Sākotnēji, kad tikai izskanēja ideja par ilgstošo bezdarbnieku iesaistīšanu darbā, par ko viņi saņemtu 100 latu stipendiju, ne viens vien uz to skatījās skeptiski – kurš tad būs gatavs strādāt pilnu darba dienu, lai mēnesī saņemtu simts latus. Tagad, kad projekts reāli sācies, ir skaidrs, ka šobrīd arī tā ir liela nauda un strādātgribētāju netrūkst.
Kristīne Langenfelde
Neviens no šiem bezdarbniekiem sarunā ar «Jelgavas Vēstnesi» šonedēļ nesūkstījās par grūto darbu vai mazo atalgojumu. Gluži pretēji – vai katrs bija gatavs uzsvērt, ka labāk tā, nekā nekā. Galvenais iemesls, kāpēc šie cilvēki iesaistījušies Nodarbinātības valsts aģentūras realizētajā projektā, ir iespēja strādāt. Lielākā daļa no viņiem darbu pazaudējuši jau aptuveni pirms gada, bezdarbnieku pabalsts beidzies, bet jaunu darbu atrast neizdodas. Andrejs Šakurovs tā arī saka: «Apnika mājās sēdēt, gribas strādāt! Vienalga, cik par to maksā.»
15 reizes mazāka alga Arī tādi, kas sevi uzskata par augstas raudzes speciālistiem un vēl pirms diviem gadiem celtniecībā varējuši nopelnīt pat 1500 latu mēnesī, tagad nekurnot ir gatavi strādāt par 100 latiem. «O, kā es pelnīju – 900 bija mazākā alga, un arī tad nepārstrādājāmies – darba laiks bija no pulksten 8 līdz 17. Tagad citi laiki, jāpierod, ko citu darīsi. Šāds darbs jau kaulus nelauž,» saka bijušais celtnieks Anatolijs Šiškovs, kurš šobrīd norīkots krūmu ciršanā. Daudziem no šiem cilvēkiem ir arī kredīti, kuru apmaksa negaida, tāpēc daļa no viņiem nopelnīto tērēs to segšanai. «Manas kredītsaistības ir gandrīz tikpat, cik tagad es nopelnīšu, bet cita varianta jau nav – nopelnīšu 100 latus un samaksāšu kredītu. Mazliet jau tur vēl paliks, bet, tā kā pēc šķiršanās dzīvoju pie mammas, kaut kā iztiksim,» nemaz ne tik pesimistiski saka Mihails Paščenko. Un arī tas ir sava veida paradokss, jo neviens no sastaptajiem bezdarbniekiem nerādīja drūmu seju – drīzāk jaunā iespēja strādāt viņus uzmundrinot. «Nauda noder vienmēr, un, kaut arī ne liela, tā šobrīd ir ļoti nepieciešama. Fizisks darbs mani nebaida, tāpēc priecājos, ka vismaz varu strādāt,» tā Anna Jakušenoka.
Klupšanas akmens – izglītība un valoda Jautāti, cik intensīva bijusi darba meklēšana, kamēr vēl saņemts bezdarbnieka pabalsts, atbildes ir dažādas. Kāds uzskata, ka gada laikā divi uzrakstīti un atteikti CV ir pietiekami, lai secinātu, ka darbu atrast nav iespējams. Cits savukārt apstaigājis vai visas firmas, kur varētu būt nepieciešama viņa aroda speciālisti, bet atbildes nav. Ja kaut kur arī kāds meklēts, tad uz vietu jau ap pussimts cilvēku pieteikušies un izredzes ir minimālas. Taču viens ir skaidrs – katrs no «Jelgavas Vēstneša» uzrunātajiem bezdarbniekiem skaidri apzinās savus vājos punktus. Un patiesībā vājie punkti ir tikai divi – nav izglītības vai arī nav latviešu valodas zināšanu. Spilgts piemērs tam ir M.Paščenko, kurš šobrīd pieņemts par palīgstrādnieku aģentūrā «Kultūra». Viņam ir augstākā izglītība, savulaik, RAF strādājot, bija uzdienējies pat līdz savas jomas direktora vietniekam, bet tagad jāsamierinās ar minimumu. «Es zinu skaidri – ja prastu latviešu valodu, arī tagad būtu priekšniekos. Bet nu nevaru es to valodu iemācīties. Treknajos gados, kad vēl nauda turējās, pat biju