3.4 °C, 5.4 m/s, 85.3 %

Izglītība

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsIzglītībaArī mācīšanās var būt laiks ģimenei
Arī mācīšanās var būt laiks ģimenei
15/05/2008

Kristīne Langenfelde

«Jā, ja tā labi padomā, tad tiešām kopīgas mācības bija tās, kas
mūs saveda kopā,» saka Lita un Aivis Vanagi. Izrādās, abi
mācījušies Latvijas Lauksaimniecības universitātē, bet tā īsti
viens otru pamanījuši tikai tad, kad sākuši mācīties vienā
autoskolā. Taču jaunā ģimene kopīgu mācīšanos nav pametusi – nupat
abi apguvuši arī kursus «Savas ģimenes foto dizainers».

Zēbergam mieru
vēl neliksim
Jaunā ģimene nesen iegādājās fotoaparātu – viens otrs kaut ko
apskaidrojis, pamācījis, un sākusies bildēšana, taču ātri vien
saprasts: būtu labi, ja tiešām zinātu, ko no šīs tehnikas var
iegūt. «Jā, kāds jau apskaidroja, bet tas pa vienu ausi iekšā, pa
otru – ārā. Jāsāk bildēt, un saproti, ka nekas nesanāk. Gribas, lai
bilde tiešām būtu laba: lai ir kompozīcija, rakurss, skaists skats.
Nolēmām – jāpamācās,» atceras Lita.
Tā nu abi sprieduši, kurš nu būs tas, kas kursus apmeklēs.
«Jelgavas domes mājas lapā atradām informāciju, ka Pieaugušo
izglītības centrā sāksies fotokursi pie labi zināmā fotogrāfa Jura
Zēberga. Mums jau viņš gluži svešs nebija – Juris bildēja gan mūsu,
gan mūsu draugu kāzas, un viņa fotogrāfijas patiesi ir brīnišķīgas.
Sapratām, iespēja jāizmanto. Kamēr mēs vēl domājām, kurš tad uz
tiem kursiem ies, uzzinājām, ka tiek piedāvāta ģimenes programma –
ja mācās abi, tas ir finansiāli izdevīgāk. Patiesi labs piedāvājums
– ģimene var to darīt kopā,» stāsta Lita un Aivis.
Un ģimene šoreiz sanāca patiesi kupla – mācījās gan Lita un Aivis,
gan viņu divus gadus vecā meitiņa Tīna uz nodarbībām gāja līdzi,
gan Litas brālis Jānis tika iesaistīts. «Jā, mēs tāds kupls pulciņš
sanācām. Diemžēl nav mums omītes Jelgavā, kas Tīnu varētu
pieskatīt, kamēr mēs kursos, tāpēc nācās ņemt līdzi. Droši vien
bija brīži, kad tas varbūt kādam traucēja, taču patiesībā mēs
jutām, ka ikviens no grupas bija ļoti saprotošs. Par to viņiem
paldies,» piebilst Lita.
Jautāti, ko ģimenei dod šāda kopā mācīšanās, Lita neminstinoties
atbild: «Tā noteikti ir iespēja kopā pavadīt laiku, iegūt jaunas
zināšanas un, tā kā mācāmies abi, vēlāk arī diskutēt par to, kas un
kā būtu labāk, ko un kā viens vai otrs no mums sapratis.»
Lita un Aivis nenoliedz, ka šodien daudzas ģimenes diemžēl nevar
atļauties pavadīt kopā tik daudz laika, cik vajadzētu. «Tā jau ir –
darbs, pienākumi, steiga. Mums jau arī sanāk, ka Tīna tēti redz
retāk. Viņam ne tikai darbs, bet arī vaļasprieks – medības – prasa
daudz, tad nu mums jāspēj viss sabalansēt, lai ģimene nepaliktu
novārtā. Taču man šķiet, ka mēs sekmīgi ar to tiekam galā, jo
patiesībā ir daudz lietu, ko ģimene var darīt kopā, un šāda
mācīšanās ir labs piemērs,» spriež Lita.
Lai arī kursi jau beigušies, Lita un Aivis atzīst, ka Zēbergam
mieru neliks. «Nupat bijām aizbraukuši nedēļas nogalē uz Igauniju,
sabildējām, bet sapratām – vēl kaut kas īsti nav. Viena lieta, kad
visu fotografē automātiskajā režīmā, bet pavisam kas cits, ja sāc
aparātu pieregulēt katram mirklim. Tad nu mums sanāca, ka dažas
bildes tumšas, citas ne tādas. Būs mums vēl «jāpastudē tā
tehnika»,» abi nospriež.

