18.5 °C, 3.5 m/s, 73.2 %

Pilsētā

Sākumlapa Portāla “Jelgavas Vēstnesis” arhīvsPilsētāArī mājai vajadzīga kārtīga cepure, kažoks un velteņi
Arī mājai vajadzīga kārtīga cepure, kažoks un velteņi
20/03/2008

Jelgavas sadraudzības pilsētā Šauļos daudzdzīvokļu māju renovācijas un siltumenerģijas taupības pasākumi izvērsušies plašāk. Lielā mērā tas saistīts ar vērā ņemamo valsts atbalsta politiku.

Jelgavas sadraudzības pilsētā Šauļos daudzdzīvokļu māju
renovācijas un siltumenerģijas taupības pasākumi izvērsušies
plašāk. Lielā mērā tas saistīts ar vērā ņemamo valsts atbalsta
politiku.

Pirmā māja Šauļos pilnībā renovēta pirms desmit gadiem par Pasaules
Bankas (PB) kredīta līdzekļiem. Otra māja tolaik siltināta daļēji.
Pašlaik projekti aizsākti 42 daudzstāvu namos. Iedzīvotāju izpratni
par energoefektivitātes projektu nepieciešamību, kā stāsta
pašvaldības Nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Gitis Skurks,
veicinājusi pirmo māju pieredze un apkures izmaksu samazinājums.
Pirms renovācijas izdevumi par siltumu vidēji sasnieguši 4,5 litus
(Ls 0,918) par dzīvojamās platības kvadrātmetru, bet pēc darbu
pabeigšanas samazinājušies līdz 1,5 – 2 litiem (Ls 0,306 –
0,408).
Pašvaldībā atzīst, ka arī kaimiņvalstī iedzīvotājus ir grūti
pārliecināt par uzlabojumiem. Pāris gadījumos nonācis pat līdz
tiesvedībai. Daļēji par PB naudu renovētās mājas sabiedrības
vadītājs Mjatrs Vaitkus atceras, ka tolaik teju divus gadus dažu
iedzīvotāju priekšā gandrīz uz ceļiem kritis, lai tie dotu
piekrišanu. Tagad gan nosacījumi nav tik strikti, vairs nav
vajadzīgs simtprocentīgs dzīvokļu īpašnieku atbalsts. Pietiek, ka
renovācijai piekrīt 50 procenti un vēl viena dzīvokļa īpašnieks.
Ekonomisku apsvērumu dēļ gan vēlams nodrošināt 70 procentu
piekrišanu, citādi kredītiestāde pieprasīs apdrošināšanas
garantijas, kas nozīmē papildu procentu maksājumus.

Domā par izdevumiem
Sava nozīme bijusi daudzdzīvokļu māju sabiedrību izveidei. Pašlaik
sabiedrības ir 450 mājās jeb 52 procentos no 872 daudzdzīvokļu
namiem. Pārējās mājās sabiedrības vadītāja vietā rīkojas
pašvaldības administrators.
Regulāri tiek organizētas sapulces, uz kurām aicina projektētājus,
būvniekus, finansētājus un citus ekspertus, kas sniedz praktiskus
ieteikumus. Sava loma bijusi plaši organizētajam pieredzes apmaiņas
braucienam uz Paņevežu. Pēc tā aizsākts ne viens vien siltināšanas
projekts, ievērojusi Nekustamā īpašuma nodaļas vecākā speciāliste
Linute Šablinskiene.
Nenoliedzami, namos, kur izveidota sabiedrība, vairāk domā par
izdevumu samazināšanu. Rezultāti labāki ir mājās, kur ir zinošs un
saimniecisks sabiedrības vadītājs.
Apkopotie dati liecina, ka sabiedrību ēkās pagājušā gada decembrī
par siltumu iedzīvotāji maksājuši vidēji 2,84 litus (Ls 0,579) par
kvadrātmetru.
Mājās, kur sabiedrības nav un veikts mazāk uzlabojumu, par siltumu
nācies tērēt 3,5 litus (Ls 0,714) par kvadrātmetru.
Vis­ekonomiskākais nams joprojām ir par PB līdzekļiem atjaunotais –
tajā par kvadrātmetru decembrī bija jāmaksā 1,36 liti (Ls 0,277).
Tam ar 1,47 litiem (Ls 0,299) par kvadrātmetru seko piecstāvu māja,
kuras siltināšana pabeigta pērn septembrī. Pilsētā joprojām ir arī
pavisam siltumnenoturīgas mājas, kur kvadrātmetra apkures izmaksas
pārsniedz 5,5 litus (Ls 1,122).
Siltuma ražošanai Šauļos izmanto gāzi, un apkures tarifs mūsu
mērvienībās ir 32,354 lati par megavatstundu (tur siltuma patēriņu
mēra kilovatstundās, vienas izmaksas ir 15,86 Lietuvas centi).