paņēmis privātskolotāju, bet tik un tā neiet man tās valodas. Savulaik pat lasīju kādā medicīnas grāmatā, ka tā esot sava veida diagnoze – cilvēks citās jomās var būt teicamnieks, visu viegli apgūt, galva strādā, bet valodas iemācīties praktiski ir neiespējami. Un tas nav tikai ar latviešu valodu vien – tāpat man ir ar angļu. Tas vēl bija skolas laikā Krievijā, kad angļu valodas eksāmenu es noliku, tikai iedodot kukuli. Nu jau pat vairs nemēģinu. Tāpēc arī samierinos, ka ar visu savu augstāko izglītību jāstrādā šādi palīgdarbi,» atzīst M.Paščenko. Grūti ar latviešu valodu iet arī Ludmilai Šīriņai. «Divas reizes jau esmu centusies nokārtot otro kategoriju, bet nesekmīgi. Taču es nepadošos – iešu atkal. Ir jau grūta tā latviešu valoda, bet jāmācās. Pirms kāda laika strādāju ārzemēs, visapkārt poļi, un es ļoti ātri iemanījos runāt poliski. Nezinu, kāpēc ar to latviešu valodu man tā neiet. Taču viens ir skaidrs: kā būs 2. kategorija, tā noteikti varēšu atrast labāku darbu.» Savukārt tiem, kam latviešu valoda ir dzimtā un problēmas nesagādā, likstas ir citas – izglītība. «Mācīties man vispār nepatīk. Es labāk strādāju. Jā, man ir tikai pamatskolas izglītība, piedāvāja jau man kaut kādus kursus bezdarbniekos, bet es negribu – nu nepatīk man mācīties, ko lai dara. Tāpēc es arī nemaz nesūkstos, ka strādāju par 100 latu stipendiju. Darbs man patīk, zinu, kas uzdots, to arī godprātīgi cenšos izdarīt, jo nāks jau pārbaudīt. Un kas te nekaiš – nav jau grūti sētnieka pienākumus veikt. Mani viss apmierina, labi, ka vispār tāda iespēja tiek dota,» atzīst Juris Meinarts, kurš tagad pilda sētnieka pienākumus kultūras namā «Rota». Citi gan, apzinoties savu problēmu, ir gatavi mērķtiecīgi strādāt. «Ļoti gribas iestāties vakarskolā un iegūt vidējo izglītību. Es jau cerēju, ka man tas izdosies šogad, bet diemžēl nekādi nav iespējams dabūt dokumentus no vecās skolas, kur ieguvu pamatizglītību. Gadi, protams, ir pagājuši, un viņiem tur ar arhīvu problēmas. Gaidīju jau šoruden, bet saņēmu vēstuli, ka nevarot atrast. Tā nu atkal uz gadu jāatliek. Bet es jau tagad esmu pieteikusies bezdarbniekos uz angļu valodas un datorkursiem. Ja man būs vidējā izglītība un vēl šādi kursi, tad noteikti pavērsies labākas iespējas, citādi tagad tik vien var meklēt kā kāda palīgstrādnieka vietu. Bet tagad jau daudz tādu bezdarbnieku, uz vienu vietu vien cik pretendē!» spriež A.Jakušenoka. Vismaz pagaidām šķiet, ka tie cilvēki, kas iesaistījušies bezdarbnieku nodarbināšanas projektā, ar piedāvājumu ir apmierināti. Šobrīd te vēl neatrast tādus, kuri strādājuši, piemēram, valsts iestādē, bijuši ierēdņi ar pieklājīgu algu un tagad spiesti iztiku pelnīt, strādājot palīgdarbus. Taču tie bezdarbnieki, kas iesaistījušies projektā, neslēpj, ka paralēli meklēs citas iespējas. «Visu laiku jau jāskatās, vai nevar dabūt ko labāku – nedomāju, ka turpināšu šādu darbu visu projekta laiku, varbūt pāris mēnešu, un tad jau gan kaut ko atradīšu,» spriež M.Paščenko. Taču citi pārliecināti, ka galvenais esot «novilkt» ziemu, kad haltūras dabūt grūti, bet komunālie maksājumi jāsedz. «Pavasarī ir lielākas iespējas, tāpēc droši vien te būs jāizvelk līdz martam,» piebilst A.Šiškovs.
22.2 °C,
4.9 m/s,
55 % 
22.2 °C,
4.9 m/s,
55 %