājot piemiņas plāksni «Augstākai izglītībai Jelgavā 210», Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību prorektors Arnis Mugurēvičs.
Ritma Gaidamoviča
Šodien Jelgavas pils Dienvidu vārtos svinīgi atklāta piemiņas plāksne «Augstākajai izglītībai Jelgavā 210», kas apliecina augstākās izglītības aizsākumus Jelgavā 1800. gadā 25. decembrī, tieši Pirmajos Ziemassvētkos.
Kaut formāli, taču pirmā augstskola Jelgavā pastāvējusi 109 dienas. «1800. gada beigās imperatora Pāvila I tuvākais padomnieks Kurzemes ģenerālgubernators Pēteris Pālens ieteica valdniekam pārveidot par universitāti Jelgavas akadēmiju. Imperators Pāvils I to atbalstīja un 1800. gada 25. decembrī deva senātam rīkojumu par Jelgavas universitātes izveidi. Taču sakarā ar Pāvila I nāvi jau 1801. gada 12. aprīlī bija izdots jaunā imperatora Aleksandra I rīkojums Senātam par universitātes pārcelšanu uz Tērbatu,» liecina informācija akadēmiķa Jāņa Stradiņa grāmatā «Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā».
«Universitātes būtība ir nest gaismu augstākajā izglītībā. Mēs šo piramīdu veidojam pamazām – cik gadi, kā esam saņēmuši universitātes statusu, un mēs nedomājam pie tā apstāties, bet gan attīstīties. Šis piemērs, manuprāt, ir viens no tiem, kas pierāda, ka mēs ne tikai rūpējamies par tiem, kas šeit strādā, bet arī tūristiem, lai iepazīstinātu ar Jelgavai tik nozīmīgiem datumiem. Apsolu, ka arī turpmāk mēs rūpīgi skatīsimies, kā attīstījusies mūsu vēsture un šī nebūt nav pēdējā piemiņas plāksne šeit, Dienvidu vārtos,» tā LLU rektors Juris Skujāns.
Jāpiebilst, ka šī plāksne šodien Dienvidu vārtos tika izvietota, atsaucoties uz J.Stradiņa aicinājumu. «Viņš aicināja turēt godā un izcelt vēstures nozīmīgos notikumus, kas saistīti ar Jelgavas pili kā izglītības un zinātnes templi, katru gadu kopš Jelgavas pils 270. gadadienas tās Dienvidu vārtos rindojas piemiņas plāksnes kādam nozīmīgam notikumam Jelgavai un augstākajai izglītībai,» tā LLU Muzeja vadītāja Ginta Linīte.
2008. gadā atklātā pirmā plāksne atgādina par pils pamatakmens ielikšanu 1738. gadā, bet otrā ir veltīta Kurzemes zemnieku brīvlaišanai 1918. gadā.
Pēc svinīgās plāksnes atklāšanas, ievērojot gadskārtējās tradīcijas, Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā notiek Konventa svinīgā sēde. Tās laikā tiks pārrunāti svarīgākie aizvadāmā gada notikumi, godināti universitātes izcilnieki studiju un pētnieciskajā darbā, nolasīti saņemtie apsveikumi. LLU preses sekretārs Juris Kālis informē, ka šoreiz par gada nozīmīgāko panākumu var uzlūkot krasu pavērsienu jauno zinātņu doktoru sagatavošanā, jo šogad aizstāvētie promocijas darbi ir sasnieguši rekordskaitli – 32. Tas ir viens no labākajiem rādītājiem valsts dibināto universitāšu vidū. Turklāt aptuveni puse no jauno zinātnieku darbiem izstrādāti un aizstāvēti ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu, bet Veterinārmedicīnas fakultātes doktorants Aivars Bērziņš savu darbu aizstāvējis Helsinku Universitātē Somijā. Par veiksmīgu piedalīšanos jauno zinātnieku maģistra darbu konkursā godalgotu vietu, kā arī LLU un Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas atzinību izpelnījušies Ekonomikas fakultātes maģistranti Sandija Rivža, Dzintra Junge, Māra Zepa, Indra Paura un Laura Strēle, kā arī Meža fakultātes maģistrants Andis Bārdulis.
Bet LLU Senāta stipendija piešķirta Pārtikas Tehnoloģijas fakultātes studentei Annai Gansburgai, Informācijas tehnoloģiju fakultātes studentam Jurijam Šuļinam un Lauku inženieru fakultātes maģistrantei Maijai Jankevicai.