Lai iemūžinātu
savu ģimeni
Ja kāds varbūt vienus vai otrus kursus izvēlas apmeklēt, lai pēc
tam iegūtās zināšanas pārvērstu materiālās vērtībās, tad Lita un
Aivis domā tikai par savas ģimenes albumiem. «Pirmām kārtām jau
tāpēc, lai mēs varētu patiesi skaisti Tīnas gadiņus iemūžināt. Nu
gribas, lai ģimenes albums sanāk skaists – nevis kā māku, tā
sabildēju un no veselas kaudzes bilžu tikai dažas kādam
rādāmas…»
Kā jau īstā ģimenē, arī šeit pienākumi sadalīti. «Aivim vienmēr ir
vairāk paticis fotografēt, tad nu nolēmām, ka viņš bildēs, bet es
būšu tā, kas bildes kārtos un apstrādās. Tagad tik daudz var
izdarīt ar attiecīgām programmām,» piebilst Lita.

Tētis uz bēbīšu skolu
Lai arī intervijas sākumā Lita un Aivis vienbalsīgi nosaka, ka šī
ir bijusi pirmā reize, kad viņi kopā mācījušies, sarunas gaitā gan
atklājas, ka tā nebūt nav. Izrādās, ka abi, meitiņu gaidot,
apmeklējuši topošo vecāku kursus, bet tagad, kad Tīna jau
pieteikusies un pati sāk iet Bēbīšu skolā, to dažkārt pavada ne
tikai mamma, bet arī tētis. 
«Tīnai tur ļoti patīk, un tad, kad man jāiet uz darbiņu,
vienojāmies, ka Aivis aizvedīs Tīnu uz «Jundu». Es sākumā domāju,
ka viņam tur varētu būt grūti iejusties, jo tēti tur, protams, ir
retums. Ar mazuļiem kopā jādzied, jādejo un jāiet rotaļās, bet
Aivim tas problēmas nesagādāja.»
«Ja manai meitiņai tas patīk, tad kādi tur vēl var būt
pretargumenti! Vai ne, Tīna?» piebilst Aivis.

Viens otru «pavelk»
uz mācīšanos
Jautāti, vai varētu būt, ka tā nav viņu pēdējā kopīgā mācīšanās,
Lita un Aivis saka – iespējams. «Ja tas būs kaut kas saistošs un
ģimenei noderīgs, kāpēc ne,» tā Lita.
Taču, lai arī ne abi kopā, jau šobrīd šķiet, ka turpmāka
izglītošanās šai ģimenei secen neies. Lita, kaut arī pēc izglītības
ekonomiste, sākusi papildināt savas zināšanas mežu ekonomikas jomā.
Un arī tas ir tikai likumsakarīgi, jo Aivis beidzis Mežu fakultāti
un viņa darbs saistīts ar mežu apsaimniekošanu.
«Droši vien, ja nebūtu Aivja, tad diezin vai es pievērstos tieši
šai jomai,» saka Lita, piebilstot, ka mācoties viņai vīra zināšanas
mežsaimniecības jautājumos vēl noderēšot.

Ceļa zīmes
uz kopīgu ģimeni
Nav jau nekas neierasts, ka divi LLU studenti mācību laikā viens
otru atrod, iemīlas, veido ģimeni un, lai arī katrs nāk no savas
Latvijas malas, par savām kopīgajām mājām izvēlas Jelgavu. Šoreiz
gan jāsaka, ka ne gluži studijas augstskolā bija izšķirīgās Vanagu
ģimenes tapšanai. «Nevar jau noliegt – uz kurieni tad iet puiši no
Mežu kojām: uz «eku» kojām pie meitenēm. Bet mums kaut kā sanāca,
ka ne gluži augstskolas mācības mūs saveda kopā. Tolaik abi bijām
iestājušies universitātes auto kursos, tas tad arī mūs saveda
kopā,» atceras Aivis.
«Nu ja, viņš tā kā atnāca uz kojām un sākām kopā mācīties satiksmes
noteikumus. Ja tā labi padomā, tad tieši tā mēs arī sadraudzējāmies
– kopīgi mācoties ceļu satiksmes noteikumus,» piebilst Lita.