22.1 °C, 1.6 m/s, 68.9 %

Jauniešiem

Ar slotu un liekšķeri rokā
19/09/2008

«Patīk vai nepatīk , bet jāstrādā ir. Esmu pensionāre un ar pensiju iztikt nevaru,» sākumā mazliet asi atcērt sētniece, kad viņu uzrunāju. «Avīzes samestas pa kaktiem, bērni piegružo kāpņu telpas. Iedzīvotāji ir ļoti slikti,» turpina sirdīties kundze. Un patiesi – darāmā Brīvības bulvāra 41. mana apkaimē viņai netrūkst.

Egija Veilande

 

«Patīk vai
nepatīk , bet jāstrādā ir. Esmu pensionāre un ar pensiju iztikt
nevaru,» sākumā mazliet asi atcērt sētniece, kad viņu uzrunāju.
«Avīzes samestas pa kaktiem, bērni piegružo kāpņu telpas.
Iedzīvotāji ir ļoti slikti,» turpina sirdīties kundze. Un patiesi –
darāmā Brīvības bulvāra 41. mana apkaimē viņai netrūkst.

 

«Manuprāt, mūsu sētniece strādā tīri labi un
lielākoties pagalms ir tīrs, īpaši no rītiem,» vērtē astoņus gadus
vecais zēns, kurš dzīvo Brīvības bulvāra 41. mājā. Tiesa gan – viņš
novērojis, ka, eju uz skolu, apkārtne parasti jau ir sakopta, taču
vakarpusē, ar draugiem spēlējot futbolu, pagalms jau atkal ir
piegružots. Zēns prāto, ka paši iedzīvotāji jau vien vainīgi pie
tā, ka dienas laikā tiek izmētāti atkritumi. «Dažreiz jau mēs
sētniecei palīdzam: ja redzam zemē nomestu kādu papīru, to paceļam
un iemetam atkritumu konteinerā – mums jau arī nepatīk nekārtīgs
pagalms! Un tad sētniece par to ir ļoti priecīga,» stāsta puisis,
gan atzīstot, ka šad tad arī pašam sanākot «sagrēkot» un, piemēram,
saldējuma iepakojumu tomēr neizmest konteinerā. «Ja neklausām, tad
gan sētniece mūs sabar.»

To, ka nesakoptā apkārtnē vainojama ne tikai
sētniece, bet arī paši iedzīvotāji, atzīst arī kāds kungs no
Brīvības bulvāra 41. nama, taču sētniecei velta arī pa skarbākam
vārdam. «Patiesībā jau mani sētnieces darbs neskar – viņa pati to
izvēlējusies, taču tas neapšaubāmi ir grūts darbs. Kā vērtēju
paveikto? Redziet – zālīte nav nopļauta, apkārt mājai mētājas
papīri… Izskatās, ka te nemaz nav kopts!» klāsta kungs un norāda
uz izsmēķiem, kas mētājas zem viņa balkona. «Tur ir pilns
izsmēķiem! Sētniece nāk un aizrāda man, lai gan, lūk, te ir mans
pelnu trauks. Bet tos izsmēķus met no augšējā stāva,» sašutumu pauž
iedzīvotājs.

Tikmēr sētniece turpina strādāt: «No rīta visu
satīru , bet pēc stundas jau atkal viss jāsāk no gala,» kundze
klāsta, ka sakopšanas darbus parasti sāk jau pulksten sešos no
rīta. Piecu stundu laikā visam jābūt tīram, kaut gan dažkārt nākas
nopūlēties krietni ilgāk. «Darbs ir smags,» viņa nosaka.

Izrādās, sētnieces pienākums ir gan sakopt
nama apkārtni, gan tīrīt kāpņu telpas. Piečurātas kāpņu telpas,
pudeles, izsmēķi uz trepēm – tā jau esot viņas ikdiena, ar kuru
samierināties gan grūti. Turklāt nereti nākas savākt arī
bezpajumtnieku izkārnījumus. «Jūs taču saprotat, ka tas nav nekas
patīkams?» tā sētniece.

Viņa atklāj, ka raizes sagādā arī zāles
pļaušana. «Arī nopļaut zāli ir mans pienākums, taču es to
nepieprotu. Tad nu sanāk, ka man no savas tā jau niecīgās algas ir
jāsedz arī pļaušanas izdevumi. Darba devējs apgalvo, ka tas viss ir
ieskaitīts manā algā,» sētniece neslēpj, ka atalgojums par
sētnieces darbu ir 160 lati mēnesī. «Pļaušanas aptuvenās izmaksas
par reizi ir 20 – 30 lati – kā nu kurš pļāvējs prasa,» viņa
rēķina.

Uz jautājumu, vai ikdienas darbā netraucē arī
apkārtnē klaiņojošie kaķi, viņa atteic, ka ne: «Kaķi gan man
netraucē. Es viņus pat mēdzu barot un pērku viņiem barību.»
Sētniece saskaitījusi, ka kopumā pagalmā, kas viņai jātīra, dzīvo
kādi 12 – 15 kaķi, un aptuveni astoņi no viņiem ir paklīdeņi.