18.9 °C, 3.4 m/s, 56.9 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāArī auto kapsētas jūt saimniecisko panīkumu
Arī auto kapsētas jūt saimniecisko panīkumu
24/04/2008

Arī tādas nozares pārstāvji kā automašīnu kapsētu saimnieki atzīst, ka dzīve kļūst grūtāka. Cilvēkus vairāk nodarbina iztikšanas problēmas, nevis rezerves daļas savam auto. Pēdējā pusgadā pieprasījums pēc tām jūtami sarucis, kaut arī šodien automašīna nav nekas ekskluzīvs, bet ikdienas nepieciešamība.

Anna Afanasjeva

Arī tādas nozares pārstāvji kā automašīnu kapsētu saimnieki atzīst,
ka dzīve kļūst grūtāka. Cilvēkus vairāk nodarbina iztikšanas
problēmas, nevis rezerves daļas savam auto. Pēdējā pusgadā
pieprasījums pēc tām jūtami sarucis, kaut arī šodien automašīna nav
nekas ekskluzīvs, bet ikdienas nepieciešamība.

Visvairāk tas skar uzņēmumus, kam šī joma ir vienīgais darbības
veids. SIA «Romas serviss», kas pirms laika atteicies no servisa
pakalpojumiem, lēš, ka līdzšinējo septiņu darbinieku vietā mašīnu
izjaukšanai un lietoto rezerves daļu tālākai realizācijai pietiks
ar pieciem vai pat četriem cilvēkiem. Uzņēmuma valdes
priekšsēdētājs Rendijs Holts spriež, ka apsīkums varētu pieturēties
gadu pusotru, pēc tam saimnieciskajai aktivitātei vajadzētu
atgriezties agrākajās sliedēs. Tas gan būs atkarīgs arī no
gaidāmajām ceļu nodokļa izmaiņām. Ja tas stipri palielināsies,
klienti orientēsies uz metāla nodošanu, rezerves daļu pircēju būs
mazāk, lai gan pēdējā joma ir tā, kas auto kapsētām veido
pamatienākumus.

Interesē mašīnas,
no kurām nopelnīt
Šīs jomas pārstāvji parasti ņem mašīnas, no kurām kaut ko vēl var
nopelnīt. Pārējo īpašniekiem labāk iesaka vest to nodot
metāllūžņos, jo arī vairāki šīs nozares uzņēmumi saņēmuši licences
mašīnu norakstīšanai. «Pašlaik metāla cenas jūtami augušas.
Piemēram, par otro golfu tur var dabūt latus 100 vairāk nekā auto
kapsētā. Vasarā, kad cena atkal nokritīsies, būs otrādi. Tad
mašīnas vairāk vedīs uz šejieni,» pēc pieredzes lēš R.Holts,
piebilstot, ka faktiski auto kapsētā pieņem ikvienu mašīnu, ja tai
ir dzinējs un ritošā sistēma.
Pašreizējā situācijā ar mašīnu dzelžiem vien pelnīt esot grūti.
«Kaut arī Rīgā auto atdod par velti. Ja pierēķina atvešanu ar
evakuatoru, strādnieka daļu par mašīnas izjaukšanu 25 – 60 latu
apmērā atkarībā no sarežģītības pakāpes, nekāda izdevīguma nav,»
spriež «Romas servisā». Savukārt klienti uzskata, ka savu laiku
nokalpojušo auto savākšana varētu būt izdevīgs rūpals – pat no
Saldus esot gatavi braukt un paši vest, maksājot 100 latus par
mašīnu. Arī «Romas serviss» nesen no Saldus pārvedis mašīnu, kas
divus mēnešus tur gaidījusi, kamēr radusies vajadzība uz turieni
braukt. Vešana notiek arī no citām pilsētām, kur attiecīgajā brīdī
izvietoti sludinājumi, taču tas neesot rādītājs. «Ja redzu, ka no
mašīnas varēs nopelnīt, nākam pretī un izjaukšanai domāto mašīnu
atvedam par velti. Ja tās saimnieks grib lielāku summu, ierēķinām
evakuatora izdevumus. Regulāri piedalījāmies Valsts materiālo
rezervju izsolēs, kur nonāk policijas par alkohola lietošanu
braucējiem konfiscētās mašīnas. Nu laikam vairs nesadarbosimies, jo
izstrādāti jauni nosacījumi. To laikam darījis cilvēks, kas visu
laiku sēdējis kabinetā un no praktiskās puses ar šo jomu nav
saskāries. Piemēram, «Audi 80» uzlikta 500 latu minimālā cena. Auto
kapsēta par 200 latiem tādu auto ņemtu, ja to atvestu uz šejieni.
Līdz iepriekšējai izsolei martā bija cita kārtība – katrai mašīnai
minimālā cena bija 75 lati. Kurš vairāk izsolīja, tas paņēma. Tā
atklājās reālās cenas,» savas nianses atklāj R.Holts. Arī SIA
«Enro» valdes locekle Biruta Ribaka piekrīt, ka auto iegāde no
policijas laukumiem kļūst neizdevīga, lai gan, sīki visu
sašķirojot, atlasot krāsaino metālu, arī mīnusu nav.

