Jelgavas industriālajā vēsturē bija visā Padomju Savienībā zināma rūpnīca, kurā ražoja mikroautobusus RAF.
www.jelgavasvestnesis.lv
1949. gadā Rīgas 2. autoremontrūpnīcā tika izveidota autobusu virsbūvju rūpnīca, kuru 1955. gadā pārdēvēja par Rīgas Eksperimentālo autobusu fabriku, saīsinājumā – RAF. Tieši tur 20. gadsimta 50. gadu beigās sāka ražot pirmos mikroautobusus PSRS teritorijā – desmitvietīgo RAF-10 «Festivāls» un astoņvietīgo RAF-08 «Sprīdītis». Savukārt RAF-977 modeļa nosaukums «Latvija» kļuva par atpazīstamu zīmolu, kas arī turpmāk rotāja RAF ražotos mikroautobusus.
Rīgas rūpnīcai trūka jaudas – gadā tā spēja saražot tikai ap 3000 automašīnu. Par jaunās Vissavienības rūpnīcas celtniecības vietu tika izvēlēta Jelgava. 60. gadu beigās Jelgavā sākās tās būvniecība, un mērķis bija, lai rūpnīca spētu saražot ap 17 000 mikroautobusu gadā. PSKP XXV kongresa vārdā nodēvētā rūpnīca Jelgavā tika atklāta 1975. gadā, bet pilnvērtīgs ražošanas process tika nodrošināts kopš 1976. gada.
Pirmais mikroautobusa modelis bija RAF-2203 «Latvija». Mikroautobusā bija 11 sēdvietas, un šis modelis kļuva par visvairāk ražoto mikroautobusu PSRS vēsturē. Pateicoties eksportam uz sociālistiskajām un PSRS draudzīgajām jaunattīstības valstīm, RAF-2203 kļuva par visatpazīstamāko RAF ražojumu ne tikai PSRS, bet arī ārzemēs. Mikroautobusu RAF-2203 ar vairākām modifikācijām ražoja līdz pat 1997. gadam. Tas tika plaši lietots sabiedriskajā transportā, valsts iestāžu autoparkos un pat olimpiskajās spēlēs Maskavā 1980. gadā. Lai nodrošinātu rūpnīcas strādniekus ar dzīvojamo platību, rūpnīca finansēja dzīvojamā mikrorajona celtniecību.
Sabrūkot PSRS, produkcijas pieprasījums samazinājās, un 1997. gadā mikroautobusu ražošanu apstādināja pilnībā. Pēdējie RAF modeļi bija maršruta taksometrs RAF-22039 ar 13 sēdvietām un Maskavas pilsētas pasūtījums – katafalks. Likteņa ironija, bet tieši katafalks bija pēdējā automašīna rūpnīcas vēsturē. RAF pārtrauca darbību 1998. gadā.
Attēls: RAF simboliskā atslēga
Avots: Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs