Šodien tiek atzīmēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, un viesus gaida arī ugunsdzēsēju depo. Bet portāls www.jelgavasvestnesis.lv piedāvā paskatīties uz ugunsdzēsēju glābēju darbu no cita skatupunkta.
Ligita Vaita
Kopš 2014. gada ugunsdzēsējiem, policistiem un robežsargiem pieejamas bezmaksas psihologa konsultācijas. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centra Psiholoģiskā atbalsta nodaļa tikai sakritības dēļ sāka darbu neilgi pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr tās vadītāja Olga Vlasenko norāda, ka šis smagais notikums tikai vēlreiz apliecināja – iekšlietu darbiniekiem psiholoģiskā palīdzība ir ļoti nepieciešama. «Patiesībā gandrīz vienmēr mums to jautā, vai nodaļa izveidota pēc Zolitūdes traģēdijas. Tomēr nē – par tās nepieciešamību tika runāts jau ilgi pirms traģēdijas, bet finansējums nodaļas izveidošanai tika ieplānots 2013.gada augustā, gatavojot 2014.gada valsts budžetu. Šī ir zīmīga sakritība, taču tā par mūsu darba nepieciešamību pārliecināja pat šaubīgos,» uzsver Psiholoģiskās atbalsta nodaļas vadītāja O.Vlasenko.
Problēmas, ar kurām darbinieki vēršas pie psihologa, ne vienmēr ir tieši saistītas ar grūtībām darbā, taču, kā uzskata psiholoģe, ģimenes un attiecību problēmas visbiežāk jau ir sekas ilgstošam un pastāvīgam stresam darbā. «Darbs iekšlietu struktūrās nav mierīgs, darbinieki dzīvo un strādā gandrīz vai pastāvīgā stresā, tāpēc pašsaprotami, ka nereti cilvēks vispirms runā par privātām problēmām, bet tikai sarunas gaitā atklāj, ka cēlonis tam ir nespēja tikt galā ar stresu,» skaidro O.Vlasenko. Viņa ir pārliecināta, ka tas ir Latvijas modeļa pluss – nav noteikti strikti ierobežojumi konsultācijas tematam, tāpēc psihologs var palīdzēt darbiniekam kompleksi.
Psiholoģiskā atbalsta nodaļas psihologi strādā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem. Zemgales reģiona struktūrvienības apkalpo divas psiholoģes. «Vai ar to pietiek? Protams, ideālā gadījumā katrai iekšlietu struktūrai būtu nepieciešamas savs psihologs, taču jāņem vērā, ka agrāk šāda palīdzība valstiskā līmenī netika sniegta vispār. Tāpēc labi ir jau tas vien, ka šāda nodaļa ir izveidota,» uzskata O.Vlasenko. Viņa paskaidro, ka nodaļai ir piecas teritoriālās vienības – Rīgā, Jelgavā, Liepājā, Daugavpilī un Valmierā, kas katra atbild par visu reģionu. «Turklāt uzskatu, ka psihologu dienestam jābūt atsevišķi nodalītai struktūrvienībai, nevis pa vienam psihologam katrā iekšlietu struktūrvienībā, jo psiholoģiskās palīdzības jautājumi ir ļoti sensitīvi un nereti var būt gadījumi, kad darbiniekam pieņemamāk ir vērsties pēc palīdzības ar darbu nesaistītā vietā, nevis, pārējiem darba kolēģiem redzot, ieiet savas struktūrvienības psihologa kabinetā,» skaidro O.Vlasenko.
Psihologi, kas strādā ar glābējiem, veic divus būtiskākos uzdevumus: semināros informē, ka iespēja vērsties pie psihologa un saņemt bezmaksas palīdzību ir pieejama un skaidro kā psihologs var palīdzēt, apmāca darbiniekus par stresa pārvarēšanas iespējām un izdegšanas sindroma novēršanu, kā arī sniedz praktiskas konsultācijas. «Jāatzīst, ka pagaidām joprojām strādājam vairāk ar darbinieku izglītošanu, mēs vadām seminārus, iepazīstinām ar sevi un cenšamies iekarot darbinieku uzticību, lai viņi zinātu, ka nepieciešamības gadījumā ikviens var vērsties un meklēt psiholoģisko palīdzību,» tā Psiholoģiskā atbalsta nodaļas vadītāja. Tomēr arī tendence izmantot konsultācijas, kā novēro psihologi, pieaug.
«Rādītāji nav slikti. Jūtam, ka esam vēl tādā novērošanas un iepazīšanās procesā. Iekšlietu struktūrās lielākoties strādā vīrieši, kuri atbilstoši mūsu sabiedrībā pastāvošajiem stereotipiem «nedrīkst sūdzēties par grūtībām, jo viņiem jābūt stipriem», turklāt iepriekš psihologa palīdzība viņiem bijusi sveša, tāpēc skaidrs, ka nepieciešams laiks. Mums jāizcīna darbinieku uzticība,» uzskata O.Vlasenko, piebilstot, ka šajā ziņā īpaši svarīgi ir konfidencialitātes jautājumi.
Ilustrācija no JV arhīva
Saistītās ziņas
Atvērto durvju dienā izzini ugunsdzēsēju ikdienu!
16 °C,
5.5 m/s,
88.6 % 
16 °C,
5.5 m/s,
88.6 %