21.3 °C, 2.9 m/s, 76.1 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāAr piemiņas plāksnes atklāšanu atzīmē augstākās izglītības aizsākumu Jelgavā
Ar piemiņas plāksnes atklāšanu atzīmē augstākās izglītības aizsākumu Jelgavā
23/12/2010

«Lai atrastu tālāku mērķi, ir jāpaskatās pagātnē, un tāda, par laimi, mums ir. Ir pagājuši 210 gadi, kopš sāka runāt, ka ir jādibina universitāte. 1800. gada decembrī tika izdots rīkojums par Jelgavas universitātes izveidi. Mums bija spēcīga konkurence, tāpēc universitātes mūžs nebija ilgs. Arguments, kālab to pārcēla uz Pērnavu, gan tāds interesants – mitrs un neveselīgs klimats. Gribu pateikties akadēmiķim Jānim Stradiņam, kurš tik dziļi izpētījis šo vēsturi. Mums tiešām ir pamats lepoties, ka augstākās izglītības pirmsākumi meklējami tieši mūsu pilsētā, nevis Rīgā,» tā, atklājot piemiņas plāksni «Augstākai izglītībai Jelgavā 210», Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) mācību prorektors Arnis Mugurēvičs.

Ritma Gaidamoviča

«Lai atrastu tālāku mērķi, ir
jāpaskatās pagātnē, un tāda, par laimi, mums ir. Ir pagājuši 210
gadi, kopš sāka runāt, ka ir jādibina universitāte. 1800. gada
decembrī tika izdots rīkojums par Jelgavas universitātes izveidi.
Mums bija spēcīga konkurence, tāpēc universitātes mūžs nebija ilgs.
Arguments, kālab to pārcēla uz Pērnavu, gan tāds interesants –
mitrs un neveselīgs klimats. Gribu pateikties akadēmiķim Jānim
Stradiņam, kurš tik dziļi izpētījis šo vēsturi. Mums tiešām ir
pamats lepoties, ka augstākās izglītības pirmsākumi meklējami tieši
mūsu pilsētā, nevis Rīgā,» tā, atklājot piemiņas plāksni «Augstākai
izglītībai Jelgavā 210», Latvijas Lauksaimniecības universitātes
(LLU) mācību prorektors Arnis Mugurēvičs.

Šodien Jelgavas pils Dienvidu vārtos
svinīgi atklāta piemiņas plāksne «Augstākajai izglītībai Jelgavā
210», kas apliecina augstākās izglītības aizsākumus Jelgavā 1800.
gadā 25. decembrī, tieši Pirmajos Ziemassvētkos.
 

Kaut formāli, taču pirmā augstskola
Jelgavā pastāvējusi 109 dienas. «1800. gada beigās imperatora
Pāvila I tuvākais padomnieks Kurzemes ģenerālgubernators Pēteris
Pālens ieteica valdniekam pārveidot par universitāti Jelgavas
akadēmiju. Imperators Pāvils I to atbalstīja un 1800. gada 25.
decembrī deva senātam rīkojumu par Jelgavas universitātes izveidi.
Taču sakarā ar Pāvila I nāvi jau 1801. gada 12. aprīlī bija izdots
jaunā imperatora Aleksandra I rīkojums Senātam par universitātes
pārcelšanu uz Tērbatu,» liecina informācija akadēmiķa Jāņa Stradiņa
grāmatā «Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā».

«Universitātes būtība ir nest gaismu
augstākajā izglītībā. Mēs šo piramīdu veidojam pamazām – cik gadi,
kā esam saņēmuši universitātes statusu, un mēs nedomājam pie tā
apstāties, bet gan attīstīties. Šis piemērs, manuprāt, ir viens no
tiem, kas pierāda, ka mēs ne tikai rūpējamies par tiem, kas šeit
strādā, bet arī tūristiem, lai iepazīstinātu ar Jelgavai tik
nozīmīgiem datumiem. Apsolu, ka arī turpmāk mēs rūpīgi skatīsimies,
kā attīstījusies mūsu vēsture un šī nebūt nav pēdējā piemiņas
plāksne šeit, Dienvidu vārtos,» tā LLU rektors Juris
Skujāns.

Jāpiebilst, ka šī plāksne šodien
Dienvidu vārtos tika izvietota, atsaucoties uz J.Stradiņa
aicinājumu. «Viņš aicināja turēt godā un izcelt vēstures nozīmīgos
notikumus, kas saistīti ar Jelgavas pili kā izglītības un zinātnes
templi, katru gadu kopš Jelgavas pils 270. gadadienas tās Dienvidu
vārtos rindojas piemiņas plāksnes kādam nozīmīgam notikumam
Jelgavai un augstākajai izglītībai,» tā LLU Muzeja vadītāja Ginta
Linīte. 

2008. gadā atklātā pirmā plāksne
atgādina par pils pamatakmens ielikšanu 1738. gadā, bet otrā ir
veltīta Kurzemes zemnieku brīvlaišanai 1918. gadā.

Pēc svinīgās plāksnes atklāšanas,
ievērojot gadskārtējās tradīcijas, Latvijas Lauksaimniecības
universitātes aulā notiek Konventa svinīgā sēde. Tās laikā tiks
pārrunāti svarīgākie aizvadāmā gada notikumi, godināti
universitātes izcilnieki studiju un pētnieciskajā darbā, nolasīti
saņemtie apsveikumi. LLU preses sekretārs Juris Kālis informē, ka
šoreiz par gada nozīmīgāko panākumu var uzlūkot krasu pavērsienu
jauno zinātņu doktoru sagatavošanā, jo šogad aizstāvētie promocijas
darbi ir sasnieguši rekordskaitli – 32. Tas ir viens no labākajiem
rādītājiem valsts dibināto universitāšu vidū. Turklāt aptuveni puse
no jauno zinātnieku darbiem izstrādāti un aizstāvēti ar Eiropas
Sociālā fonda atbalstu, bet Veterinārmedicīnas fakultātes
doktorants Aivars Bērziņš savu darbu aizstāvējis Helsinku
Universitātē Somijā. Par veiksmīgu piedalīšanos jauno zinātnieku
maģistra darbu konkursā godalgotu vietu, kā arī LLU un Latvijas
Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas atzinību izpelnījušies
Ekonomikas fakultātes maģistranti Sandija Rivža, Dzintra Junge,
Māra Zepa, Indra Paura un Laura Strēle, kā arī Meža fakultātes
maģistrants Andis Bārdulis.

Bet LLU Senāta stipendija piešķirta
Pārtikas Tehnoloģijas fakultātes studentei Annai Gansburgai,
Informācijas tehnoloģiju fakultātes studentam Jurijam Šuļinam un
Lauku inženieru fakultātes maģistrantei Maijai
Jankevicai.