«Šobrīd vissarežģītāk ir nodrošināt bērnu zobārstniecības pakalpojumus, jo pat jaunie speciālisti nav gatavi strādāt par atlīdzību, kura ir 3 – 5 reizes zemāka nekā tiem speciālistiem, kuri strādā ar pieaugušajiem,» ieskicē bērnu poliklīnikas jeb pašvaldības kapitālsabiedrības SIA «Medicīnas sabiedrība «Optima 1»» valdes locekle Ingrīda Budrēvica.
Jānis Kovaļevskis
Šī iestāde ir specializējusies bērnu veselības aprūpes jomā, un aptuveni 80 procenti no tās klientiem ir bērni.
Kā jūs kopumā vērtējat medicīnas aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību Jelgavā?
Izņemot atsevišķas jomas, mēs Jelgavā esam labi nodrošināti, un pakalpojumi kopumā ir pieejami. Ņemot vērā, ka valsts finansējums iestādēm tiek aprēķināts pēc iepriekšējā gada faktiskās izpildes apjoma, mums ir pieaugums aptuveni par 10 procentiem. Līdz ar to šogad varēsim apkalpot pacientus vismaz iepriekšējā gada līmenī. Mūsu iestādē lielākās rindas varētu veidoties pie atsevišķiem speciālistiem. Garākā rinda ir pie acu ārsta un uz rehabilitācijas pakalpojumiem, taču akūtos gadījumos pacientus apkalpojam bez rindas. Kopumā valstī rindas ir aktuālākas galvaspilsētā, jo Rīgā pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem kvotu ierobežojumu dēļ pārsniedz piedāvājumu. Tādēļ arī jelgavniekus, kuri ārstus apmeklē Rīgā, vēlos aicināt izmantot pilsētas piedāvājumu. Iespējams, tas notiek jau šobrīd, jo mūsu pacientu skaits ik gadu aug.
Kādēļ pie acu ārsta veidojas rindas – vai arī šajā jomā trūkst speciālistu?
Acu ārsts jeb okulists atšķirībā no daudziem citiem speciālistiem veic arī profilaktisko darbu. Proti, profilaktiski redze tiek pārbaudīta visiem bērniem tā sauktajā dekrēta vecumā. Tas ir gada vecumā, trīs, četru gadu vecumā un pirms skolas sešu septiņu gadu vecumā. Rindas veidojas tieši šiem pacientiem. Gatavojoties skolai, daudzi vecāki ārsta apmeklējumu atliek uz pēdējo brīdi un tad konstatē, ka vairs nav iespējams iekļauties termiņā. Ja vizītei pie ārsta pierakstās laicīgi, visu var paspēt.
Vai iestādē pietiek speciālistu?
Vissarežģītāk piesaistīt ir bērnu stomatologus. Arī mums šobrīd viens labi aprīkots kabinets ar bezkontakta anestēzijas aparatūru netiek izmantots, jo vienkārši nav speciālista, kam strādāt. Ir jāpārskata valsts pakalpojumu cenrādis, jo maksa, kuru kā iestāde varam saņemt par bērnu ārstēšanu, ir 7 – 10 eiro par vienu zobu, savukārt pieaugušie pacienti par šo pašu pakalpojumu maksā 30 – 40 eiro, bet piemaksa par bērnu ārstēšanu, kas ir ievērojami sarežģītāka nekā pieaugušo gadījumā, ir 50 centi par katru pacientu. Šī apmaksas sistēma nav motivējoša. Cenas par bērnu zobārstniecību nav mainījušās kopš 2008. gada, kad tās tika samazinātas, lai gan materiālu cenas, īpaši sudraba, šo gadu laikā būtiski augušas. Līdzīga situācija ir arī ar zīdaiņu masāžas un speciālās vingrošanas pakalpojumiem.
Kā vērtējat veselības ministra Gunta Belēviča ierosinājumu, ka turpmāk valsts apmaksās mācības rezidentūrā tikai tiem jaunajiem speciālistiem, kuri spēs uzrādīt līgumu ar kādu veselības aprūpes iestādi ārpus Rīgas?
Tā ir pareiza pieeja, jo ārpus Rīgas var labāk iepazīt reālo dzīvi medicīnā. Tā ir iespēja profesionāli augt. Ir taču atšķirība, vai jaunajam ārstam tiek nodrošinātas savas dežūras un iespēja strādāt patstāvīgi vai tikai stažēšanās pie pieredzējušiem speciālistiem. Ceram, ka šī ministra iniciatīva veicinās speciālistu pieplūdumu pilsētas veselības aprūpes iestādēs. Kā jau minēju, arī mēs labprāt aicinātu darbā bērnu zobārstu, tomēr pat rezidentūras stomatologi neraujas strādāt ar bērniem un vairāk interesējas par iespējām veikt protezēšanas pakalpojumus pieaugušajiem.
Ik pa laikam izskan viedoklis, ka abas pilsētas poliklīnikas būtu jāapvieno vienā struktūrvienībā. Vai pacienti no tā iegūtu?