Kad valsti interesē rezultāts
Pašvaldība sedz māju energoauditu un investīciju piesaistes
projektu izdevumus. No pagājušā gada Lietuvā darbojas daudzdzīvokļu
māju renovācijas programma. Līdz 2020. gadam kaimiņvalstī paredzēts
atjaunot 70 procentus pašreizējā dzīvojamā fonda. Lielākā tā daļa
ir privatizēta. Šauļos privātīpašumā ir 97,5 procenti dzīvokļu.
Mājas kompleksas atjaunošanas gadījumā, ja savākts noteikts baļļu
skaits (54), valsts sedz pusi no darbu izmaksām. Visvairāk punktu
dod sienu siltināšana (16) un logu nomaiņa (15), regulējamu
radiatoru uzstādīšana (9). Citas uzlabojumu pozīcijas vērtētas
zemāk. Piemēram, par jumta siltināšanu piešķir 5 balles, par
pagrabstāva – 7. Veicot daļēju renovāciju, valsts atbalsta apjoms
svārstās no 15 līdz 30 procentiem. Pilsētā renovācijas praktiskos
procesus virza Lietuvas Vides ministrijas aģentūras nodaļa,
pašvaldība vairāk konsultē.
Dziļāka priekšstata labad G.Skurks skaidro, ka Lietuvā pašvaldību
rīcībā no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nonāk turpat 64 procenti.
Pie mums – 75 procenti, bet no šā gada – 80 procenti.
Valsts dotāciju apkures izdevumu segšanai Lietuvā saņem vientuļie
pensionāri un maznodrošinātie. M.Vaitkus zina teikt, ka viņa
pārvaldītajā mājā ir trīs kundzes, kuru pensija ir ap 400 litiem.
Valsts paredzējusi, ka šādu ienākumu gadījumā izdevumi par apkuri
nedrīkst pārsniegt ceturto ienākumu daļu, pārējo kompensē. Tā kā
izdevumi tiek aprēķināti pēc vidējiem rādītājiem, kompensācija esot
lielāka nekā siltuma izmaksas. Tas ļaujot segt arī kredīta
izdevumus par mājas renovāciju.
Tāpat valsts maznodrošinātajiem iedzīvotājiem sedz pirmo iemaksu 10
procentu apmērā kredīta ņemšanai. Savukārt pašvaldības izveidotais
fonds ar līdzfinansējumu 5 – 15 procentu apmērā atbalsta mazākus
remontus. Pieprasījums pēc atbalsta ir liels – šogad no
daudzdzīvokļu mājām saņemts jau ap simts pieteikumu.

Pārsniedz gaidīto
Par godu Lietuvas kņazam Vitautam nosauktās ielas 138. nama
renovācija pabeigta pagājušā gada septembrī. No sabiedrības vecākā
M.Vaitkus uzzinām, ka ēka siltināta ar minerālvati septiņu
centimetru biezumā, bet ventilācijas joslai seko apšuvums ar
dekoratīvām plātnēm ar akmens šķembu apdari. Izveidota divcauruļu
apkures sistēma, radiatori nodrošināti ar regulēšanas iespējām un
automātisku siltumpatēriņa uzskaiti, pēc vajadzības nomainīti logi,
veikti citi uzlabojumi. Viena dzīvojamās platības kvadrātmetra
atjaunošanas izmaksas namā bija 494 liti (Ls 100,77). Vēlākos
projektos tās pārsniegušas 600 litus (Ls 122) kvadrātmetrā, bet
pēdējā laikā cenas kritušās.
Iedzīvotāji uz 15 gadiem ņēmuši kredītu. Maksimālais aizdevuma
termiņš ir 25 gadi. Cilvēki vēlējušies fiksēto procentu likmi,
tomēr tas nav izdevies. Sākumā gada likme bijusi 4,4 procenti, nu
tā pieaugusi līdz astoņiem. Laikam tāpēc iedzīvotāji centušies
ātrāk norēķināties – pašlaik to izdarījuši 60 procenti no 22
dzīvokļu īpašniekiem.
«Agrāk par dzīvokļa apkuri mēnesī maksājām 180 – 200 litus (Ls 36 –
40). Pēc siltināšanas noticis brīnums – pēdējā mēnesī bija jāmaksā
vairs tikai 40 liti (Ls 8,16). Lielākais maksājums pēc atjaunošanas
bija 60 liti (Ls 12,24). Temperatūra dzīvoklī nekad nav mazāka par
19 grādiem. Labi, ka to paši varam regulēt. Kad saulīte spīd,
radiatorus aizgriežam, pietiek ar stāvvadiem,» klāsta renovētās
mājas divistabu dzīvokļa saimniece Jeļena Bernutiene.
Sākotnēji bija paredzēts, ka pēc atjaunošanas izdosies ietaupīt 30
procentus apkures izdevumu, bet rezultāti pārsniedza gaidīto –
ietaupījums sasniedz 60 procentus. Daži dzīvokļu īpašnieki, kas
izteikuši vēlmi savu mitekli pārdot, secinājuši, ka īpašuma vērtība
pieaugusi par 30 procentiem.