Kad piemēros pasaules
praksei, būs sprādziens
Normatīvie akti, kas skar auto kapsētas, pie mums atpaliek no
pasaules prakses. Pie mums mašīna obligātā kārtā nav jānodod auto
kapsētā. To var izjaukt mājās vai mežā, izliet eļļu grāvī…
Ārzemēs, kaut arī mašīna nepiedalās satiksmē, kamēr tā nav nodota
auto kapsētā, īpašnieks automātiski saņem ceļu nodokļa rēķinu, kas
ir ievērojami lielāks nekā pie mums. Piemēram, Holandē ap 500 eiro
gadā par vidējas jaudas auto. Pie mums par mašīnu, kas nepiedalās
satiksmē, neviens nespiež nodokli maksāt. Tāpat nevienam īpaši
neinteresē, kas notiek ar auto. Tālab Latvijā mašīnu jaukšana pie
privātmājām ir ierasta parādība. Ir nelegālie, kam kādas 500
mašīnas sētā stāv, – ievērojuši zinātāji. B.Ribaka domā, ka tas
saistīts ar pie mums tik izplatīto filosofiju: likums domāts, lai
to pārkāptu.
Uz iebildi, ka kopumā situācija tomēr uzlabojas, jo vraku sētās ir
mazāk, auto speciālisti norāda uz metāllūžņu iepirkuma cenām. Lai
gan uzpircēji daudz vraku savākuši un reāli dzīvē tie vairs
neeksistē, dokumenti vienalga līdz galam nav nokārtoti, tādējādi
mašīnas vēl skaitās uzskaitē. Visbiežāk dokumentus sāk kārtot, kad
seko uzbrauciens no Valsts ieņēmumu dienesta. Tas attiecināms uz
tiem, uz kuru vārda reģistrēts vairāk par sešām mašīnām. «Kad
obligātie ceļu nodokļa rēķini sāks pienākt arī pie mums, un šo
prasību pēc gadiem diviem plāno ieviest, būs sprādziens,» domā
R.Holts un radniecīgu uzņēmumu pārstāvji.
Pašreizējā sistēma, kā atzīst Ceļu satiksmes drošības direkcijas
(CSDD) Jelgavas rajona nodaļas priekšnieces vietnieks Everts
Salenieks, izkropļo patieso ainu par mūsu autoparka stāvokli. CSDD
var norakstīt vieglās automašīnas, kam pēc 2004. gada 1. oktobra
nav veikta nedz tehniskā apskate, nedz tās bijušas apdrošinātas.
Pārējos vieglos auto tiesīgas norakstīt auto kapsētas vai
metāllūžņu pieņēmēji. Ārzemēs pēdējiem nav atļauts pieņemt
automašīnas. «Piemēram, Holandē uz katras mašīnas jāatstāj uzlīme,
kura auto kapsēta to jaukusi. Ja rodas kāda problēma, piemēram,
atstāts gāzes balons, nav izņemtas durvju gumijas stikli,
izgrieztas drošības siksnas, vainīgajam piemēro sankcijas. Pie mums
šajā ziņā vēl ir «bardaks», var brīvi braukt uz metāllūžņu
nodošanas punktiem, kur mašīnas sapresē, eļļas iztek… Tur vidi
neļauj tā bojāt,» klāsta R.Holts. Tiesa, arī pie mums ir savas
prasības. Lai saņemtu licenci, laukumam, uz kura izvieto mašīnas,
jābūt asfaltētam vai betonētam, jābūt notekai, kur noplūst ūdeņiem,
lai pēc tam tos attīrītu. Arī jaucot mašīnas, jābūt attiecīgiem
apstākļiem. Ja viss jāsāk no nulles, lētākais variants pagājušajā
gadā izmaksāja vismaz 250 000 latu. Uzstādot vismazākās
attīrīšanas iekārtas, jārēķinās ar 50 tūkstošiem latu.
Ārzemēs auto kapsēta par mašīnu utilizāciju saņem kompensācijas,
kas sedz daļu izdevumu. Papildus tām maksā par atkritumu savākšanu
– ir konteineri durvju gumijām, plastmasas daļām, ir firmas, kas
savāc riepas, par vienu maksājot eiro. Pie mums atkritumu izvešana
jāsedz pašiem. Līdz galam nav izdomāta visu atkritumu
apsaimniekošana, piemēram, bamperus un plastikas daļas, stiklus
aprok zemē, bet tie nekad nesadalīsies. «Par savas mašīnas nodošanu
ārzemēs jāmaksā arī auto īpašniekam. Holandē cena svārstās ap 200
eiro,» R.Holts atgādina, ka līdz pagājušajam gadam arī pie mums
auto kapsētām bija izdevīgi saņemt valsts kompensāciju – 15 latu –
par izjauktu mašīnu. Tā gandrīz sedza algu cilvēkam, kas mašīnas
jauca. B.Ribaka papildina, ka pašreizējie noteikumi subsīdiju
saņēmējiem nav izdevīgi: «Ir tik daudz atskaišu, ka būtu jāpieņem
cilvēks, kas to vien darītu.»
Auto kapsētā pieņemto auto īpatsvars atkarīgs no laika apstākļiem.
Ziemā un slidenā laikā papildus klāt ir avarējušās mašīnas. SIA
«Enro» «ienāk» 20 – 25 mašīnas mēnesī. «Romas servisā» dažkārt gadā
uzskaitītas pat 400 nolietotās mašīnas.
Savukārt somu kapitāla metāllūžņu pieņemšanas uzņēmumā «Kuusakoski»
mēnesī vieglās mašīnas veido 20 – 25 tonnas metāllūžņu. Trešo daļu
no šī apjoma piegādā paši auto īpašnieki, pārējo – mašīnu kapsētas.
Lai auto neaizņemtu tik daudz vietas, tos ar ekskavatoru sakrauj
kaudzēs. Kad sakrāts zināms daudzums, no uzņēmuma Rīgas filiāles
atsūta presi, kas mašīnas sapresē klučos, ko savukārt ved uz
Klaipēdu pārstrādei speciālās metāla dzirnavās. Pašreizējo augsto
metāla cenu «Kuusakoski» Jelgavas pieņemšanas punkta vadītājs
Deniss Popko skaidro ar pieprasījumu pasaules biržā.