Prakse liecina, ka bērnu veselības aprūpē veiksmīgāk darbojas specializācija. Ne velti Lietuvā joprojām saglabātas ārstu pediatru prakses bērnu veselības aprūpē. Bērns nav mazs pieaugušais, bērnu ārstniecībā nepieciešama īpaša pieeja. Apvienojot abas poliklīnikas, bērnu aprūpes jautājumi varētu palikt otrajā plānā kaut vai tāpēc, ka par bērnu pakalpojumiem vienmēr maksā mazāk. Turklāt neredzu arī ekonomiskos ieguvumus, jo mūsu sniegtie pakalpojumi vai tehniskais aprīkojums nepārklājas ar citu veselības aprūpes iestāžu piedāvājumu.
Šogad pilsētā gripas epidēmija ilga septiņas nedēļas, trīs nedēļas nenotika interešu izglītības nodarbības – vai šie profilakses pasākumi ir samērīgi?
Tad man jājautā – cik aktīvi jelgavnieki un Latvijas iedzīvotāji kopumā vakcinējas pret gripu. Atkarībā no gada tie ir viens līdz divi procenti. Līdz ar to arī saslimstības rādītāji ir augsti. Gripas aktivitātes periods vidēji ilgst sešas nedēļas, tas ir laiks, kad būtu vēlams ierobežot publiskos pasākumus, lai saslimstība neizplatītos. Diemžēl pat augstie saslimstības rādītāji nestimulē iedzīvotājus aktīvāk vakcinēties. Šajā ziņā vēlos uzteikt vairākus pilsētas ražošanas uzņēmumus ar ārvalstu kapitālu, kuri ik gadu sūta vakcinēties savus darbiniekus. Esot aprēķinājuši, ka tas ir izdevīgāk nekā pakļaut riskam ražošanas procesu.
Kādēļ vakcinēšanās ir tik nepopulāra?
Pret vakcinēšanos vienmēr ir bijusi zināma pretestība, ir pat izveidojusies neformāla sabiedriskā kustība, kura iestājas pret jebkāda veida vakcinēšanos, aizstāvot ārstēšanos ar homeopātiskiem preparātiem. Tomēr medicīnā šobrīd nav drošāka veida, kā izvairīties no saslimšanas vai izslimot viegli. Savā 40 gadu pieredzē medicīnas jomā esmu saskārusies ar situācijām, kad pat pēc letāliem saslimšanas gadījumiem pārējie ģimenes locekļi vienalga nevakcinējas. Jāapzinās, ka gripa ir ļoti bīstama slimība, tādēļ arī jāievēro visnopietnākie profilakses pasākumi.
Medicīnā naudas vienmēr būs par maz – kam jābūt prioritātei?
Prioritātei vajadzētu būt veselīgam dzīvesveidam, jo mediķiem darba tāpat pietiek. Jaundzimušo veselības rādītāji ir salīdzinoši labi, tomēr mazkustīgais dzīvesveids un neveselīgie ēšanas paradumi rada nevēlamas sekas. Kādreiz, paskatoties ārā pa logu, varējām redzēt bērnus, kuri spēlē bumbu vai lec klasītes. Šobrīd tas drīzāk ir izņēmums nekā norma.
Vai būtu nepieciešams pāriet uz tā saukto e-veselības aprūpes modeli, ieviešot vienotu veselības nozares informācijas sistēmu par pacientu veselības vēsturi, kura būtu pieejama elektroniski?
Tas būtiski atvieglotu darbu un samazinātu birokrātiju. Atkristu virkne nevajadzīgu izmeklējumu un manipulāciju. Esmu «par» šādu modeli. Tomēr jau tad, kad ministrija sāka strādāt pie šī projekta, prognozēju, ka to tik viegli neizdosies ieviest. Saprotu, ka darbs pie šīs ieceres ir atjaunots. Gaidīsim rezultātus.
Jūsu iestādes ēkas pēdējā gada laikā ir ieguvušas jaunus logus, jumtu veikti citi remontdarbi.
Lai gan mazus remontus esam veikuši visu laiku, krīzes iestāšanās nobremzēja lielu investīciju veikšanu. Bet, jūtot finansiālu stabilitāti, ar pašvaldības atbalstu pēdējo divu gadu laikā esam sakārtojuši gan ēkas fasādi, logus un jumtu, gan atjaunojuši mūsu tehnisko nodrošinājumu. Iestādē ir jauna rentgena un sonogrāfijas aparatūra, moderni aprīkoti zobārstniecības un acu ārsta kabineti. Esam paplašinājuši Rehabilitācijas nodaļas iespējas, iekārtojot telpu speciālajai vingrošanai. Esam gājuši līdzi laikam, lai mūsu piedāvājums atbilst mūsdienu prasībām un tehniskajām iespējām.
Foto: Raitis Supe
19.8 °C,
2.6 m/s,
90.8 % 
19.8 °C,
2.6 m/s,
90.8 %